Lolita Neimane: „Atbrīvojies no smaguma sajūtas ar dušu no iekšpuses”

Mūsdienu modernā sabiedrība ir pieradusi pie pārtikas produktu dažādības, plaši pieejamā garšvielu klāsta un cittautu nacionālajiem ēdieniem. Esam pieņēmuši gruzīnu šašlikus, japāņu suši un amerikāņu burgerus. Cittautu virtuve atstājusi paliekošu ietekmi latviešu tradicionālajā virtuvē, un nereti tas sagādā problēmas mūsu gremošanas sistēmai. Trīs godalgoti Rīgas restorānu šefpavāri un dietoloģe Lolita Neimane, piedāvā ieskatu dažādu kultūru kulinārijā un tās ietekmē uz latviešu tradicionālo virtuvi.

Vēl pavisam nesen mēs visi bijām „vietēdāji” (no angļu valodas locavore) un ēdām tikai to, kas auga relatīvi netālu no mūsu dzīvesvietas. Tehnoloģiskais progress ir nojaucis kulinārijas barjeras un tagad ikvienam tiek dota iespēja nobaudīt pasaules valstu tradicionālos ēdienus.

„Garšvielas, kuras ir neparastas un pavisam savādākas nekā latviešu tradicionālās dilles un ķiploki – lūk, to latviešiem patīk izbaudīt - jaunu garšu pieredzi. Latvieši vairāku gadu garumā ir iecienījuši gruzīnu virtuvi un ēdieniem raksturīgo garšaugu - kinzu,” komentē gruzīnu restorāna „Pirosmani’ šefpavāre Natālija Pankratova.

To pašu var teikt arī par citām aso ēdinu virtuvēm, kuras ir iekarojušas latviešu vēderus – piemēram, meksikāņu. Populārā „Tex-Mex” restorāna šefpavārs Havjērs Garsia stāsta, ka asie ēdieni ir īsts izaicinājums latviešiem. „Mūsu restorānos ēdieni tiek gatavoti daudz mazāk asi, nekā tas būtu oriģināli –tiem ir tikai viena piektā daļa asuma no tā, kādiem tiem patiesībā būtu jābūt, ja šādus ēdienus gatavotu to izcelsmes valstī,” stāsta Garsija.

„Mūsu novērojami liecina, ka aso ēdienu cienītāji ir meklējami vairāk Rīgā, nekā ārpus tās. Ārpus galvaspilsētas čilli popularitāte strauji krītas un meksikāņu virtuve ir reti sastopama,” atzīst Garsija. “Kopš 1998.gadā atvēru savu pirmo restorānu „La Cucaracha”, latviešiem zināšanas par asajiem ēdieniem ir krietni uzlabojušās. Tagad vismaz lielākā daļa zina, kas ir halapeņjo pipari,” smejoties saka Garsija.

Meksikāņu šefpavārs sarunā arī norāda, ka pavāri Latvijā mēdz eksperimentēt ar tradicionālajiem latviešu ēdieniem un pievieno tiem citu pasaules kulināriju esences. „Piemēram, Latvijā iecienītajai soļankas zupai esmu pievienojis čilli, jo, manuprāt, šai zupai ir nepieciešams papildu asumiņš. Tāpat arī borščam esmu pievienojis kajēnas piparus, lai garša būtu izteiktāka,” savā pieredzē dalās Garsija.

Savukārt restorāna „Domini Canes” šefpavārs Ilmārs Briška stāsta, ka mūsdienās, vēsturisko notikumu iespaidā, latviešu nacionālajai virtuvei nav izveidojusies sava pavārgrāmata. Pārciesto karu dēļ, Latvijas virtuve ir aizguvusi daudz dažādu ēdienu gan no Vācijas nacionālās virtuves, gan - Zviedrijas, Polijas un citu slāvu tautu virtuvēm.

„Latvieši vēsturiski ir pieraduši pie tādiem trekniem un smagiem ēdieniem kā medījumi, zivis, cūkgaļa, putnu gaļa. Šie produkti bija viegli pieejami un pagatavojami. Taču latviešu tradicionālajā virtuvē netiek izmantotas garšvielas, jo tās bija salīdzinoši grūti iegūstamas. Mainoties laikam un pieejamajiem pārtikas produktiem ir mainījies arī šis paradums,” uzsver Briška.

Pēc restorāna „Domini Canes” šefpavāra domām Latvijā tikai tagad ir sākuši rosīties latviešu virtuves piekritēji, sākot veidot latviešu pavārgrāmatu. „Pateicoties Latvijas klimatam un tehnoloģiju attīstībai, mūsdienās Latvijā iespējams izaudzēt daudz produktu, kas nebija izdarāms 50 gadu atpakaļ, un tieši šīs iespējas un šo vietējo produktu pieejamā klāsta paplašināšanās būs tas, kas veidos un turpinās attīstīt latviešu virtuvi,” savās pārdomās dalās Briška.

Daudzi no mums ir nogaršojuši citu tautu nacionālos ēdienus un apzinās, ko mūsu vēderi var paciest un ko nevar. Uztura speciāliste un dietoloģe Lolita Neimane skaidro, ka nevajag stāties pretim ēdiena baudīšanai ceļojot vai izmēģinot citu tautu virtuvju dažādību.

„Šajos gadījumos es rekomendētu tā saucamo dušu no iekšpuses – organisma attīrīšanu ar glāzi minerālā ūdens. Tas palīdzēs ķermenim piegādāt gremošanas sulu daudz efektīvāk un kopumā uzlabos gremošanu un ēdiena pārstrādes procesu. Dabiski mineralizēts ūdens ar augstu mineralizācijas pakāpi var būt īpaši noderīgs tiem, kam ir pazemināts kuņģa sulas skābums. Piemēram, glāze bikarbonāta ūdens ar dabiskiem vulkāniskajiem minerāliem palīdz pārstrādāt ēdienu labāk. Ņemot vērā šādas zināšanas, ikviens var var spēlēties ar dažādu tautu nacionālajiem dzērieniem, kas palīdz gremošanas sistēmai. Piemēram, „Borjomi” pie gruzīnu ēdieniem, „Limoncello” pie itāļu ēdieniem un līdzīgi,” stāsta Lolita Neimane.

„Ziemeļnieku vēderiem visgrūtāk ir pieņemama Āzijas virtuve. Ir cilvēki, kas spēj uzņemt šos asos ēdienus un kuriem tie ļoti garšo, taču vairāk ir tādi, kuri nespēj tos sagremot, lai arī cik ļoti tie garšotu. Mūsu ziemeļnieku organismi nav pieraduši pie tik asiem ēdieniem, un to diemžēl esmu izjutis arī uz savas ādas,” ar pieredzi dalās restorāna „Domini Canes” šefpavārs Ilmārs Briška.

Neskatoties uz mūsu ēšanas paradumiem un iecienītākajiem pasaules kulinārijas ēdieniem – vai tas būtu ass vai maigs, pavāri un uztura speciālisti uzsver, ka gan ēdienus un dzērienus, pie kuriem mūsu vēderi nav pieraduši, vislabāk vienmēr būs baudīt ar mēru.