DER ZINĀT: 6 ieradumi, kas nogalina intelektu

Neviens no mums nevēlās būt aprobežots neveiksminieks, tādēļ savai personībai un tās pilnveidošanai uzmanība jāpievērš vismaz tikpat cītīgi, kā savai fiziskajai veselībai. Šeit apkopoti seši populārākie ieradumi jeb rakstura iezīmes, kuri ne tikai aprobežo prātu, bet arī traucē pilnveidot personību.

1. Bailes. Ja visu laiku bail, ka kaut kas neizdosies, tad drosme izmēģināt ko jaunu nekad arī neradīsies. Šeit var atcerēties sakāmvārdu – nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Ir jāpieņem fakts, ka neizdošanās ir iespējama, tomēr, tam nevajadzētu kalpot par iemeslu lai sevi ierobežotu. var arī neizdoties, bet tas jau nenozīmē, ka to nevar darīt

2. Pārāk augsts pašnovērtējums ir tas, kas bieži traucē sasniegt nospraustos mērķus, jo, esot ļoti augstās domās par sevi, cilvēks reti ieklausās citos, kā arī automātiski pieņem savu viedokli par vienīgo pareizo. Cilvēks ar šādiem uzskatiem ir ne tikai kaitinošs apkārtējiem, bet arī nespēj mācīties un bagātināt savu zināšanu spektru, kā arī ņemt vērā citu personu pieredzes un viedokļus. Lai arī cik pārliecināts par sevi cilvēks būtu, tam jābūt atvērtam atšķirīgiem viedokļiem, kā arī jāspēj pieņemt fakts, ka arī viņš var kļūdīties. Kā teicis slavenais Sengrieķu filozofs Sokrāts: "Es zinu tikai to, ka nezinu neko, bet daži nezina pat to,".

3. Pārāk zems pašnovērtējums. Arī mazvērtības komplekss par labu, parasti,  nenāk, jo galu galā, tieši cieņa paša acīs dod ticību sev un drosmi izmēģināt ko jaunu. Ticība saviem spēkiem un spēja pieņemt savus trūkumus ir pirmais solis ceļā uz personības pilnveidošanos.

4. Robežu radīšana. Bieži cilvēki aiz bailēm un nezināšanas paši sāk sev novilt robežas, tādējādi atņemot sev pilnveidošanās iespējas. Cilvēkam šķiet, ka viņam nav pietiekami daudz līdzekļu lai, piemēram,  uzsāktu biznesu vai arī viņa idejas nav pietiekami labas, tādēļ tā vietā lai ko darītu, tas labprātāk izvēlas nedarīt neko. Šāda taktika tiek izvēlēta neapzināti, un iemesls tam ir pavisam vienkāršs - slinkums.

5. Nespēja objektīvi nobeigt un novērtēt savu darbu. Ja cilvēks hroniski ir neapmierināts ar paša veikto, viņam ir lielas grūtības to novest līdz pabeigt līdz galam, kā arī līdz ar neapmierinātību var rasties koncentrēšanās problēmas, kuras savkārt noved līdz tam, ka cilvēks neticis galā ar vienu darbu ķeras pie nākamā, līdz viņam ir ļoti liels daudzums nepabeigtu darbu ar kuriem viņš pats nav apmierināts.

6. Alkohola lietošana lielos apjomos ir galvenais smadzeņu šūnu nāves cēlonis. Protams, glāze laba vīna neradīs neatgriezeniskus bojājumus, tomēr, ikdienišķa tā patērēšana ir jau izsenis pierādīta kā viena no galvenajiem smadzeņu bojājumu izraisītājiem, pie tam aizraušanās ar spirtotajiem dzērieniem var nemanot novest arī pie alkoholisma.

Sagatavots pēc portāla lifezap.com