Nevēlas redzēt alu televīzijā

 
©Scanpix

Ja cigaretes nedrīkst reklamēt, kāpēc šāds aizliegums nevarētu attiekties arī uz alus, vīna vai alkoholisko kokteiļu reklāmām televīzijā, vaicā Neatkarīgās lasītāji, reaģējot uz valdības izteikto noraidījumu Veselības ministrijas (VM) sagatavotajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tie paredz laikā no sešiem rītā līdz desmitiem vakarā liegt pārraidīt alus un vīna reklāmas.

Ministru kabineta komitejas sēdē izskatīti VM izstrādātie grozījumi, kas paredz papildu ierobežojumus alkoholisko dzērienu reklāmai. Tomēr pagaidām šie grozījumi apstiprināšanai valdībā netiek virzīti – VM uzdots vēlreiz šos grozījumus apspriest ar alkohola ražotāju nozares pārstāvjiem – viņu priekšlikumi neesot līdz šim pietiekami uzklausīti.

Ideju aizstāvēsim

VM speciālists Oskars Šneiders Neatkarīgajai gan atzina, ka idejiski ministrijas rosinātajiem grozījumiem pretinieku līdz šim neesot bijis un VM saglabās savu nostāju. Proti, tā kā alkohola reklāmas ierobežojumi ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt alkohola patēriņu bērnu un jauniešu vidū, VM rosina aizliegt alus un vīna reklāmu televīzijā no pulksten sešiem rītā līdz desmitiem vakarā. Likumprojekts paredz, ka dienas laikā, kad tiek piedāvātas bērniem un jauniešiem paredzētās programmas, alus un vīna reklāmu pārraidīt nedrīkstēs. Savukārt stipro alkoholisko dzērienu reklāmai televīzijā un radio, tāpat kā līdz šim, saglabāsies pilnīgs aizliegums. «No sabiedrības veselības viedokļa mūsu redzējums nav mainījies,» sacīja O. Šneiders.

Līdzīgi ierobežojumi reklamēt alkoholiskos dzērienus televīzijā un radio dienas laikā ir arī virknē Eiropas Savienības valstu: Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Polijā, Zviedrijā, Portugālē, Spānijā, Austrijā, Francijā un citur. Savukārt Krievijā, kuras jurisdikcijā esošie televīzijas kanāli tiek pārraidīti arī Latvijā, 2013. gadā stājās spēkā pilnīgs alkohola reklāmas televīzijā un radio aizliegums. Šādiem ierobežojumiem ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, jo, ierobežojot alkohola mārketinga apjomu, tiek mazināta iedzīvotāju vēlme alkoholiskos dzērienus patērēt lielākā daudzumā, uzskata VM, kas ceļ galdā pētījumus: alkohola mārketings mudina jauniešus sākt alkohola lietošanu jaunākā vecumā un lielākā daudzumā. Bērni un jaunieši veido svarīgu alkohola industrijas mērķa grupu, jo reprezentē nākotnes alkohola patērētājus.

Alus, mediju un reklāmas nozares ir pret VM iniciatīvu un jau ir aprēķinājuši, ka reklāmas ierobežojumi nesīs zaudējumu ekonomikai – reklāmas industrijai – ap 300 000 eiro, mediju nozarei – vairāk nekā miljonu eiro, sporta nozarei (jo alus ražotāji ir vieni no reklāmdevējiem sporta pārraidēm) – ap 0,5 miljoniem eiro. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda, ka nav ņemts vērā, cik lielu ietekmi alus un vīna reklāmas aizliegums atstās uz ekonomiku, jo skartas ir vairākas saistītās nozares, kurās nodarbināts liels skaits cilvēku, un tā nav tikai alus ražošana.

Aizliegumi neko nedošot

Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure piemin citu valstu pieredzi: «Ierobežojumi ne vienmēr devuši gaidīto rezultātu. Polijā no 1992. līdz 2001. gadam televīzijā bija aizliegta alus reklāma, tomēr šajā laikā alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju dubultojās – 30 litri alus uz iedzīvotāju 1992. gadā un 60 litri – 2001. gadā. Arī Krievijā, ieviešot ierobežojumus, alus reklāmu skaits samazinājās par vairāk nekā trešdaļu, bet alus patēriņš pieauga par 15 procentiem. Savukārt Kanādā un Francijā pieauga tieši stiprā alkohola patēriņš.» Tādās tradicionālajās alus lietotāju valstīs kā Čehijā, Vācijā, Dānijā, Beļģijā nav alus reklāmas ierobežojumu, norāda I. Šure. Jau pašlaik Latvijā, neskatoties uz reklāmu, alus patēriņš krītas, kas nozīmē: tai nav būtiskas ietekmes uz kopējo patēriņu. Alus nozare tuvākajā laikā iesniegs VM savus priekšlikumus, vispirms jau izsakot savu sašutumu, ka reklāmas aizliegumu plānots attiecināt arī uz radio, jo tas iekļauts paslepus un ar nozari vispār nav pārrunāts. Uz jautājumu, kādus konkrēti priekšlikumus no ražotājiem var gaidīt, Neatkarīgā saņēma atbildi, ka konkrēti priekšlikumi tiks apspriesti jau tuvākajā laikā, tiekoties nozares spēlētājiem. Alus ražotāji labprātāk redzētu nevis aizliegumus, bet jauniešu izglītošanu skolās, piemēram, veselības mācības stundas programmu skolās, kurās runātu par pārmērīgu alkohola kaitīgumu un veselīgu dzīvesveidu. Alus nozare pat esot piedāvājusi palīdzēt tādu izstrādāt, taču VM ideju esot noraidījusi.

Nebūs reklāmas, nebūs sporta?

Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa uzskata, ka VM neesot izvērtējusi ne reklāmas ierobežojumu ietekmi uz nozari, ne to, vai tas patiešām ļaus samazināt alkohola patēriņu jauniešu vidū. B. Liepiņa min arī faktus, ka jau tagad jaunieši skatās un klausās raidījumus, kuros paši ražotāji reklāmas neizvieto, piemēram, populārākā stacija 12–18 gadu veciem jauniešiem ir Eiropas hitu radio, un «šajā stacijā alus un vīna reklāmas jūs nedzirdēsiet vai dzirdēsiet ļoti maz, jo alus industrija tās tur neizvieto, ņemot vērā savu pašregulācijas kodeksu». Šo kodeksu turklāt nozare plāno pastiprināt.

Par mazsvarīgu reklāmu ietekmi tieši uz plašāku alus vai vīna lietošanu mēģina skaidrot arī ar aptaujām. No tiem iedzīvotājiem, kuri ir dzēruši alu, vairāk nekā puse pirmo reizi alu ir iedzēruši draugu un paziņu ietekmē, liecina SKDS šogad veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par alus lietošanas paradumiem. Piektā daļa ir iedzēruši alu ģimenes lokā. Par efektīvāko veidu, kā ierobežot alkohola patēriņu jauniešu vidū, aptaujātie atzīst lielāku kontroli tirdzniecības vietās un izglītojošo darbu ģimenēs un skolās.

Reklāmisti norāda, ka ierobežojumu dēļ ciestu arī skatītāji, jo reklāmas aizliegums ietekmētu TV iespējas pārraidīt sporta un izklaides pasākumus, piemēram, KHL un pasaules hokeja čempionāta spēles, pasaules čempionātu futbolā, jo summas, kas tiek tērētas translācijas tiesību iegādei, ir mērāmas simtos tūkstošu eiro, un tās palīdz iegādāties sponsori.