TV dīva Maija Rozīte precēsies ar ekspremjera Krištopana dēlu
Dažas dienas pirms bijušā premjerministra Viļa Krištopana vecākā dēla Kaspara (30) vecpuišu ballītes »VZ« uz sarunu aicināja viņa māti uzņēmēju Aiju Krištopani, kas atklāja savas domas par topošo vedeklu un to, kāda būtu viņas pirmā reakcija, pēkšņi uzzinot, ka negaidīti ir kļuvusi par vecmāmiņu.
Vedekla līdzīga vīramātei
«Par Maiju man ir vispozitīvākais iespaids – viņā ir gan gudrība, gan arī daba ir devusi,» par savu topošo vedeklu radio «Star FM» ētera balsi un TV3 laika ziņu moderatori Maiju Rozīti ar gandarījumu balsī »VZ« stāsta Aija Krištopane. Uz »VZ« jautājumu, cik liela ir mātes ietekme uz to, kādas meitenes sev par draudzenēm izvēlas viņas vecākais dēls kluba «Mad Hause» līdzīpašnieks Kaspars Krištopans, uzņēmēja atbild: «Domāju, ka šajā gadījumā īsti vietā ir teiciens, ka dēli savas nākamās sievas izvēlas līdzīgas savai mātei!» Taujājot, kurās topošās vedeklas personības šķautnēs uzņēmēja saskata līdzību ar sevi pašu jaunībā, Krištopane zibenīgi paziņo: «Nu es arī tagad neizskatos slikti!» Pēc smieklu pauzes uzņēmēja turpina: «Nē, Maija man patiešām ļoti, ļoti patīk! Neskatoties uz to, es uzskatu, ka kaut kādā ziņā visas sievietes tomēr savā starpā ir un paliek konkurentes. Tā ir daba! Tieši tādēļ piekrītu apgalvojumam, ka dēla jaunā sieva kaut kādā ziņā atņem savai vīramātei dēlu. Tāpat kā meita kaut kādā ziņā atņem savai mātei vīru. Sievietei, jo īpaši Latvijā dzīvojošai, ir jābūt ļoti stiprai un jāmāk cīnīties par to, kas ir viņas. Katram no mums taču ir kaut kādi cilvēki, lietas un vietas, par kurām ir nezūdoša sajūta: «Tas ir mans, un punkts!» Tajā pašā laikā es zinu vairākas dāmas, kurām ir pāri trīsdesmit un ar attiecību veidošanu diez ko nesokas. Un tas viss tikai tāpēc, ka viņas visu mūžu ir bijušas bezgala apzinīgas un kārtīgas. Viņas visu vienmēr ir darījušas tā, kā ir likusi mamma, skolotāja un priekšnieks. Es tāda nebiju. Un man liekas, ka arī Maija tāda nav.»
Bauda jaunas mātes plusus
Uz »VZ« jautājumu, kāds ir labākais vecums, lai precētos, un vai topošā vedekla nav tam nedaudz par jaunu, Krištopane spēji iesaucas: «Maijai taču jau ir pilni divdesmit pieci! Ja viņa laulībām ir par jaunu, tad mani apprecoties varētu saukt par pilnīgu bērnu. Es pie vīra izgāju deviņpadsmit gadu vecumā – laikā, kad pasaulē nāca mans pirmais dēls Kaspars. Nedomāju, ka ir viens tāds vislabākais vecums, kad ir īstais laiks precībām. Ar šodienas prātu par savām agrajām laulībām es teiktu – jā, iespējams, vajadzēja būt mazliet gudrākai un apprecēties varbūt nedaudz vēlāk. Apprecoties jauniem, gan ir viena ļoti pozitīva lieta – ir ļoti jauki būt jaunai mammai. Jo, kad ar dēlu ir tik maza gadu starpība, kā man ar Kasparu, es varu iet kopā ar viņu pa ielu, un tikai retajam ienāks prātā, ka es esmu viņa māte, nevis sieva. Es savai mammai piedzimu ļoti vēlu un tā arī nekad nespēju ar viņiem atrast to kontaktu, kāds man ir ar maniem bērniem. Tagad, noraugoties uz savu vecāko dēlu Kasparu, brīžiem pat īsti neticas – tas pieaugušais vīrietis patiešām ir mans dēls? Mēs esam ļoti līdzīgi, un es patiešām spēju viņu saprast. Protams, savi plusi ir arī vēlāk dzimušiem bērniem – ar saviem vecākajiem dēliem es nekad neesmu izbaudījusi tādas sajūtas, kādas man dāvā meita Nikola. Viņa man piedzima trīsdesmit divos gados.»
Mazbērniem vēl nav gatava
Taujājot par uzņēmējas attieksmi pret tuvāko gadu laikā iespējami gaidāmajiem mazbērniem, Krištopane smaidot paziņo: «Es tiem vēl neesmu gatava! Mans viedoklis par mazbērnu auklēšanu ir tāds, ka tam ir domātas auklītes. Ne bērnu vecāki! Es šobrīd strādāju un savu brīvo laiku aizpildu ar dažādām savām lietām. Uzskatu, ka profesionāli apmācīta auklīte šajā laikā manam mazbērnam spēj dot daudz vairāk nekā es. Arī es pati bērna gadījumā šobrīd ņemtu auklīti. Tas tomēr izveido zināmu sistēmu, kad bērns ir profesionāļa rokās, vecāki var kopā iziet no mājas un vecvecākiem nav šī brīvprātīgi obligātā pienākuma izpalīdzēt atvasei, ja tā lūdz mazo pieskatīt. Iespējams, vienkārši ir jābūt tā, ka tu šim mazbērnu faktam esi gatavs. Es pagaidām vēl neesmu gatava, lai kāds man teiktu: «Vecmāmiņ!» Saviem mazbērniem, ja tuvākajā laikā tādi arī būs, es lūgšu, lai viņi sauc mani par Aiju. Mūsu sabiedrība vienkārši ir palikusi daudz jaunāka un vitālāka. Cilvēki nenoveco tik ātri kā agrāk – viņi vēl joprojām vēlas baudīt dzīvi, aktīvi strādājot, sportojot, ceļojot. Uz »VZ« jautājumu, cik lielu dalību jau pēc pāris nedēļām notiekošajās Kaspara un Maijas kāzās ņems vīra vecāki, Krištopane atbild: «Viņi ir ļoti radoši cilvēki un savas kāzas organizē paši – mēs tajā visā nekādu dalību neņemam. Pat vēl vairāk – mums kā Kaspara vecākiem šīs kāzas tiek gatavotas kā liels pārsteigums. Domāju, ka tādas tās būs arī visiem pārējiem kāzu viesiem.»