Eksperti: Jo labāka medicīnas aprūpe, jo vājāki pēcnācēji

Modernā medicīna neapšaubāmi padara dzīvi ērtu un patīkamu, tomēr arī arvien vairāk attālina indivīdu no dabas, kā arī reizē ar iespējām ārstēt līdz šim nāvējošas slimības, cilvēces genofonds paliek vājāks.

Līdz pat 20. gs, kad ar antibiotiku atklāšanu sākās modernās medicīnas uzvaras gājiens, cilvēku mirstība no slimībām, kuras šobrīd ar atbilstošajiem medikamentiem ir viegli ārstējamas, bija iespaidīga. Tomēr, vai sabiedrības genofondam tas nāk par labu, nra.lv vaicāja nozares speciālistam Indriķim Muižniekam. „Šī brīža sociālais dzīves stils lielā mērā samazina katra indivīda spējas pretoties slimībām. Piemēram, mūsdienu pasaules cilvēks atstāts viens pats uz vientuļas salas, kopā ar neandertālieti, neapšaubāmi būtu vājāks,” komentē I. Muižnieks. Šobrīd daudzas ģenētiski iedzimtas slimības var ārstēt un nodrošināt to pacientiem pilnvērtīgu dzīvi, tomēr, slimniekiem radot pēcnācējus bojātie gēni var tikt nodoti tālāk, tādējādi veidojot virkni indivīdu, kuri ir fiziski vājāki, un bez ārējas palīdzības nespēj pilnvērtīgi dzīvot un funkcionēt kā sabiedrības locekļi. Tāpat arī ārstējot baktēriju izraisītas slimības ar antibiotikām, pret šīm slimībām cilvēka organismā neizstrādājas imunitāte, kamēr baktērijas mutē un var kļūt imūnas pret konkrēto antibiotiku, tādējādi pakļaujot cilvēka organismu lielam riskam. Tomēr, lai gan fiziski sabiedrības genofonds paliek vājāks, tās kopējo inteliģenci un attīstību tas ietekmē pozitīvi. „Jā, modernais cilvēks ir tālu no dabas, un kā indivīds mēs katrs paliekam ģenētiski vājāks, tomēr, kā sabiedrība mēs paliekam stiprāka un gudrāka. Piemēram, salīdzināsim Atēnas un Spartu. Sparta savu sabiedrību veidoja balstoties uz fiziskām pazīmēm, kamēr Atēnās valdīja krietni liberālākas normas, un visi lielāki domātāji, kā arī civilizācijas pērles nāk tieši no Atēnām, kamēr par Spartu mēs zinām vien nostāstus par dažām kaujām. Cilvēka fizisko spēju trūkums noteikti nenorāda uz intelektuālo nepilnību, tieši otrādi – bieži fiziski vājākie, ir intelektuāli spēcīgākie,” nobeigumā uzsver I. Muižnieks.