Sabiedrībai nemitīgi tiek atgādināts, ka sports un alkoholiskie dzērieni nav savienojamas lietas. Taču izrādās – ir gan. Maratonā, kas 16. augustā notiks Rīgas pilsētas svētku laikā, maršruts vedīs pa 30 krogiem, kur dalībnieki varēs baudīt alu bez bēdu. Ārsti un narkologi ir sašutuši par šādu pasākumu rīkošanu un reklamēšanu, atgādinot, ka tādējādi tikai veicinām nācijas nodzeršanos.
Minētais pasākums jau ir izraisījis diskusijas: vieni uzskata, ka tas nav nekas peļams, citi – ka tā slēpta alus ražotāju reklāma. Aizstāvju vidū ir Rīgas Alus maratona rīkotāji, biedrība Alus brālība, tās vadītājs Andris Šikors portālā www.nra.lv maratonu nosaucis «par pasākumu, kas mudina sacensību garu un veicina iepazīt sabiedriskās ēdināšanas vietu daudzveidību», aprādot, ka tas nav nekas jauns, jo citviet notiek jau sen, piemēram, Lietuvā – jau septīto reizi. Viņš arī atsaucas uz Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu – tas nozīmējot lielu tūristu pieplūdumu, un tātad pašmāju maratonistu rindas varētu papildināt arī ne mazums ārzemnieku. Interese par gaidāmo notikumu esot, bet, cik dalībnieku šobrīd pieteikušies, biedrības pārstāve Elīna Ansaberga atturējās nosaukt. Rīga 2014 sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare noliedz, ka dibinājumam būtu kāda saistība ar alus kultūru, tagad jau daudzi piesaucot viņus, lai sevi reklamētu. Tikpat pikts ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments – domei neesot nekādas saistības ar šo notikumu. Tas gan notiekot vienā dienā ar Rīgas pilsētas svētkiem, bet nekādā ziņā neesot iekļauts to programmā.
Alus brālības vadītājs neuzskata, ka pasākums varētu veicināt alus glāzes cilāšanu. Lūk, noteikumos esot punkts: «Alus lietošana, ierodoties kontrolpunktos, nav obligāta.» Pie finiša ar alkometru tikšot pārbaudītas promiles: ja tiks pārsniegtas divas, dalībnieku diskvalificēšot. Tajā pašā laikā noteikumi paredz, ka par vienā vietā izdzertajiem 100 mililitriem grādīgā dzēriena no uzrādītā laika tiks noņemta viena minūte. Tātad, izdzerot ik krogā pa šādai devai, var iegūt 30 minūšu handikapu. Mulsinoši ir arī tas, ka dalībnieki varēs izmantot sabiedrisko transportu, pārvietojoties no viena bāra uz nākamo.
Ne tikai Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kurš maratonu jau publiski nodēvējis par Dzintara pūšļa izcīņu un Rīgas apčurāšanu, bet arī citi viņa kolēģi, tostarp narkologs Jānis Strazdiņš, neslēpj sašutumu – to nekā citādi nevarot nosaukt kā par slēptu alus ražotāju reklāmu: «Tas ir tikpat nožēlojami kā rīkot sacensības – kurš vairāk iztemps alu. Vai rīkotāji un arī Rīgas dome, atļaudama šādu pasākumu, ir padomājusi, kādu ziņu ar to dodam jaunatnei? Mēs taču tā popularizējam dzeršanu!» Viņaprāt, tāda iereibušu ļaužu skraidelēšana pa ielām ir bīstama, jo alkohols veicina organisma atūdeņošanos un fiziskas slodzes laikā tas notiek paātrināti. Narkologs atgādina, ka jau tā esam alus lielvalsts, viņa pacientu vidū esot pat tādi, kas ikdienā izdzerot ap 30 pudeļu alus. «Latvijā ir 172 000 alkohola atkarīgo un piektdaļai vīriešu ir problēmas ar grādīgo dziru. Un nav atšķirības – tas ir alus, vīns vai cits alkohols,» pauž J. Strazdiņš.
Arī Jauno ārstu biedrības vadītājai Maijai Radziņai pasākuma saturs liekas ļoti apšaubāms. Jau pats nosaukums esot neatbilstošs. «Ja tiktu reklamēta degustācija, vēl varētu pieņemt, taču – nepadariet to par masveida pasākumu, slēpjot aiz sportiskām aktivitātēm. Arī alus nav nemaz tik nevainīgs, kā rīkotāji to pasniedz,» uzsver M. Radziņa.