Zāļu ražotājiem varētu nākties uzņemties finansiālu līdzatbildību par gadījumiem, kuros kompensējamie medikamenti pacientam nesniedz vajadzīgo efektu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders, ministrijā tiek apsvērta iespēja izstrādāt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka zāļu kompensācijas kārtību, un tajos paredzēt, ka zāļu ražotājs uzņemas finansiālu līdzdalību par to zāļu apjomu, kādā pēc zinātniskiem pētījumiem konkrētās zāles nesniedz vajadzīgo efektu.
Tādējādi zāļu neefektivitātes risks tiktu dalīts starp valsti un ražotāju. Daļēji šāds solis ļautu piesaistīt papildu līdzekļus kompensējamo medikamentu budžetā, teica Šneiders.
"Ikvienam ir zināms, ka zāles - gan jaunas, gan kompensācijas sistēmā jau esošas - katra ir ar savu efektivitātes procentu. Piemēram, kādām zālēm atbilstoši klīniskajiem pētījumiem terapijas efektivitāte var būt 85%, tādējādi 15% gadījumos tā ir nesekmīga, kas rada finansiālus zaudējumus," piebilda VM pārstāvis.
Otra iespēja, kā vairot kompensējamo medikamentu pieejamību un uzlabot situāciju kompensējamo medikamentu budžetā, ir zāļu cenas samazināšana, kas pakāpeniski arī notiek, sacīja Šneiders. Viņš atgādināja, ka divas reizes gadā Nacionālais veselības dienests pārskata līgumus ar zāļu ražotājiem, tostarp kopīgi izvērtē iespējas samazināt zāļu cenas. "Praktiski katru periodu atsevišķu zāļu cena tiek mazliet paspiesta uz leju," teica VM pārstāvis.
Tomēr VM ir pārliecināta, ka zāļu cenas iespējams samazināt vēl vairāk un vēl daudziem medikamentiem. Līdz šim viens no pozitīvākajiem piemēriem sadarbībā ar kompensējamo zāļu ražotājiem, VM ieskatā, bijis lēmums no 2011.gada kopīgi segt kompensējamo medikamentu budžeta deficītu proporcionāli pārdotajam zāļu apjomam. Tomēr šis pasākums bija terminēts un vairāk netiek īstenots.