VESELĪBA: No oktobra līdz martam trūkst "saules vitamīna"

Ne tikai kauliem

Gan bērni, gan vecmāmiņas šodien zina, ka jāuzņem pietiekami daudz kalcija, lai būtu stipri kauli. Bet, lai kalcijs tiktu organismā pilnvērtīgi uzņemts un izmantots, lai tas nonāktu kaulos, ir vajadzīgs D vitamīns. Ilgu laiku patiešām valdīja uzskats, ka D vitamīns galvenokārt vajadzīgs tikai kaulu sistēmas slimību profilaksei, ieskaitot rahītu un osteoporozi, kuru pamatā ir jaunizveidoto kaulaudu un skrimšļaudu mineralizācijas traucējumi. Pēdējā laikā zinātnieki pētījumos atklājuši, ka D vitamīna iedarbības spektrs ir daudz plašāks, nekā tika uzskatīts iepriekš. Ir konstatēts, ka pazemināts D vitamīna līmenis organismā veicina dažu audzēju veidu, depresijas, cukura diabēta, multiplās sklerozes, reimatoīdā artrīta, augšējo elpceļu infekciju, sirds un asinsvadu slimību, kā arī muskuļu vājuma rašanos un attīstību.

D vitamīns un saule

Ar nosaukumu «D vitamīns» apzīmē savstarpēji līdzīgu vielu grupu, no kurām svarīgākās ir D3 vitamīns (holekalciferols) un D2 vitamīns (ergokalciferols). D3 vitamīns sintezējas ādā saules staru ietekmē un ir sastopams dažos dzīvnieku valsts produktos. D2 vitamīns ir atsevišķos augu valsts produktos; tas organismā netiek tik pilnvērtīgi izmantots. Uzņemt vajadzīgo D vitamīna devu tikai ar uzturu vien būtu ļoti grūti.

Vislielāko D vitamīna daudzumu mēs gūstam no saules. Ultravioleto B staru iedarbībā D vitamīns veidojas no tā prekursoriem ādā. Pēc pārveidošanās procesiem aknās D vitamīns nonāk nierēs, kur veidojas tā hormonāli aktīvā forma.

Šķiet, nekā sarežģīta. Taču jāņem vērā: lai varētu notikt dabiska D vitamīna sintēze ādā, ultravioleto staru viļņa garumam jābūt 290 – 315 nanometru. Ziemeļu platuma grādos, tostarp arī Latvijā, saules stari nav pietiekami intensīvi, lai stimulētu D vitamīna ražošanu laika posmā no oktobra līdz martam.

Citi traucējošie faktori

Pat vasarā daudzi cilvēki mēdz lielāko daļu laika pavadīt telpās, jo apzinās, ka, ilgstoši pakļaujot sevi ultravioleto staru ietekmei, var rasties negatīvas sekas – galvenokārt ir runa par saules apdegumiem un paaugstinātu risku saslimt ar ādas vēzi. Lai pasargātu sevi no šīm nepatikšanām, arvien vairāk cilvēku lieto saules aizsargkrēmus. Taču šeit slēpjas kāda problēma: līdzekļi, kuru aizsargfaktors ir 8 un augstāks, samazina D vitamīna sintēzi ādā par 95%! Tāpēc nav pārsteigums, ka šī vitamīna trūkums ir novērojams pat saulainās Austrālijas iedzīvotājiem, jo viņi aktīvi izmanto ultravioletā starojuma aizsargfiltrus.

Arī gaisa piesārņojums, kas īpaši raksturīgs lielām pilsētām, kavē saules staru piekļuvi zemes virsmai un tādējādi samazina D vitamīna veidošanās iespējas ādā. Jāņem vērā arī tas, ka, sasniedzot pusmūža vecumu, āda pakāpeniski zaudē spēju sintezēt D vitamīnu. Rezultātā samazinās kopējais D vitamīna līmenis organismā, kas savukārt traucē kalcija absorbciju, un palielinās kritienu un kaulu lūzumu risks. Visbeidzot – arī dažas aknu un nieru slimības negatīvi ietekmē D vitamīna absorbciju.

D vitamīna uzņemšana

Cilvēkiem ar paaugstinātu D hipovitaminozes risku jāapsver šī vitamīna papildu uzņemšana. Vasaras sezonā optimālo D vitamīna devu var iegūt, sauļojot seju, rokas un kājas 20 – 30 minūtes 2 – 3 reizes nedēļā, neizmantojot aizsargkrēmus. Ir pierādīts, ka vislielākais D vitamīna daudzums veidojas rīta un vakara stundās, tāpēc saule dienas svelmes laikā ir ne tikai kaitīga veselībai, bet arī nenodrošina intensīvāku D vitamīna veidošanu. Aukstajā gadalaikā, kad saules starojums zaudē savu piesātinātību, ieteicams lietot aptiekās nopērkamos D vitamīna preparātus, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu. Kā jau minēts, nelielu šā vitamīna daudzumu var saņemt ar uzturu. Taču atšķirībā no citiem vitamīniem, D vitamīns pārtikas produktos ir retāk sastopams. Galvenie D vitamīna avoti ir treknas zivis (piemēram, siļķe, skumbrija, lasis), ikri, sviests, olas dzeltenums, siers, pētersīļi.

Nelielam D vitamīna trūkumam nav nekādu specifisku pazīmju, un cilvēks pats to nevar pamanīt. Taču pētījumi, kuros veiktas analīzes D vitamīna līmeņa noteikšanai, liecina, ka ļoti daudziem cilvēkiem mūsu klimatiskajā joslā šis līmenis ir zemāks par normu. Viena no D vitamīna trūkuma pazīmēm ir muskuļu sāpes un vājums, ātra muskuļu nogurdināmība, arī biežāki kritieni. Ja rodas izteikts D vitamīna deficīts, tad gan vecākiem cilvēkiem, gan arī bērniem un pusaudžiem var veidoties slimība, ko sauc par osteomalāciju, tautā to dēvē par kaulu atmiekšķēšanos. Ja kaulā trūkst minerālvielu, tas var lūzt no pavisam neliela trieciena. Veciem cilvēkiem D vitamīna trūkums vienlaikus var izpausties gan kā osteoporoze, gan kā osteomalācija. Lai tik tālu nenonāktu, jāpadomā par «saules vitamīna» papildu uzņemšanu laika posmā no rudens līdz pavasarim un jālūdz padoms savam ārstam vai farmaceitam.

***

NODERĪGI

• D vitamīns ir taukos šķīstošs, tāpēc, pērkot kādu šī vitamīna preparātu, pievērsiet uzmanību tā formai: kapsulas ar eļļas šķīdumu ir efektīvākas par tabletēm.

• 70–90% iedzīvotāju ziemeļu platuma grādos cieš no D vitamīna trūkuma. Tā sintēzes intensitāte cilvēka organismā strauji samazinās ģeogrāfiskajos apgabalos, kas atrodas virs 42. ziemeļu platuma grāda (Latvija atrodas starp 58. un 56. ziemeļu platuma grādu).

• Noteikt D vitamīna līmeni organismā var ar asins analīzes palīdzību.

• D vitamīns palielina kalcija uzsūkšanos organismā caur zarnu traktu, tas regulē fosfora un kalcija vielmaiņu kaulos un zobos.

• D vitamīna klātbūtne ir nepieciešama asins recēšanai, sirdsdarbībai un nervu sistēmas funkciju regulēšanai.

• Jo tumšāka ir cilvēka ādas krāsa, jo mazāk D vitamīna veidojas saules gaismas ietekmē. Ultravioletie stari nevar iekļūt telpā cauri stiklam, tāpēc D vitamīna deficīta profilaksei ir jāsauļojas zem klajas debess.

• Lai izvairītos no vitamīna D pārdozēšanas, uzmanīgi izlasiet ražotāja pievienoto instrukciju un ievērojiet ārsta vai farmaceita ieteikumus.