Šis gads droši vien daudziem bijis grūts un dažādu pārmaiņu piepildīts. Esam cerējuši un vīlušies, klupuši un krituši, bet adventes laiks nāk ar iedrošinājumu - celties, sakopot domas un iet tālāk.
Tā vietā, lai meklētu vainīgos un kurnētu, adventē esam aicināti ielūkoties savā sirdī, izgaismot ar sveci pat vistumšākos tās stūrus, rast spēku piedot citiem un pirmkārt jau paši sev. Kad tad, ja ne šajos klusajos svētkos? Par adventi un Ziemassvētkiem savās pārdomās dalās Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Ulmales-Labraga draudzes mācītājs Ojārs Freimanis.
Gaismas stars tumsā
„Ziemas drūmie un tumšie vakari būtībā mudina un izraisa cilvēkos pārdomas gan par sevi, savu dzīvi, gan par tādām tēmām, kuras ikdienas ritējumā paliek kaut kur nomaļus: mūžība, Radītājs, noliktais dzīves ceļš. Visu saliekot kā mozaīku, nereti atklājas cilvēkam ne visai tīkama aina un tad sākas pārmetumi vispirms sev, tad ģimenei un tā pa spirāli līdz vainīga visa pasaule. Cilvēks atskārst, ka viņa dzīvē trūkst gaismas. Kur to meklēt? Atbilde atrodama arī piepildītajās baznīcās Ziemassvētku vakarā,” saka mācītājs Ojārs Freimanis, „kad tur var sastapt gan kristiešus, gan nekristiešus un pat ateistus. Vismaz lielpilsētās tā tas ir. Esam izslāpuši pēc gaismas, pēc garīguma. To baznīcā var saņemt. Bet jautājums ir cits, vai pieņemt sludināto vēsti, ka pasaulei Pestītājs ir dzimis. Visticamāk, ka tas jau nākamajā dienā piemirsies, bet mācītājam nav lielāka gandarījuma, par to, ja ir izdevies uzrunāt cilvēku, kurš labi ja reizi gadā ierodies baznīcā,” piebilst O.Freimanis,„es gribētu uzrunāt cilvēkus šajā laikā ar Evaņģēlija labo vēsti tā, lai tik tiešām aizietu līdz katra sirdij, jo šajos grūtajos laikos, kad viss šķiet tik neskaidrs un liekas, ka dzīve izirst pa pavedienam, likt drošus pamatus - ticību. Lai netiktu zaudēta drosme.”
Uzrunāt ar saldumiem un vārdu
Ulmales-Labraga draudze neesot skaita ziņā sevišķi liela, taču Ziemassvētkos sanākot diezgan kupls pulks. „Mums izveidojusies ikgadēja tradīcija - par saziedoto naudu sagatavot katram draudzes bērnam našķu paciņu svētkos un tā paciņa mazajiem ir papildu motivācija vecākus mudināt doties uz baznīcu,” atklāj O. Freimanis. „Ir bijis pat tāds gadījums, ka uz Ziemassvētkiem mūsu draudzē pēc paciņas ieradās kāds puisēns no Cēsīm, jo bija noskaidrojis, ka ir kristīts šajā draudzē,” atceras mācītājs. Jāpiebilst, ka draudze atrodas pavisam citā Latvijas malā - Ventspils rajona Jūrkalnē. Ulmales-Labraga baznīca celta 1896. gadā. Baznīcā bija slavena altārglezna "Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna", kas tapusi 19. gadsimtā. Taču šo gleznu pirms daudziem gadiem nozaga un tās vietā tagad atrodas cita. Leģenda vēsta, ka baznīca uzcelta tāpēc, ka Labragas muižkungam bijusi meita, kuru viņš gribējis salaulāt baznīcā, bet tolaik baznīcas Jūrkalnē neesot bijis. Ulmales-Labraga draudzes pirmsākumi saistās ar Sakaslejas draudzi, jo sākotnēji Labragā ir bijis lūgšanu nams kā Sakaslejas draudzes filiāle. Kopš 2006. gada janvāra draudzē kalpo mācītājs Ojārs Freimanis.
Svētki ar vai bez dāvanām
“Tradicionāli ir pieņemts šajos svētkos dāvināt dāvanas. Tas ir skaisti, ja var iepriecināt sev tuvos un mīļos cilvēkus ar dāvanām, parādot, ka šis cilvēks nozīmē ļoti daudz, bet nevajadzētu komercializēties. Vai tad nav tā, ka kopā pavadītie brīži
pie svētku galda ar ģimeni, ir vislielākā dāvana? Mēs ikdienā ejam vai pareizāk skrienam savās gaitās un labi vēl, ja pietiek laika piezvanīt vecākiem vai vienkārši parunāties ar bērniem un dzīvesbiedru. Tad šo pirmssvētku un svētku laiku pavadām drudžaini skaidrot pa veikaliem un meklējot dāvanas? Naudas maki daudziem šogad ir ļoti plāni, rezultātā- sabojāts noskaņojums, jo nav iegādāta tāda dāvana, kāda patiktu un būtu nepieciešama un tas viss, protams, tiek izliets arī pār bērnu un dzīvesbiedra galvām,” spriež O. Freimanis,” tomēr ir jāatceras, ka uzdāvinātais nolietojas vai apnīk un pēc kāda laika tiek izmests, taču atmiņas un sajūtas nekad nenolietojas, varbūt ar laiku pabāl, taču aplūkojot, piemēram, svētku foto,tās atkal uzplaukst.”
Pēc svētkiem - baznīcā
Nebūs jau noslēpums, ka tieši adventes un Ziemassvētku laikā Latvijas draudzes atdzīvojas: notiek dažādi svētku koncerti, labdarības akcijas, teātra izrādes un citas aktivitātes. “Nenoliedzami, ka daudzi atnāk uz baznīcu vai apmeklē pasākumus, lai radītu sevī svētkus. Kuriem tie sirdī ir, tie tad vienkārši nāk, lai sajustu Dievu, vai arī, lai būtu sadraudzībā un sevi pozitīvi uzlādētu,” atklāj O. Freimanis, “mūsu Ulmales-Labraga draudzē dzīve ir krietni vien pieticīgāka, taču ikviens interesents, kuram svētkos gadās būt Jūrkalnes pusē, ir laipni aicināts pie mums, lai mierā un klusumā piedzīvotu savu svētku brīnumu,” aicina mācītājs.