«Tas, cik regulāri mēs ēdam, ļoti ietekmē to, kā jūtamies, un cik uzņēmīgi esam pret dažādām infekcijas slimībām,» saka uztura specialitāte Lizete Māldere. Viņa norāda, ka dienā jābūt četrām piecām ēdienreizēm, bet tas nenozīmē, ka katrā jāēd cūkgaļas karbonāde ar kartupeļiem.
Regulāras ēdienreizes, fiziskās aktivitātes, kas ļauj samazināt stresa līmeni, pietiekama atpūta un arī pilnvērtīgs miegs ir galvenie priekšnoteikumi, lai, tuvojoties gripas sezonai, imūnā sistēma strādātu pastiprinātā režīmā un organismam pietiktu enerģijas cīnīties pret dažādiem vīrusiem. Lizete Māldere uzsver, ka šajā laikā jāpievērš uzmanība tam, lai tiktu uzņemts pietiekams olbaltumvielu daudzums, jo olbaltumvielas ir ķermeņa būvmateriāls, dažādu šūnu un audu galvenais uzbūves elements. «Tas nenozīmē, ka jāēd tikai gaļa. Es ieteiktu pievērst uzmanību dažādiem pākšaugiem, riekstiem, sēklām, kuros papildus būs vēl arī citas vērtīgas vielas. Ēdienkartē vajadzētu iekļaut arī treknākas zivis, to pašu siļķi, piemēram. Un dienā nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu aprēķina pavisam vienkārši: tas ir viens grams uz vienu ķermeņa kilogramu. Tātad, ja cilvēks sver vidēji 70 kilogramu, viņam dienā jāapēd 70 gramu olbaltumvielu, un tas būs vienā saujā riekstu, vienā zivs porcijā un vienā glāzē kefīra.»
Svarīgi, lai tiktu uzņemti arī fermentētie piena produkti – kefīrs, paniņas, dažādi jogurti, labāk bez cukura piedevām. Veselīgāk ir pievienot, piemēram, svaigus augļus, kas būs papildu antioksidantu, vitamīnu un minerālvielu avots. «Šis ir laiks, kad vajadzētu sākt lietot arī skābētos jeb fermentētos produktus – skābētus gurķus, skābētus kāpostus. Tagad tiem vajadzētu iet uz urrā,» iesaka uztura speciāliste. Viņa uzsver: protams, ir svarīgi, lai tiktu uzņemts nepieciešamais olbaltumvielu daudzums, taču galvenā uzmanība jāvērš uz to, lai ēdienkarte pamatā balstītos uz augu valsts produktiem, – dienā vajadzētu uzņemt vismaz piecas porcijas augļu un dārzeņu, kas ir vitamīniem, minerālvielām un dažādām bioloģiski aktīvām vielām visbagātākie. «Dienā vajadzētu apēst vismaz 500 gramu augļu un dārzeņu, un, jo tie ir krāsaināki, jo labāk. Jo katrai krāsai, ko veido bioloģiski aktīvi savienojumi, ir savi plusi.»
Lizete Māldere stāsta, ka drēgnajā rudens periodā ēdienkartē nepieciešams iekļaut arī dažādus sildošos un imunitāti stimulējošus produktus – ingveru, čili, ķiplokus, dzērvenes, brūklenes. Bet noteikti nevajadzētu aizrauties ar ķīmiski sintezētā C vitamīna uzņemšanu. Esot pierādīts, ka, uzņemot to dubultā devā, imunitāte dubultā netiek stimulēta.
«Ļoti liels vērtīgo vielu potenciāls ir arī dažādos svaigos garšaugos – ideāli, ja tās ir pāris tējkarotes dienā,» apgalvo uztura speciāliste. Viņa saka: ne tikai pavasarī, bet arī rudenī var diedzēt dažādus graudus un sēkliņas, kas arī ir ļoti labs veids, kā uzņemt dažādas imunitāti stimulējošas vielas.
Mazāk svarīga nav arī šķidruma uzņemšana, un katrs sev nepieciešamo daudzumu var aprēķināt pēc formulas: 30 ml uz vienu ķermeņa kilogramu. Tie ir vidēji divi litri, sešas līdz astoņas glāzes. «Ja šajā laikā ar ūdens uzņemšanu tik viegli neiet, tās var būt arī dažādas tējas. Bet nevajadzētu aizrauties ar vienu konkrētu tēju, jo tēja arī ir konkrētu zālīšu novārījums, kam ir sava konkrēta ietekme. Tāpēc mans ieteikums ir tējas mainīt – piparmētru, aveņu lapu, kumelīšu, liepziedu. Un mazāk lietot kofeīnu saturošus dzērienus – kafiju, melno tēju, kakao. Arī ar limonādēm, kas satur kofeīnu, nevajadzētu aizrauties. Dzeriet vairāk augu tējas – tās palīdzēs gan sasildīties, gan justies labāk.».