Pašlaik valsts un pašvaldību institūcijām tiek apmests niknas taupības žņaugs, taču, izrādās, uz visiem tas neattiecas. Piemēram, aizsardzības ministrs Imants Lieģis "iegādājies" augsti kvalificētu pretkorupcijas speciālisti no nenopērkamās "Delnas" rindām par nieka 800 latiem mēnesī.
Par aizsardzības ministra Imanta Lieģa ("Pilsoniskā savienība") padomnieci kļuvusi sabiedrības par atklātību "Delna" padomes locekle Rasma Kārkliņa.
Lieģis ir dzimis Britu salās un uz Latviju pārcēlies pēc valsts neatkarības atgūšanas. Savulaik viņš esot bezmaz vai spēlējies vienā smilšu kastē ar Jāni Kažociņu, kurš savukārt ir bijis toreizējā premjera Einara Repšes padomnieks pretkorupcijas jautājumos, vēlāk uzdienot līdz Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. Arī korupcijas pētniecei Kārkliņai ir rietumnieciskas saknes –
viņa ir ASV pilsone.
Iepriekšējiem aizsardzības ministriem šādas padomnieka štata vietas nav bijis. Kārkliņas uzdevumos ietilpšot padarīt caurspīdīgākus Aizsardzības ministrijas iepirkumus un Latvijas armiju tuvināt sabiedrībai, kā arī pēc iespējas samazināt korupcijas riskus sistēmā. Kārkliņa gan strādās uz pusslodzi, tomēr par darbu padomnieces amatā saņems ap 800 latiem mēnesī "uz papīra". "Esmu piedalījusies "Transparency International" organizētā starptautiskā projektā par korupciju aizsardzības sistēmā, tā ka šī joma man nav sveša," presē izteikusies profesore. Minētā projekta ietvaros ir izveidota arī pretkorupcijas rokasgrāmata, kuru varot izmantot arī Latvijas aizsardzības sistēmā.
It kā viss būtu labi, tikai nedaudz mulsina korupciju nikni apkarojošās sabiedriskās organizācijas pārstāves nonākšana pretējā ierakumu pusē – pie tiem, kuri līdz šim "Delnai" bija jāuzrauga. Šo niansi uzķērusi arī tautas balss internetā. "Te mēs redzam pētnieku īstās sejas – tas ir bizness, nevis rūpes par korupcijas apkarošanu," un: ""Delna" no korupcijas tālu nekrīt – kur nauda, tur šie klāt; kad bija iepriekšējais ministrs, tad gan Kārkliņai neienāca prātā piedāvāt savus pakalpojumus par naudu," šādas atsauksmes lasāmas internetā.
"VZ" vēlējās uzzināt, vai Rasmas Kārkliņas pāriešana no sabiedriskas organizācijas uz valsts struktūru nerada aizdomu ēnu arī pār "Delnas" aktivitātēm, proti, sabiedrībā var parādīties (redzot pēc atsauksmēm –
tas jau ir parādījies) viedoklis, ka savu amatu viņa ieguvusi kā pateicību par acu pievēršanu uz Aizsardzības ministrijas darbību. "Delnas" politikas analītiķe Līga Stafecka gan bilda, ka Rasma Kārkliņa nekad "Delnā" nav strādājusi, viņa ir bijusi "Delnas" padomes locekle, taču nu padomi ir atstājusi. "Rasma Kārkliņa ir viena no izcilākajām pretkorupcijas ekspertēm Centrāleiropā un Austrumeiropā. Par korupcijas problēmām šajā reģionā ir sarakstījusi grāmatu "Korupcija postkomunisma valstīs" un daudzas citas vērtīgas publikācijas, kas tulkotas vairākās valodās. Ja Aizsardzības ministrija ir uzskatījusi, ka tai ir nepieciešams padomnieks pretkorupcijas jautājumos, tā ir atbalstāma iniciatīva, īpaši ekonomiskās krīzes apstākļos, kad korupcijas riski var ievērojami pieaugt," uzskata Stafecka. Tā kā Kārkliņa ir atteikusies no "Delnas" padomes locekles amata, Stafecka nesaskata iemeslus tam, ka viņas darbs ministrijā varētu radīt kaut kāda veida interešu sadursmi.