Rafalsons iepriecinājis Gorodecku ar pulksteni

Atraktīvais Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafalsons ir laimīgs par seriālā «UgunsGrēks» piedzīvoto laiku – pārējie kolēģi tajā jau kļuvuši bezmaz vai par ģimeni. Nav brīnums, ka seriāla režisore Inta Gorodecka no viņa saņēmusi pat dāvaniņu – pulksteni.

Pirms Ziemassvētkiem noslēdzās pašmāju seriāla «UgunsGrēks» ceturtā sezona, kurā kazino īpašnieka Vadima Felzenbahera lomā iejuties Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafalsons. «Esmu tik ļoti laimīgs, ka tiku uzaicināts piedalīties šajā projektā! Pašā seriāla sākumā uztraucos, vai varēšu tikt galā ar šo uzdevumu, bet seriāla režisore Inta Gorodecka man toreiz noticēja, un tagad esmu laimīgs. Kad braucu uz filmēšanu, nebraucu uz darbu, es braucu priecāties. Visā tajā procesā nav nekādu radošu moku. Un vispār jau tur, kur ir mokas, nav mākslas. Katram darbam ir jānotiek ar prieku,» »VZ« pauda Rafalsons.

Laimīgie laiku neskaita

Rafalsons pilnībā piekrīt teicienam, ka priecīgie un laimīgie laiku neskaita: neskatoties uz to, ka viņam mājās ir četri īpaši pulksteņi, kurus viņš uzvelk reizi nedēļā, viņš pats ar laika skaitīšanu neaizraujas. «Mani pulksteņi man ir tāpēc, ka tos savulaik radījuši brīnumaini meistari. Pavisam nesen sameklēju un tieši pirms Ziemassvētkiem uzdāvināju vienu tādu brīnišķīgu pulksteni arī Gorodeckai, un viņa bija tik laimīga!» stāstīja aktieris.

Svinējis Rīgā

Taujāts, vai gadumijas laikā nebija aizrunāts kāda pasākuma vadīšanai Salatēta lomā, Rafalsons smejoties atgaiņājas, ka ar to nenodarbojoties: «Kaut kad agrā jaunībā mani aicināja pasākumos būt par Salatēti, bet ne toreiz, ne tagad es ar to publiskos pasākumos nenodarbojos. Šogad jauno gadu devāmies sagaidīt pie draugiem, tur gan man nācās pārģērbties un iejusties Salatēta lomā.» Gluži tāpat kā gandrīz katru gadu aktieris gadumiju sagaidīja kopā ar sievu: dažkārt 29. decembrī teātrī vēl ir un 2. janvārī jau ir kāda izrāde, tāpēc nemaz tik daudz to brīvo dienu, lai dotos tālu prom, nav. Un vispār kaut kā negriboties šo skaisto svētku laikā doties prom no Rīgas.

Deklamē ne tikai svētkos

Aktieris atzīst, ka, lai tiktu pie kādas dāvanas, pie eglītes varot gan kaut ko nodejot, gan noskaitīt dzejoli, tomēr sirdij tuvāka ir dzeja. «Nezinu daudzus dzejoļus, kas saistīti ar jaunā gada tematiku, un manējie man to piedod. Svētkos izvēlos jautrus, ironiskus dzejoļus, domāju par to, lai klātesošajos spētu raisīt prieku. Turklāt dzeju deklamēju ne tikai svētkos. Savulaik Josifs Brodskis ir teicis, ka Marina Cvetajeva ir 20. gadsimta dzejniece numur viens, un es ar lielu prieku varu viņam piekrist. Man ļoti patīk viņas dzeja.»