Latvijā nedrīkstēs izplatīt produktus ar augstu transtaukskābju daudzumu

Nevienā normatīvajā aktā Latvijā šobrīd nav noteikts maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos. Pircējs, nemaz to nezinot, var notiesāt cepumus, kuros transtaukskābju daudzums ir 2,9%, biezpiena sieriņu, kura glazūrā šo taukskābju saturs ir 6,4%, aizdarīt salātus ar krējuma izstrādājumu, kurā transtaukskābju saturs ir pat 12,3%, tas ir, sešas reizes vairāk nekā VM aprēķinātā maksimāli pieļaujamā norma. Tik augstu transtaukskābju daudzumu atsevišķos produktos savā pētījumā pērn konstatēja Bior, pārbaudot 102 pārtikas produktus, kas bija iegādāti lielveikalos. Bior norādīja uz nepieciešamību veikt jaunu pētījumu, lai pārliecinātos par transtaukskābju saturu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu gatavotos frī kartupeļos, kartupeļu biezputrās, mērcēs, popkornos. Bior bažīgu darīja fakts, ka piemēram, Dienvidāfrikā McDonald’s frī kartupeļos tika konstatēts superaugsts transtauksābju saturs – 28%. Taču, visticamāk, Latvijā šāds pētījums netiks veikts. Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja Sarma Sleže Neatkarīgajai skaidroja, ka frī kartupeļi, dažādas mērces, popkorns un citi produkti nav pirmās nepieciešamības pārtikas preces, tāpēc, objektīvi izvērtējot budžeta līdzekļu saprātīgu izlietojumu, ZM neuzskata, ka pašreizējos apstākļos būtu jāturpina pētījums par transtaukskābēm, tērējot tam valsts naudu.

«Savukārt jau iepriekš veiktais pētījums parādīja, ka nevajadzētu sakāpināti satraukties par transtaukskābju palielinātu daudzumu Latvijā ražotā pārtikā. Pētījuma mērķis bija iegūt datus par Latvijas pārtikas produktiem, jo Eiropas Komisijai ir plānots 2014. gada decembrī apkopot dalībvalstu iesniegtos datus un sniegt ziņojumu par ES turpmāko rīcību. Ja EK gatavos normatīvo aktu, kurā tiks noteiktas transtaukskābju normas, Latvijai būs dati, ar ko aizstāvēt ražotājus,» skaidroja S. Sleže.

Taču Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) raizējas, ka jaunie noteikumi tieši otrādi – graus Latvijas pārtikas uzņēmumu konkurētspēju. «Līdz 2013. gadam Latvijā eksporta/importa bilance bija negatīva, proti, ievesto produktu īpatsvars mūsu veikalos ir ļoti liels. Līdz ar to vietējais patērētājs netiks aizsargāts, ja šīs normas piemēros tikai Latvijas ražotājiem,» sacīja LPUF sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī, vienlaikus nosakot pārejas periodu, ka pārtikas produktus, kuros ir pārsniegts noteiktais transtaukskābju daudzums, drīkstēs izplatīt ne ilgāk kā līdz 2018. gada 1. janvārim. Eiropas Savienībā patlaban ir tikai trīs dalībvalstis, kas noteikušas maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, – Dānija, Austrija un Ungārija.

VIEDOKĻI

Vēsma SMILGA, a/s Laima kvalitātes daļas vadītāja:

• NP Foods atzinīgi vērtē pieņemtos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz noteikt pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos, lai nodrošinātu veselīgāka uztura pieejamību. Plānotās izmaiņas Pārtikas aprites uzraudzības likumā neietekmēs NP Foods grupas zīmolu Laima, Staburadze un Gutta receptūru, jo mēs jau laikus esam gatavojušies šo normu piemērošanai, pilnveidojot produktu receptes un samazinot transtaukskābju saturu produktos līdz nullei. Tehnoloģiskā pāreja ir prasījusi investīcijas iekārtās, kā arī tehnoloģisko procesu pilnveidošanu un attīstīšanu. Transtaukskābju samazināšana produktos mērķtiecīgi īstenota, piemeklējot patērētājam draudzīgākas taukvielas, kuru saturā nav transtaukskābes vai to saturs nepārsniedz 1–2%.

Ausma KINDZULE, McDonald’s kvalitātes vadītāja Baltijas valstīs:

• Mēs izmantojam tikai tādus produktus un sastāvdaļas, kas atbilst augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem, tāpēc atbalstām Veselības ministrijas iniciatīvu. Jaunajiem Veselības ministrijas sagatavotajiem noteikumiem mūsu restorānos Eiropā, tajā skaitā Baltijas valstīs, izmantotā rapšu un saulespuķu eļļa atbilst jau kopš 2008. gada, kad mūsu piegādātāji sāka nodrošināt jaunu eļļas maisījumu. Tagad McDonald’s Eiropā ir soli vēl tālāk un turpina strādāt ar piegādātājiem, lai sasniegtu Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas šajā jomā, vienlaikus uzlabojot eļļu uzturvērtību.

Ieva ZARIŅA, SIA Liepkalni mārketinga vadītāja:

• Tā kā mums nav zināms transtaukskābju daudzums izmantojamās taukvielās, jo piegādātāji to nenorāda savās izejvielās, arī mēs nevaram noteikt, vai mūsu produktos ir transtaukskābes.

Augstākais konstatētais transtaukskābju saturs atsevišķos produktos Latvijā, %

Baltmaize

1,7

Saldējums ar augu taukiem

2,0

Cepumi, vafeles

2,9

Bulciņas, kūkas, tortes

3,3

Biezpiena sieriņa glazūra

5,6

Kausētā siera izstrādājumi

6,4

Sviesta izstrādājumi

9,1

Krējuma izstrādājumi

12,3

* Veselības ministrijas sagatavotie noteikumi paredz, ka maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem (jeb 2%) no kopējā tauku daudzuma

** ZM uzskata, ka pašreizējos apstākļos, objektīvi izvērtējot budžeta līdzekļu saprātīgu izlietojumu, nav nepieciešams veikt šādu pētījumu, jo frī kartupeļi nav pirmās nepieciešamības pārtikas prec

Transtaukskābju saturs McDonald’s frī kartupeļos dažādās valstīs, %

DĀR 28

ASV 23

Polija 18

Lielbritānija 16

Vācija 10

Krievija 10

Dānija 1

Latvijā nav pētījumu**

2%*

Avots: Bior veiktais pētījums, ārvalstu literatūras dati, Neatkarīgā