Kampaņa Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu izglābs dzīvību, ja sieviete laikus dosies uz krūts vēža izmeklējumiem. Pērn uz valsts apmaksāto krūts vēža skrīningu devušās 48 000 sieviešu jeb 34,16 procenti no visām uzaicinātajām sievietēm, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
Krūts veselības dienas, ko Latvijā organizēja pacientu biedrība Vita un Latvijas Basketbola savienība, mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību sieviešu veselībai un vēl vairāk sieviešu pasargāt no vēlīni diagnosticēta krūts vēža atklāšanas. Pēdējos gados palielinās krūts vēža diagnosticēšana agrīnās stadijās, taču joprojām šo ļaundabīgo audzēju atklāj gan trešajā, gan ceturtajā (pēdējā) stadijā. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) diskusijā par vēža skrīningu eksperti meklēja atbildes uz jautājumu, kāpēc skrīnings metodes nesasniedz rezultātu? Jāatgādina, ka tieši krūts vēža skrīnigs organizēts, izsūtot uzaicinājuma vēstules uz krūts vēža izmeklējumu (mamogrāfiju). Arī dzemdes kakla vēža skrīnigs tiek īstenots, izsūtot vēstules, savukārt kolorektārā jeb zarnu vēža skrīningam uzaicinājuma vēstules netiek sūtītas, bet izmeklējumu var veikt pie ģimenes ārsta.
LĀB prezidenta padomniece Liene Cipule, kura pašlaik veic pētījumu par sieviešu atsaucību uz skrīningu, atklāj tā provizoriskos rezultātus: tikai 22,5 procenti sieviešu par skrīningu uzzina no informatīvajām vēstulēm un tikai 5,2 procenti no sava ģimenes ārsta. 7,5 procenti sieviešu vispār atzinušas, ka informāciju nesaņem. L. Cipule norāda: pētot, kāda loma atsaucībai uz skrīningu ir tieši ģimenes ārstam, atklājies, ka lielākā daļa sieviešu ar savu ģimenes ārstu nav runājušas par skrīningu. 67 procenti sieviešu teikušas, ka ģimenes ārsts nekad nav runājis par to, atgādinājis vai aicinājis veikt šo pārbaudi. 3,1 procentam sieviešu ģimenes ārsts ir ieteicis veikt izmeklējumus. 5,6 procenti sieviešu atzinušas, ka ģimenes ārstu neapmeklē jau vairākus gadus.
Uz jautājumu, kas veicinātu atsaucību uz vēža skrīningu, lielākā daļa atbildējušas – ģimenes ārsta iesaiste, kas nozīmē, ka sievietēm, iespējams, nepieciešams atgādinājums vai skaidrojums, kas vispār ir vēža skrīnings, ko no informatīvās vēstules teksta var nesaprast. Vēl veikt izmeklējumus veicinātu ticība, ka ir pieejama ārstēšana, ticība, ka vēzis ir ārstējams, pieejamība izmeklējumu veikšanai, pārliecība, ka profilaktiskās pārbaudes var izdarīt bez izmaksām, pietiekama informēšana. Kā svarīgus aspektus sievietes norādījušas arī laipnu medicīnas personāla attieksmi un izpratni par veselību. Interesanti, ka neliela daļa sieviešu apliecinājušas – motivācija veikt izmeklējumus būtu sankcijas un sodi (LĀB diskusijā arī izskanēja, ka ģimenes ārsti, lai sasniegtu kvalitātes rādītājus, kur viens no punktiem sieviešu atsaucībai uz vēža skrīningu, izmanto zināma veida represijas, piemēram, neraksta slimības lapas, ja neaiziet uz skrīningu).
L. Cipule stāsta: no pētījuma izriet, ka nozīmīgākais, lai sievietes atsauktos skrīningam, ir ģimenes ārstu darbs sieviešu informēšanā, viegla pieejamība izmeklējumiem un mobilā mamogrāfa brigādes.
Par zemu atsaucību uz vēža skrīningu runāts visai daudz, piemēram, par to, cik cilvēkiem draudzīga ir NVD sūtītā vēstule. Rīgas Austrumu slimnīcas izglītības daļas vadītāja, onkoloģe Dace Baltiņa kārtējo reizi uzsvēra, ka vēstule nav saprotama vienkāršam cilvēkam un tā nesniedz galveno atbildi, kas ir vēža skrīnings, kā tas tiek veikts. «Vai tā ir problēma vēstules otrā pusē izvietot informāciju par skrīninga būtību saprotamā veidā?» jautā onkoloģe. Latvijas Onkoloģijas centra galvenais onkologs Jānis Eglītis savukārt atzina, ka pašlaik viss beidzas ar vēstuļu nosūtīšanu, vai cilvēks aiziet uz pārbaudi vai ne – tas jau ir pakārtots jautājums, un tas nav pareizi. Valstiskā līmenī tam vajadzētu pievērst daudz lielāku uzmanību. Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste ginekoloģe Dace Rezeberga uzskata, ka vajadzētu sūtīt atkārtotus uzaicinājumus uz izmeklējumiem, ja noteiktā laikā cilvēks tos nav apmeklējis, kā arī vairāk jāmotivē ģimenes ārstus sekot tam, vai pacienti šos izmeklējumus veic.