Ne visi cilvēki veikalā pēta informāciju uz augu eļļas pudelēm, daudzi pērk to, kas lētāks vai tobrīd tiek piedāvāts ar atlaidi. Var jau saprast, ka ikdienas steigā negribas iedziļināties un pārdomāt savu izvēli, jo eļļas pudele galu galā nav liels pirkums. Tomēr, izvēloties eļļu gudri, labumu veselībai var gūt no katras tās karotītes.
Taukvielas uzturā ir vajadzīgas
Ogļhidrāti, olbaltumvielas un tauki ir trīs galvenās uzturvielu grupas – to māca jau skolā. No taukvielām nav jāizvairās, bet to īpašībās ir jāorientējas. Ja aizraujas ar dzīvnieku izcelsmes taukiem, kuri ir bagāti ar piesātinātajām taukskābēm, tas var veicināt sirds un asinsvadu problēmas, kā arī lieko svaru. Veselīga izvēle ir augu izcelsmes tauki – augu eļļas, kuras nodrošina mūsu organismu ar vērtīgajām nepiesātinātajām omega 3, omega 6 un omega 9 taukskābēm, kā arī ar vitamīniem. Protams, arī augu eļļām var būt atšķirīga kvalitāte. Svarīgi ir pievērst uzmanību tam, no kādiem augiem un ar kādu tehnoloģiju šīs eļļas ir iegūtas. Pēc ražošanas tehnoloģijas eļļas iedala divās grupās: rafinētās un nerafinētās.
Rafinētās eļļas
Sākotnēji šādu eļļu iegūst ar karstās spiešanas metodi, līdz ar to tā ir tumšā krāsā, ar asu smaržu un nepatīkamu garšu, tādēļ eļļu nepieciešams rafinēt. Pilns rafinēšanas cikls sastāv no hidratācijas (fosfatīdu nodalīšanas), neitralizācijas, balināšanas un dezodorācijas (aromāta noņemšanas) procesiem. Apstrādes gaitā iet zudumā arī vērtīgas vielas, piemēram, vitamīni. Augstas kvalitātes rafinētajai eļļai ir gaiša, dzidra krāsa un neitrāla garša, nav izteikta aromāta, dūmošanas punkts ir augstāks nekā nerafinētajai eļļai, tā lielākoties piemērota fritēšanai.
Nerafinētās eļļas
Tās tiek ražotas ar aukstās spiešanas metodi, augu sēklas mehāniski samaļot un iegūto eļļu izfiltrējot. Ražošanas procesā saglabājas vērtīgās vielas, taču eļļām ir sava raksturīga smarža un garša, kas ne visiem šķiet pieņemama. Nerafinētajām eļļām ir īsāks lietošanas termiņš – no dažiem mēnešiem līdz vienam gadam. Tas
atkarīgs no taukskābju sastāva. Ja eļļā vairāk ir polinepiesātināto omega 3 un omega 6 taukskābju, tad tā piemērota lietošanai svaigā veidā, jo karsējot šīs taukskābes mainās un var veidoties pat veselībai nevēlamas vielas. Ar polinepiesātinātajām taukskābēm bagātas ir kaņepju, kukurūzas, ķirbju, linsēklu, sojas,
valriekstu un vīnogu kauliņu eļļas. Ja eļļa vairāk satur mononepiesātinātās omega 9 taukskābes, tā termiskās apstrādes laikā ir stabilāka. Ar omega 9 taukskābēm bagāta ir avokado, mandeļu, rapšu un olīvu eļļa. Vēl eļļas satur piesātinātās taukskābes, kas veselībai nav īpaši vēlamas. Daudz piesātināto taukskābju ir kokosriekstu un palmu eļļā. Dažiem nav pa prātam specifiskā smarža, kas piemīt nerafinētajām eļļām, tomēr, ievērojot visus ražošanas nosacījumus, šī smarža nebojā ēdiena garšu un ir pat patīkama.
Veselīga un patriotiska izvēle
Šis ir laiks, kad daudzi pircēji veikalos cenšas izvēlēties Latvijas produktus. Tas attiecināms arī uz augu eļļām. Latvijā neaug ne olīvas, ne zemesrieksti un arī saulespuķes vairāk ir košumam, toties nu jau par pierastu ainavas sastāvdaļu kļuvuši plaši rapšu lauki. Ražošanas apjoma ziņā rapšu eļļa starp citām ieņem otro vietu pasaulē. Rapšu eļļu mēdz dēvēt par ziemeļu olīveļļu, un tā nav tikai vārdu spēle. Taukskābju satura ziņā nerafinēta rapšu eļļa ir ļoti līdzīga olīvu eļļai, tāpēc mūsu platuma grādos dzīvojoša cilvēka organismam tā ir piemērota un ekonomiski izdevīga izvēle.
Rapšu eļļā cilvēka veselībai ideālā proporcijā ir omega 3 un omega 6 taukskābes, bet piesātināto tauku tajā ir pat mazāk nekā olīvu eļļā – tikai 6%. Rapšu eļļā ir arī E vitamīns – dabisks antioksidants, kas veicina organisma spēju pretoties nelabvēlīgu vides faktoru iedarbībai, kā arī betakarotīns, kas organismā tiek pārveidots par A vitamīnu, tas veicina augšanu un stiprina redzi, ir vajadzīgs ādai un gļotādām, matiem, zobiem, smaganām. Rapšu eļļas izmantojums virtuvē ir daudzveidīgs: salātiem, mērcēm, cepšanai, dažādiem kulinārijas un konditorejas izstrādājumiem, kā arī konservēšanai. Reizēm publikācijās par rapšu eļļu minēts, ka tā satur erukskābi, kas lielos daudzumos kaitīga cilvēka organismam. Latvijā, tāpat kā citviet Eiropas Savienībā, audzē pārtikas rapšu šķirnes ar samazinātu erukskābes saturu, kas nepārsniedz 2%. Pētījumos pārbaudīts, ka tas nerada risku cilvēku veselībai un videi. SIA Iecavnieks&Co katru gadu veic rapšu sēklu taukskābju sastāva analīzi, tāpēc ir zināms, ka erukskābes saturs tajās ir mazāks par 0,1%.
Svarīgi!
Lai saprastu, vai eļļa lietojama tikai svaigā veidā vai to drīkst arī karsēt, būtisks ir rādītājs, ko sauc par eļļas dūmošanas punktu, – temperatūra, kādā eļļa karsējot sāk dūmot. Ja tā ir zemāka par 180 grādiem, eļļa nav piemērota cepšanai. Dūmošanas punkts ir atkarīgs gan no taukskābju sastāva eļļā, gan no eļļas kvalitātes, kas savukārt atkarīga no piemaisījumu daudzumu atlikuma eļļā. Tiek izmantotas divas eļļas attīrīšanas metodes – nostādināšana un filtrēšana. Nostādinot eļļu, tajā paliek mikrodaļiņas, kas ar aci nav saskatāmas, bet karsējot dūmo. Iecavnieks&Co izmanto augstvērtīgu mehānisku filtrēšanas metodi, lai iegūtu tik kvalitatīvu eļļu, ka to var izmantot gan lietošanai svaigā veidā, gan cepšanai. Uzņēmums veicis analīzes, nosakot tajā ražotās rapšu eļļas dūmošanas punktu, un tas ir 227 °C.