Sirds mazspējas risks vecumā lielāks

Eiropā vecuma grupā līdz 65 gadiem sirds mazspēju sastop aptuveni vienam procentam iedzīvotāju, savukārt 75 līdz 85 gadu vecumā – jau septiņiem procentiem.

Lai vērstu uzmanību uz sirds mazspējas profilaksi un savlaicīgas diagnostikas, kā arī ārstēšanas un fizisko aktivitāšu nozīmi, piektdien, 23. maijā, Stradiņa slimnīcā norisinās pasākums sirds mazspējas pacientiem, viņu tuviniekiem un citiem interesentiem. Pasākumā klātesošos uzrunās Stradiņa slimnīcas kardioloģe Ginta Kamzola, kardiologs Andris Skride, kā arī ambulatorās kardiorehabilitācijas pārstāvji.

Eiropā vecuma grupā līdz 65 gadiem sirds mazspēju sastop aptuveni vienam procentam iedzīvotāju, savukārt 75 līdz 85 gadu vecumā – jau septiņiem procentiem. «Tā kā sirds mazspēja ir hroniska slimība ar paasinājumiem, kas lielā mērā ietekmē dzīves kvalitāti, pacientiem ļoti svarīgs ir tuvinieku atbalsts,» norāda kardioloģe G. Kamzola. Sirds mazspēja var attīstīties jebkuras savlaicīgi nediagnosticētas un neārstētas sirds slimības rezultātā. Visbiežāk sirds mazspēju izraisa koronāra sirds slimība, it īpaši pārciests miokarda infarkts, un paaugstināts asinsspiediens, taču to var izraisīt arī dažādas sirds muskuļa un sirds vārstuļu slimības. Biežākie sirds mazspējas simptomi ir diezgan nespecifiski – nogurums, nespēks, elpas trūkums, paātrināta sirdsdarbība, potīšu tūska. Sākuma stadijā sirds mazspēja var attīstīties arī bez simptomiem. Tāpēc kardiologi iesaka regulāri pārbaudīt sirds veselību, īpašu uzmanību pievēršot pulsam un asinsspiedienam.

«Diemžēl pie mums nav pieejamas rehabilitācijas programmas vai klīnikas, kur sirds mazspējas pacientiem un viņu tuviniekiem saņemt atbalstu un konsultācijas par slimību, tāpēc sadarbībā ar kardiologiem rīkojam pasākumu pacientiem, kurā būs iespēja saņemt gan praktiskus padomus, kā sadzīvot ar slimību, gan ieteikumus ikdienas fiziskajām aktivitātēm, kas palīdz uzlabot pašsajūtu, un informatīvus materiālus,» norāda pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa.

Veselība

Latvijā potenciāli bīstamā situācijā pašlaik varētu būt vairāki simti bērnu un aptuveni puse pieaugušo iedzīvotāju, kuri nav vakcinēti pret bīstamo slimību – difteriju. Pagājušajā gadā vairāk nekā piecsimt bērnu divu mēnešu vecumā nesaņēma vakcīnu pret difteriju, bet to laikus nesaņēma pusotrs tūkstotis bērnu.

Svarīgākais