Ebolas vīrusa izplatība Rietumāfrikā kļūst nekontrolējama

 
©Scanpix

Viena no pasaulē bīstamākajām un letālākajām slimībām – Ebolas vīrusa izraisītais drudzis, kas strauji izplatās Rietumāfrikas valstīs, licis organizācijai Ārsti bez robežām (MSF) celt trauksmi. Oficiālie dati liecina, ka šogad slimība, kuras dēļ mirst līdz pat 90 procentu inficēto, prasījusi vismaz 337 cilvēku dzīvības Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, kur pašlaik ir aptuveni 60 vīrusa perēkļu.

Tā kā gandrīz 40 gadu laikā pasaules mediķi nav spējuši radīt iedarbīgas zāles, kas palīdzētu cīnīties pret Ebolas vīrusa izraisīto drudzi, par vakcīnām nemaz nerunājot, MSF mudinājusi nekavējoties mobilizēt visus spēkus, lai apturētu slimības izplatīšanos. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir izskaidrojošais darbs reģionos, kuros jau sākusies infekcija, taču tas kļūst ļoti sarežģīti, jo Ebolas vīruss, kas agrāk bija sastopams vien attālos džungļu rajonos, nu pietuvojies lielpilsētām, kurās dzīvo miljoniem iedzīvotāju.

Sauciens pēc palīdzības

Pasaules veselības organizācijas (WHO) dati liecina, ka kopš šā gada sākumā Rietumāfrikā ar Ebolas vīrusu, kas agrāk plosījās galvenokārt Āfrikas centrālajā daļā, inficējušies vismaz 567 cilvēki, no kuriem 337 nomiruši. Rietumāfrika saskārusies ar pašu bīstamāko šī vīrusa paveidu (Zairas paveidu) – iepriekšējo epidēmiju laikā no tā miruši pat 90% inficēto. «Epidēmija vairs nav kontrolējama. Parādoties jauniem slimības perēkļiem Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, pastāv reāli draudi, ka Ebolas vīruss izplatīsies tālāk,» – sarunā ar AFP savas un savu kolēģu bažas paudis MSF pārstāvis Bārts Jansens. Kopš marta, kad no Gvinejas pienāca pirmās ziņas par saslimušajiem ar Ebolas vīrusu, tieši MSF uzņēmusies cīņu pret infekcijas izplatīšanos. CNN vēsta, ka reģionā atrodas aptuveni 300 MSF speciālistu, uz Rietumāfriku nosūtītas aptuveni 40 tonnas medicīniskā aprīkojuma un medikamentu. «Taču tagad mēs esam sasnieguši robežu, izsmeļot savus resursus. Mēs vairs nevaram nosūtīt savus mediķus uz jaunām infekcijas perēkļu vietām,» skaidrojis B. Jansens, mudinot problēmas risināšanā aktīvāk iesaistīties reģionālās valdības un WHO.

MSF sūdzējusies, ka valdības valstīs, kurās reģistrēts Ebolas drudža uzliesmojums, neapzinās situācijas nopietnību un dara pārāk maz, lai novērstu slimības izplatīšanos. Šādu traktējumu sarunā ar AP gan kategoriski noliedzis Sjerraleones valdības pārstāvis Teo Nikols, atgādinot, ka valsts Veselības aizsardzības ministrija veic izskaidrošanas darbu, bet reģionos, kur reģistrēti nāves gadījumi Ebolas drudža dēļ, noteikts ārkārtas stāvoklis. «Ja Ārsti bez robežām tagad apgalvo, ka slimība vairs nav kontrolējama, vaina par to jāuzņemas mums visiem kopā. Gluži tāpat kā vēlāk, cerams, ka pēc iespējas drīzāk mēs visi varēsim lepoties ar to, ka vīrusa izplatīšanās ir pārtraukta,» viņš sacījis. Reuters piebilst, ka arī Gvinejā un Libērijā noteikta karantīna ap infekcijas perēkļiem un pārvietošanās ierobežojumi, lidostās regulāri notiek pasažieru pārbaudes, lai noskaidrotu, vai viņiem nav bīstamajai slimībai raksturīgu simptomu. Plānots, ka jūlija sākumā Ganas galvaspilsētā Akrā notiks reģiona valstu veselības aizsardzības ministru tikšanās, kurā piedalīsies arī WHO eksperti.

No sikspārņiem līdz cilvēkiem

Pirmo reizi ar Ebolas vīrusa izraisīto drudzi mediķi saskārās 1976. gadā, kad gandrīz vienlaikus notika slimības uzliesmojumi Sudānas dienvidos un Zairā, kas prasīja attiecīgi 151 un 280 cilvēku dzīvības. Savu nosaukumu vīruss ieguvis no Ebolas upes Zairā, kuras piekrastē atradās viens no slimības perēkļiem. Tā simptomi sākotnēji līdzinās gripas simptomiem – galvas, kakla un muskuļu sāpes, paaugstināta temperatūra, vājums. Taču slimība, kuras inkubācijas periods ilgst no divām dienām līdz trim nedēļām, ļoti strauji progresē – vīruss negatīvi ietekmē inficētā imūnsistēmu un nodara neatgriezeniskus bojājumus asinsvadu šūnām, izraisot gan iekšējo, gan ārējo asiņošanu. Lielā daļā gadījumu inficētie nenodzīvo ilgāk par desmit dienām pēc pirmo simptomu parādīšanās, raksta LiveScience.com.

Par galvenajiem vīrusa pārnēsātājiem tiek uzskatīti sikspārņi, kas pārtiek no augļiem. Sikspārņi, ko daudzās Āfrikas valstīs uzskata par labu medījumu, var paši nodot vīrusu cilvēkiem vai arī tas notiek ar citu dzīvnieku (pērtiķu, antilopju) starpniecību. Viens no padomiem, kādu mediķi regulāri dod infekcijas skarto reģionu iedzīvotājiem, ir nelietot uzturā medījumu, taču afrikāņi šajā brīdinājumā neieklausās. Organizācijas Eco Health Alliance viceprezidents Džonatans Epšteins atgādinājis, ka jau martā Gvinejas Veselības aizsardzības ministrija aizliegusi medīt sikspārņus, lietot uzturā un pārdot to gaļu. Tomēr pat galvaspilsētas Konakri tirgos un krodziņos šī delikatese joprojām ir pavisam vienkārši iegādājama – nerunājot nemaz par mazpilsētām vai ciematiem.

Ebolas vīruss ir ļoti lipīgs – cilvēks ar to var inficēties, pat pieskaroties priekšmetam, kas bijis saskarsmē ar inficētu cilvēku vai dzīvnieku. Ļoti liela vīrusa koncentrācija ir inficēto cilvēku ķermeņa izdalījumos, piemēram sviedros. Afrikāņiem ir tradīcija pirms bērēm mazgāt nelaiķa ķermeni, un liela daļa epidēmiju izcēlušās tieši pēc šīs apmazgāšanas ceremonijas, ļaudīm pat nenojaušot, no kādas slimības gājis bojā cilvēks. Ar Ebolas vīrusu inficētie, parādoties pirmajiem simptomiem, parasti domā, ka ir saslimuši ar kādu vieglāku kaiti, tādēļ turpina kontaktēties ar tuviniekiem, inficējot arī viņus. MSF speciālisti norāda, ka tieši izglītošanas kampaņa ir ļoti būtiska epidēmijas ierobežošanai – jāpanāk, lai cilvēki līdz ar pirmo slimības simptomu parādīšanos nekavējoties vērstos pie ārsta. AFP vēsta, ka atsevišķos Sjerraleones reģionos ļaudis jau sākuši izprast, kādas briesmas viņiem draud. Kāda Kailahunas apgabala iedzīvotāja stāstījusi, ka cilvēki sasveicinoties iztiek bez rokasspiediena, atceltas nodarbības skolās un svētki, kas paredz lielu ļaužu pulcēšanos.

Iedarbīgu medikamentu nav

LiveScience.com norāda, ka līdz šim tā arī nav izstrādāti iedarbīgi medikamenti pret Ebolas vīrusa izraisīto drudzi. Slimniekiem parasti tiek doti medikamenti, kas uzlabo imūnsistēmas darbību, ievadīti barojoši šķīdumi, jo drudzis izraisa strauju ķermeņa atūdeņošanos. Lankasteras universitātes pētnieks Dereks Gezerers norādījis uz vairākiem iemesliem, kādēļ līdz šim nav izdevies izstrādāt nedz vakcīnu, nedz medikamentus, kas palīdzētu ārstēt Ebolas vīrusa izraisīto drudzi. Kā viens no tiem tiek minēta vīrusa bīstamība. «Pasaulē ir tikai pāris laboratoriju, kurās droši var eksperimentēt ar šo vīrusu,» norādījis D. Gezerers. Zinātnieku iespējas pētīt šo vīrusu ierobežo arī relatīvi nelielais inficēto skaits – oficiālie dati liecina, ka kopš 1976. gada pasaulē (Āfrikā un Āzijā) ar Ebolas vīrusu inficējušies ne vairāk kā 2400 cilvēku, no kuriem vismaz 1500 gājuši bojā. D. Gezerers arī piebildis, ka šis vīruss, cik izdevies noskaidrot, spējot strauji mutēt, kas arī apgrūtina tā pētīšanu un iedarbīgu pretlīdzekļu izstādi.

Arī pasaules lielākās farmaceitiskās kompānijas nav ieinteresētas lielu līdzekļu ieguldīšanā, lai radītu efektīvas zāles vai vakcīnu. Ir skaidrs, ka pēc tās nebūs liela pieprasījuma, ļaudis, kuri visbiežāk inficējas ar vīrusu, nav pieskaitāmi pie maksātspējīgajiem – kompānijām šī medikamenta izstrādāšana nav finansiāli pievilcīga. Ir zināms, ka savulaik Pentagons, kas bažījās, ka Ebolas vīrusu ienaidnieki varētu izmantot bioloģiskā ieroča radīšanai, uzsāka tā izpētes programmu, bet 2012. gada augustā tā tika slēgta. Tādēļ pagaidām vienīgais, kas atliek mediķiem, ir censties ierobežot vīrusa izplatīšanos.

 

Abonē