Kivičs iesaistās cīņā pret nevīžām sociālās aprūpes centrā

Šķiet, mūziķim Andrim Kivičam piemīt kādas pārdabiskas spējas iekulties dažādos konfliktos: pagājušajā nedēļā viņš nokļuva sabiedrības uzmanības epicentrā sakarā ar savu reakciju par sociālajā aprūpes centrā «Kalkūni» novārdzināto zēnu.

Sabiedrības viedoklis šoreiz kardināli atšķīrās: vieni smīkņāja, ka «tas taču Kivičs», savukārt citi (un tādu bija lielākā daļa) nostājās mūziķa pusē.

Iztēlojies zēna ciešanas

Pagājušajā nedēļā Latvijas medijus aplidoja šokējoša ziņa, ka Paula Stradiņa slimnīcā kāda māte ievietojusi ar cerebrālo trieku sirgstošu zēnu – invalīdu, kurš, atrodoties sociālajā aprūpes centrā «Kalkūni», mērdēts badā un cietis no izgulējumiem. «Palasot internetā par cerebrālās triekas pazīmēm un simptomiem, nekur neatradīsiet, ka šādai slimībai būtu raksturīgs divdesmit kilogramu svars un izgulējumi vienā pusē. Man ir aizdomas, ka puisim bija diagnoze uz miršanu, bet attieksme tāda, ja jau esi uz nāves gultas, tad priekš kam ir jāaprūpē un jākopj! Es iedomājos, kā viņš jutās: tu pūsti gultā, dzīvs cilvēks tumsā, ir nenormālas sāpes, nevienu palīgā pasaukt nevari un arī pasūdzēties nav iespēju. Šis ir šausmu filmu cienīgs stāsts, un pat sicīliešu mafija nav tā spīdzinājusi cilvēkus,» sarunā ar »VZ« par notikušo šausminājās grupas «Z-Scars» līderis Andris Kivičs.

Ar mietu ciemos nebrauks

Pašlaik Kivičam gan gaidāma skaidrošanās ar policiju, jo mūziķis savu sašutumu «Kalkūnu» vadībai telefoniski bija paudis ne tajā maigākajā izteiksmes formā. Vismaz kā apgalvoja nu jau atstādinātā Daugavpils novada aprūpes centra vadītāja Skaidrīte Kazanova, iestādes lietvedei pēc Kiviča zvana bijusi vajadzīga mediķu aprūpe, jo savā piecu minūšu telefona sarunā viņš esot draudējis, ka «Kalkūnos» visu iznīcināšot ar metāla stieni un visu «nolīdzināšot». «Es savā piecu teikumu sarunā ar dāmīti, kas neapmierināti mani vēlējās «atšūt», ka te neesot nekāda centrāle un ar centra vadību nesavienošot, neko sliktu un draudiem līdzīgu neteicu. Vien to, ka darīšu visu, lai tie cilvēki, kuri ir iesaistīti šajā zēna mocīšanas procesā, tur nekad vairs nestrādātu. Es tik ļoti «galvā sists» neesmu, lai tagad ņemtu metāla bomi vai sērkociņu paciņu un to vietu nolīdzinātu līdz ar zemi,» apgalvoja Kivičs.

Emocionāls, jo pašam aug dēls

«Nerūpēties, neapkopt pieklājīgi līdz galam cilvēku vien tāpēc, ka viņš ir pārāk smagi slims – tas nav cilvēcīgi. It sevišķi, ja aprūpes centrā strādā vairākums sieviešu – tas ļoti paķēra uz emocijām. Esmu braukājis pa slimnīcām ar koncertiem un redzējis šādus bērnus ar minēto diagnozi, bet neviens nebija novārdzis kā šis puisis, un vēl tie izgulējumi... Man tas ir raksturīgi, ja kaut kas «uzsit asinis», es zvanu un savu sakāmo pasaku,» skaidroja Kivičs. Viņš šo šaušalīgo notikumu tik ļoti ņēmis pie sirds arī tāpēc, ka pats ir tēvs, un sabiedrības vienaldzība, kas vērsta pret tiem cilvēkiem, kuri nespēj paši par sevi parūpēties, bet citi ar to pelna naudu, var aptumšot prātu. «Ja ar manu bērnu notiktu kaut kas tamlīdzīgs, momentā pielaistu mājai uguni un norautu galvas. Tie ir ļauni cilvēki, un uzskatu, ka tas ir Latvijā tipisks ļaunuma izpausmes gadījums. Totāla vienaldzība un ļaunums pret cilvēku!»

Pēkšņi kļuvis par varoni

Kivičs pašlaik vēlas organizēt nelielu labdarības koncerttūri, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šādu sociālo aprūpes centru un tajā esošo cilvēku problēmām, kā arī vāktu līdzekļus speciāliem pretiegulējumu matračiem. Mūziķis uzskata, ka aprūpes centra «Kalkūni» vainīgās personas jāsoda un tām jāsaņem reāls cietumsods, taču to panākt viņš vēlas nevis ar dūru spēku, bet mūziku. Interesanti, ka līdz šim par «slikto zēnu» uzskatītais Kivičs nu sabiedrības acīs kļuvis par labo puisi. «Es īstenībā nejūtos ne ko TĀDU izdarījis, ka pēkšņi visiem mainījušās domas par mani: pirmdien vēl biju sliktais «džeks», bet otrdien jau bezmaz nacionālais varonis,» norādīja mūziķis.