Visticamāk, tieši greizsirdības dēļ 37 gadus vecais Ilvars nāvējoši sadūra savu mīļāko – 27 gadus veco Lailu. Jau iepriekš vīrietis sievieti sitis un arī dūris, taču lielas mīlestības un baiļu dēļ cietusī atteikusies sadarboties ar policiju.
Dzēruši jau no rīta
Traģiskie notikumi Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta Melnbāržos, daudzdzīvokļu mājā «Dzelmes», risinājās 10. maija vakarā. Konflikts starp mīlniekiem sācies alkohola lietošanas laikā un sievietei beidzies letāli. Kāda mājas iedzīvotāja, kura ir labi informēta par situāciju «nelabvēlīgajā» dzīvoklī un labi satikusi ar Lailu, taču nevēlas atklāt savu vārdu, »VZ« pastāstīja, ka liktenīgajā dienā jau no paša rīta Laila un Ilvars kopā ar paziņām lietojuši alkoholu. Iedzeršana notikusi ārpus mājas –
ciema centrā un pagalmā. «Viņi jau tā darī-
ja – kam bija nauda, pie tiem piemetās un dzēra,» atceras sieviete. Vēl ap pulksten 17 nekas neesot liecinājis, ka notiks traģēdija. «Abi gāja smaidīgi, priecīgi un laimīgi. Vēl teica, ka jāiet pameklēt kaķi, kas bija kaut kur pazudis, un tad iešot gulēt.» Bet pēc pāris stundām viena no kaimiņienēm saņēma zvanu no Valmieras, no Ilvara sievas, kura satraukta stāstījusi, ka zvanījis vīrs un pavēstījis, ka esot nodūris Lailu. «Viņa lūdza, lai kaimiņiene aiziet uz dzīvokli un paskatās, kas tur noticis. Ilvars bija ļoti nervozs, atnākušo kaimiņieni izstūma no dzīvokļa. Taču viņa bija pacēlusies pirkstgalos un ieraudzījusi virtuvē uz grīdas lielu asins peļķi,» stāsta kaimiņiene.
Mēģinājis melot
Vispirms par notikušo informēta ātrā medicīniskā palīdzība, vēlāk arī policija. Lai iekļūtu dzīvoklī, bija jāuzlauž durvis, jo Ilvars tās nav vēlējies atvērt. Pašu varmāku likumsargi atrada paslēpušos skapī, taču Lailas nekur nebija. Ilvars stāstījis, ka viņa uzvilkusi baltu jaku un iegājusi mežā. «Mediķi uzreiz pateica, ka ar tik lielu asins zudumu sieviete nekur tālu nevar aiziet. Kad Ilvaru sēdināja policijas mašīnā, kaimiņiene pameta skatu uz dzīvokļa logu, un viņai likās, ka noplīvoja aizkars, tādēļ viens no vietējiem uzskrēja augšā. Tad arī viņš pavēris skapi un atradis tur jau mirušo Lailu,» stāsta kaimiņiene. Sieviete bija mirusi no dūriena kaklā – miega artērijā.
Dzīvoja kopā ar sievu un mīļāko
Ilvars un Laila trešā stāva četristabu dzīvoklī «Dzelmēs» nodzīvojuši divas ziemas. «Viņus te izmitināja pašvaldība. Jau toreiz rak-stījām vēstuli, lai nelaiž viņus iekšā, bet mūs neviens neklausījās,» sūrojas mājas apsaimniekotāja. Mājiniekiem neesot paticis, ka dzīvoklī ievākušies dzērāji, jo tādu mājā tāpat pietiekot. Tiesa, par mitekli maksāts regulāri, savukārt ziemā Ilvars uzņēmies arī mājas kurinātāja funkcijas, tādējādi bijis atbrīvots no maksas par apkuri. Ilvars gan esot sagādājis raizes apakšstāva kaimiņam, jo mēdzis čurāt no lodžijas.
Būdams skaidrā, Ilvars neesot slēpis, ka desmit savas dzīves gadus pavadījis cietumā. «Viņš esot sēdējis par zādzībām un brāļa dzīvības apdraudējumu, esot viņam pie galvas ieroci pielicis,» zina teikt kaimiņiene. Tomēr vislielāko pārsteigumu apkārtējos radījušas dzīvoklī mītošo savstarpējās attiecības, proti, kopā ar Ilvaru un Lailu dzīvojusi arī vīrieša sieva Ieva un divus gadus vecā meitiņa. Kaimiņi bieži izteikuši izbrīnu par trijotnes attiecībām, uz ko saņēmuši atbildes, ka abas sievietes mīlot Ilvaru, viņš pats mīlot Lailu, bet nevarot iztikt arī bez Ievas. «No sākuma Ilvars mums visiem stāstīja, ka Laila ir viņa māsīca, bet reiz abus pieķērām bučojoties, tad arī atzinās, ka Laila ir mīļākā. Prasīju, ko tad tu ar Ievu, ja tā mīli Lailu. Viņš izmeta, ka vajadzējis aizbēgt no cietuma pagātnes un tikt pie cita uzvārda,» atklāj kaimiņiene. Atšķirībā no Lailas Ieva nelietoja alkoholu, un reizēs, kad dzīvoklī notikušas iedzeršanas, viņa ar bērnu laiku pavadījusi ārpus mājas, bet vēlāk pat devusies prom uz ilgāku laiku pie mammas uz Valmieru.
Mīlestības dēļ piedeva visu
«Saprotu, ka Ilvars pacēla roku arī pret Ievu, taču Lailu viņš sita regulāri. Pērn, atceros, nebija nogājis zilums no vienas acs, kad jau bija uzsista otra acs. Ilvars vienmēr sita pa seju, liekas, ka viņam patika, ka visi redz, ka viņš atkal bijis pārāks par sievieti. Viņš nekad neaiztika vīriešus, bija drosme sist tikai sievietei,» secina kaimiņienes. Pagājušajā vasarā Ilvars Lailai iedūris ar nazi pēdā, bet pirms mēneša sieviete sadurta sānā pie ribām un kājā. «Todien viņa atnāca pie manis uz garāžām. Skatos, visa jaka sarkana. Prasīju, kas tad tas – Ilvars esot iedūris. Viņa neparko negribēja saņemt medicīnisko palīdzību, bet mēs izsaucām vietējo feldšeri, kas apskatīja brūci un izsauca ātro palīdzību. Laila slimnīcā pavadījusi trīs dienas, mājās neatgriezās, aizmuka pie māsas. Arī Ilvars pazuda uz kādu laiciņu, bet tad vienā dienā abi atkal atgriezās. Un tad nu trešā kopā pavadītā diena Lailai bija liktenīga. Mēs sen viņai teicām, lai mūk prom, lai raksta policijā iesniegumu, jo vienreiz tas nebeigsies labi, Ilvars viņu nogalinās, bet viņa neko nedarīja. Policijai vienmēr atteicās rakstīt iesniegumu, jo mīlot viņu un baidoties no viņa. Laila bija iebiedēta, viņa paniski baidījās no Ilvara, jo viņš viņai bieži pat publiski draudēja ar nogalināšanu, ja aizies pie cita,» klāsta kaimiņi. «Laila tik skriešus vien gāja. Brīžam aizmuka no Ilvara, reizēm viņš pats viņu padzina, bet viņa vienmēr atgriezās. Ilvars man reiz teica: man viņa nekur nepazudīs! Es viņu kaut ellē atradīšu!» sarunu ar Ilvaru atceras kaimiņiene Ilzes kundze.
Cerēja uz sievas atbalstu
Vietējie stāsta, ka kopumā Ilvars atstājis pieklājīga un strādīga cilvēka iespaidu, pavecākas kundzes atceras, ka viņš regulāri palīdzējis aiznest mājās iepirkumu somas. Tiesa, ar oficiāla darba atrašanu Ilvaram neesot veicies, jo cietumnieka slava likusi darba devējiem no viņa izvairīties. «Ilvars un Laila bija atraduši darbu fermā, bet kā tur uzzināja par Ilvara sodāmību, viņu vairs darbā neņēma. Tad viņš aizliedza strādāt arī Lailai un pat piedraudēja.»
Neviens tā īsti nesaprot, ko abas gados jaunākās sievietes atradušas Ilvarā kā vīrietī. «Viņam ir pliks pauris, zobu nav,» šķobās pat pavecas kundzes. «Laila bija jauna, smuka, solīda, labi ģērbās, kad nedzēra, ļoti kopa sevi,» atceras mājas pārvaldniece. «Vispār tas ir kaut kas traks, mēs nevaram saprast, kā viņas tā varēja dzīvot – viņš ar vienu guļ vienā istabā, bet otra turpat blakus istabā. Varbūt nav riktīgas,» brīnās Ilzes kundze. Viņa ir pārliecināta, ka Ilvars slepkavību pastrādājis greizsirdības uzplūdā: «Viņš bija ļoti greizsirdīgs, to varēja just un redzēt viņa uzvedībā. Todien viņi dzēra kopā ar vēl kādiem vīriešiem, droši vien kāds pieķēra tai Lailai, vēl ko pateica, un Ilvaram pietika. Un sievai viņš, visticamāk, zvanīja, jo cerēja, ka tā uzreiz atbrauks un palīdzēs noslēpt pēdas, bet viņa paziņoja kaimiņiem un viss nāca gaismā.» Kāda cita kaimiņiene atceras, ka iepriekšējā «duršanās» notikusi Ilvara sievas un meitiņas klātbūtnē. «Ieva neesot Lailu aizstāvējusi, tikai vēl pasmējusies,» Lailas stāstīto atceras kaimiņiene. Par laimi, sieva šoreiz bijusi gana gudra un stipra, neļaujot vīram noslēpt baiso noziegumu.