PRAKTISKI PADOMI: Rapšu eļļa un tās īpašības

© publicitātes

Ne vis­i cil­vē­ki vei­ka­lā pē­ta in­for­mā­ci­ju uz augu eļ­ļas pu­de­lēm, dau­dzi pērk to, kas lē­tāks vai to­brīd tiek pie­dā­vāts ar at­lai­di. Var jau sa­prast, ka ik­die­nas stei­gā ne­gri­bas ie­dzi­ļi­nā­ties un pār­do­māt sa­vu iz­vē­li, jo eļ­ļas pu­de­le ga­lu ga­lā nav liels pir­kums. To­mēr, iz­vē­lo­ties eļ­ļu gud­ri, la­bu­mu ve­se­lī­bai var gūt no kat­ras tās ka­ro­tī­tes.

Tauk­vie­las uz­tu­rā ir va­ja­dzī­gas

Ogļ­hid­rā­ti, ol­bal­tum­vie­las un tau­ki ir trīs gal­ve­nās uz­tur­vie­lu gru­pas – to mā­ca jau sko­lā. No tauk­vie­lām nav jā­iz­vai­rās, bet to īpa­šī­bās ir jā­ori­en­tē­jas. Ja aiz­rau­jas ar dzīv­nie­ku iz­cel­smes tau­kiem, ku­ri ir ba­gā­ti ar pie­sā­ti­nā­ta­jām tauk­skā­bēm, tas var vei­ci­nāt sirds un asins­va­du pro­blē­mas, kā arī lie­ko sva­ru. Ve­se­lī­ga iz­vē­le ir augu iz­cel­smes tau­ki – augu eļ­ļas, ku­ras no­dro­ši­na mū­su or­ga­nis­mu ar vēr­tī­ga­jām ne­pie­sā­ti­nā­ta­jām ome­ga 3, ome­ga 6 un ome­ga 9 tauk­skā­bēm, kā arī ar vi­ta­mī­niem. Pro­tams, arī augu eļ­ļām var būt at­šķi­rī­ga kva­li­tā­te. Sva­rī­gi ir pie­vērst uz­ma­nī­bu tam, no kā­diem augiem un ar kā­du teh­no­lo­ģi­ju šīs eļ­ļas ir ie­gū­tas. Pēc ra­žo­ša­nas teh­no­lo­ģi­jas eļ­ļas ie­da­la di­vās gru­pās: ra­fi­nē­tās un ne­ra­fi­nē­tās.

Ra­fi­nē­tās eļ­ļas

Sā­kot­nē­ji šā­du eļ­ļu ie­gūst ar kar­stās spie­ša­nas me­to­di, līdz ar to tā ir tum­šā krā­sā, ar asu smar­žu un ne­pa­tī­ka­mu gar­šu, tā­dēļ eļ­ļu ne­pie­cie­šams ra­fi­nēt. Pilns ra­fi­nē­ša­nas cikls sa­stāv no hid­ra­tā­ci­jas (fos­fa­tī­du no­da­lī­ša­nas), nei­tra­li­zā­ci­jas, ba­li­nā­ša­nas un de­zo­do­rā­ci­jas (aro­mā­ta no­ņem­ša­nas) pro­ce­siem. Ap­strā­des gai­tā iet zu­du­mā arī vēr­tī­gas vie­las, pie­mē­ram, vi­ta­mī­ni. Augst­as kva­li­tā­tes ra­fi­nē­ta­jai eļ­ļai ir gai­ša, dzid­ra krā­sa un nei­trā­la gar­ša, nav iz­teik­ta aro­mā­ta, dū­mo­ša­nas punkts ir aug­stāks ne­kā ne­ra­fi­nē­ta­jai eļ­ļai, tā lie­lā­ko­ties pie­mē­ro­ta fri­tē­ša­nai.

 

Ne­ra­fi­nē­tās eļ­ļas

Tās tiek ra­žo­tas ar auk­stās spie­ša­nas me­to­di, augu sēk­las me­hā­nis­ki sa­ma­ļot un ie­gū­to eļ­ļu iz­fil­trē­jot. Ra­žo­ša­nas pro­ce­sā sa­gla­bā­jas vēr­tī­gās vie­las, ta­ču eļ­ļām ir sa­va rak­stu­rī­ga smar­ža un gar­ša, kas ne vis­iem šķiet pie­ņe­ma­ma. Ne­ra­fi­nē­ta­jām eļ­ļām ir īsāks lie­to­ša­nas ter­miņš – no da­žiem mē­ne­šiem līdz vie­nam ga­dam. Tas

at­ka­rīgs no tauk­skāb­ju sa­stā­va. Ja eļ­ļā vai­rāk ir po­li­ne­pie­sā­ti­nā­to ome­ga 3 un ome­ga 6 tauk­skāb­ju, tad tā pie­mē­ro­ta lie­to­ša­nai svai­gā vei­dā, jo kar­sē­jot šīs tauk­skā­bes mai­nās un var vei­do­ties pat ve­se­lī­bai ne­vē­la­mas vie­las. Ar po­li­ne­pie­sā­ti­nā­ta­jām tauk­skā­bēm ba­gā­tas ir ka­ņep­ju, ku­ku­rū­zas, ķir­bju, lin­sēk­lu, so­jas,

val­riek­stu un vīn­ogu kau­li­ņu eļ­ļas. Ja eļ­ļa vai­rāk sa­tur mo­no­ne­pie­sā­ti­nā­tās ome­ga 9 tauk­skā­bes, tā ter­mis­kās ap­strā­des lai­kā ir sta­bi­lā­ka. Ar ome­ga 9 tauk­skā­bēm ba­gā­ta ir avo­ka­do, man­de­ļu, rap­šu un olīv­u eļ­ļa. Vēl eļ­ļas sa­tur pie­sā­ti­nā­tās tauk­skā­bes, kas ve­se­lī­bai nav īpa­ši vē­la­mas. Daudz pie­sā­ti­nā­to tauk­skāb­ju ir ko­kos­riek­stu un pal­mu eļ­ļā. Da­žiem nav pa prā­tam spe­ci­fis­kā smar­ža, kas pie­mīt ne­ra­fi­nē­ta­jām eļ­ļām, to­mēr, ie­vē­ro­jot vi­sus ra­žo­ša­nas no­sa­cī­ju­mus, šī smar­ža ne­bo­jā ēdie­na gar­šu un ir pat pa­tī­ka­ma.

Ve­se­lī­ga un pat­ri­otis­ka iz­vē­le

Šis ir laiks, kad dau­dzi pir­cē­ji vei­ka­los cen­šas iz­vē­lē­ties Lat­vi­jas pro­duk­tus. Tas at­tie­ci­nāms arī uz augu eļ­ļām. Lat­vi­jā ne­aug ne olīv­as, ne ze­mes­riek­sti un arī sau­les­pu­ķes vai­rāk ir ko­šu­mam, to­ties nu jau par pie­ras­tu aina­vas sa­stāv­da­ļu kļu­vu­ši pla­ši rap­šu lau­ki. Ra­žo­ša­nas ap­jo­ma zi­ņā rap­šu eļ­ļa starp ci­tām ie­ņem ot­ro vie­tu pa­sau­lē. Rap­šu eļ­ļu mēdz dē­vēt par zie­me­ļu olīv­eļ­ļu, un tā nav ti­kai vār­du spē­le. Tauk­skāb­ju sa­tu­ra zi­ņā ne­ra­fi­nē­ta rap­šu eļ­ļa ir ļo­ti lī­dzī­ga olīv­u eļ­ļai, tā­pēc mū­su pla­tu­ma grā­dos dzī­vo­jo­ša cil­vē­ka or­ga­nis­mam tā ir pie­mē­ro­ta un eko­no­mis­ki iz­de­vī­ga iz­vē­le.

Rap­šu eļ­ļā cil­vē­ka ve­se­lī­bai ide­ālā pro­por­ci­jā ir ome­ga 3 un ome­ga 6 tauk­skā­bes, bet pie­sā­ti­nā­to tau­ku ta­jā ir pat ma­zāk ne­kā olīv­u eļ­ļā – ti­kai 6%. Rap­šu eļ­ļā ir arī E vi­ta­mīns – da­bisks anti­ok­si­dants, kas vei­ci­na or­ga­nis­ma spē­ju pre­to­ties ne­lab­vē­lī­gu vi­des fak­to­ru ie­dar­bī­bai, kā arī be­ta­ka­ro­tīns, kas or­ga­nis­mā tiek pār­vei­dots par A vi­ta­mī­nu, tas vei­ci­na aug­ša­nu un stip­ri­na re­dzi, ir va­ja­dzīgs ādai un gļot­ādām, ma­tiem, zo­biem, sma­ga­nām. Rap­šu eļ­ļas iz­man­to­jums vir­tu­vē ir daudz­vei­dīgs: sa­lā­tiem, mēr­cēm, cep­ša­nai, da­žā­diem ku­li­nā­ri­jas un kon­di­to­re­jas iz­strā­dā­ju­miem, kā arī kon­ser­vē­ša­nai. Rei­zēm pub­li­kā­ci­jās par rap­šu eļ­ļu mi­nēts, ka tā sa­tur eruk­skā­bi, kas lie­los dau­dzu­mos kai­tī­ga cil­vē­ka or­ga­nis­mam. Lat­vi­jā, tā­pat kā cit­viet Eiro­pas Sa­vie­nī­bā, audzē pār­ti­kas rap­šu šķir­nes ar sa­ma­zi­nā­tu eruk­skā­bes sa­tu­ru, kas ne­pār­sniedz 2%. Pē­tī­ju­mos pār­bau­dīts, ka tas ne­ra­da ris­ku cil­vē­ku ve­se­lī­bai un vi­dei. SI­A Ie­cav­nieks&Co kat­ru ga­du veic rap­šu sēk­lu tauk­skāb­ju sa­stā­va ana­lī­zi, tā­pēc ir zi­nāms, ka eruk­skā­bes sa­turs ta­jās ir ma­zāks par 0,1%.

Sva­rī­gi!

Lai sa­pras­tu, vai eļ­ļa lie­to­ja­ma ti­kai svai­gā vei­dā vai to drīkst arī kar­sēt, bū­tisks ir rā­dī­tājs, ko sauc par eļ­ļas dū­mo­ša­nas pun­ktu, – tem­pe­ra­tū­ra, kā­dā eļ­ļa kar­sē­jot sāk dū­mot. Ja tā ir zem­āka par 180 grā­diem, eļ­ļa nav pie­mē­ro­ta cep­ša­nai. Dū­mo­ša­nas punkts ir at­ka­rīgs gan no tauk­skāb­ju sa­stā­va eļ­ļā, gan no eļ­ļas kva­li­tā­tes, kas sa­vu­kārt at­ka­rī­ga no pie­mai­sī­ju­mu dau­dzu­mu at­li­ku­ma eļ­ļā. Tiek iz­man­to­tas di­vas eļ­ļas at­tī­rī­ša­nas me­to­des – no­stā­di­nā­ša­na un fil­trē­ša­na. No­stā­di­not eļ­ļu, ta­jā pa­liek mikro­da­ļi­ņas, kas ar aci nav sa­ska­tā­mas, bet kar­sē­jot dū­mo. Ie­cav­nieks&Co iz­man­to augst­vēr­tī­gu me­hā­nis­ku fil­trē­ša­nas me­to­di, lai ie­gū­tu tik kva­li­ta­tī­vu eļ­ļu, ka to var iz­man­tot gan lie­to­ša­nai svai­gā vei­dā, gan cep­ša­nai. Uz­ņē­mums vei­cis ana­lī­zes, no­sa­kot ta­jā ra­žo­tās rap­šu eļ­ļas dū­mo­ša­nas pun­ktu, un tas ir 227 °C. 

Veselība

Standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, bet ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.

Svarīgākais