Mēs zinām, ko jūs darīsiet šajā vasarā

Atbilde uz šajā virsrakstā pausto apgalvojumu ir īsa — gānīsiet jauno Rīgas mēru Aināru Šleseru! Neticat? Totalizatorā uz šo iespējamību var likt krietnas summiņas.

Ja buldozers, raķete, sacīkšu mašīna, prāmis, ceļarullis, velorikša, veļasveltnis un sazin kas tikai vēl ne Ainārs Šlesers kaut ko ieņem galvā un nosprauž par savu mērķi, viņš iet līdz tam kā PSRS karaspēks, ar dzīvā spēka zaudējumiem nerēķinoties. Par premjeru gan viņam kļūt neizdevās, tauta reitingos kaut kā Šleseru nemīl, tātad atliek nomainīt tautu vai arī to pārliecināt, ka viņš var būt tikpat labs kā jau folklorizējušais tēls Alfrēds Petrovičs Rubiks, kas esot bijis visu laiku labākais Rīgas pilsētas "izpolkoma" priekšsēdētājs.

Šlesers netiks par Rīgas mēru? Muļķības! Viņš mainīs kaut dzimumu, bet savu panāks! Ir diezgan droši, ka galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanās šovasar uzvarēs "Saskaņas centrs", bet tie ir tuvākie LPP/"LC" sadarbības partneri. Domājat, ka LPP/"LC" kopā ar "SC" Saeimā paliek opozīcijā tikai nabaga aizvainotā Ivara Godmaņa dēļ? Nu, domājiet veseli! "Mācītājiem" galvenais ir tikt pāri 5% barjerai, bet to LPP/"LC" gan jau ar dievpalīgu un Ēriku Stendzenieku kaut kā nebūt izdarīs. Tālākais jau ir vienkāršāk: visu — "SC", mēra krēslu — Šleseram. Patiesībā "buldozeram" vajag nevis mēra krēslu, bet bonusā klāt nākošo Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja ķebli, taču tas jau ir cits stāsts...

Jāatzīst gan, ka Šlesers — Rīgas mērs nešķiet tik smieklīgi kā Einars Repše — finanšu ministrs. Pēc Slaktera gan minētajā amatā varētu darboties kaut Anete Sončika, Anna Lieckalniņa vai Andris Kivičs, bet tomēr... Ja jau tā, tad ejam tālāk, veidojam optimālo Ministru kabineta sastāvu!

Žēl, ka ziņa par Kārli Šadurski aizsardzības ministra amatā tomēr izrādījās "preses pīle" — eh, jautri būtu! Nu nekas, tad šajā krēslā jāliek Juris Dobelis, kas jau otrajā dienā pieteiks karu kaut kam, un mēs beidzot varēsim mierīgi padoties gūstā. Vai arī Ausma Kantāne–Ziedone: pat visniknākais naidnieks neriskēs uzbrukt, ja redzēs, ka mums ir šāda ministre, — ej nu zini, varbūt pārējie ir vēl trakāki! Vai arī abus: vienu aizsardzībai, otru — uzbrukumam.

Par ārlietu ministru jāliek Raimonds Pauls — "miļļion allih roz" un nekādu problēmu ar Krieviju. Kultūras ministrs — nu, protams, Kārlis Leiškalns! Bijušais bārmenis, savulaik strādājis arī par slaucēju kolhozā "Padomju Latvija" — pratīs gan ūdeni liet, gan naudu kultūrai izslaukt. Par veselības ministru jāliek Jakovs Pliners vai Sergejs Dolgopolovs — ja cilvēki dienā izsmēķē tādu grēdu papirosu un rosās kā nenogurdināmi burunduki, tad viņiem ir dzelzs veselība, kuras saglabāšanā varēs padalīties arī ar citiem. Līdzīga iemesla dēļ labklājības ministra amatā akūti nepieciešams Andris Šķēle — diez vai kāds pieļauj, ka "mākoņtēvam" šobrīd krīzes laiki, tātad viņš zina pareizās sviras un formulas. Ekonomikas ministriju var likvidēt vai arī ministra vietā iedzīt tapu: to, ka ekonomikai ir jābūt ekonomiskai, zina katrs pirmklasnieks, bet, ko īsti dara ekonomikas ministrs, diez vai zina pat pats ekonomikas ministrs. Tā pa solītim, pa solītim, kamēr jaunā valdība nokomplektēta un visiem prieks.

Jā, bet ko tad par premjeru? Vienalga, kaut vai Dombrovski. Pašreizējā situācija no premjera prasa tikai vienu — lai viņš prastu saburtot līguma ar Starptautisko Valūtas fondu nosacījumus. Pārējais diemžēl jau visai sen ir sekundāri.