Ierasts, ka dažādos zvaigžņotajos šovos, cīņas klubos un eirovīzijās kulminācijas brīdis tiek ieskandināts ar patētiski paustiem vārdiem "...un balsojums var sākties!", pēc kuriem ļaudis ķeras naski spaidīt mobilo tālruņu taustiņus.
Arī vēlēšanas tāds realitātes šovs vien ir, un tāpēc arī tām starts būtu dodams ar šiem pašiem vārdiem. Balsojums jau ir sācies — šāds teksts pašlaik gan būtu pareizāks.
Priekšvēlēšanu kampaņas uzraudzīs vai desmitiem dažādu struktūru; KNAB liks atskaitīties par katru notērēto un arī nenotērēto santīmu; pa pirkstiem sitīs partiju finansēšanas likuma normas; konkurenti cels brēku par katru gadījumu, kad TV ekrānos vai laikrakstos kāds mēģinās kaut iepīkstēties citiem par labu vai, tieši otrādi, par sliktu; jebkuras aktivitātes tiks tulkotas kā "melnais PR" vai ne mazāk sodāma pozitīvisma kampaņa utt., u.t.jpr. — tuvākajā laikā tas viss sagaida politiķus. Tātad nepieciešams darboties īpaši viltīgi, lai sunim asti celtu un kaza paliktu dzīva.
Šķiet, attapīgais "Jaunā laika" funkcionārs ar stāžu Edgars Jaunups ir radis interesantu savējo reklamēšanas piegājienu: savai draudzenei mājās drusku "jāpaskalo" smadzenes, līdz viņa sāk domāt "politiski pareizi", un tālākais notiks pats no sevis! Nē, nu var jau gadīties, ka dziedātāja Linda Leen priekšnesumu šovā "Cīņas klubs" izprātoja pati, bez sazombējošas politinformācijas stundas no Jaunupa puses, tomēr šāda iespējamība rada pamatotas šaubas. Par Lindas minēto "sipeniecisko" gājienu lasiet "VZ" 8. un 9. lappusē.
Protams, var iztikt arī bez slavenu draudzeņu palīdzības, taču tad talkā jāņem populisms. Pluss — tā var izvairīties no atbildīgu lēmumu pieņemšanas; mīnuss — pārāk klaju populismu var atšifrēt un, izbazūnējot šifrējumu pa visu plašo latvju zemi, panākt gluži pretēju efektu. Nu, aptuveni tā, kā to Tautas partija izdarīja ar "zaļzemniekiem", padarot viņu atbalstu (vārdos, ne jau darbos) lauksaimniekiem par vēl lielāku sašutumu izraisošu. Ar ko tas beidzās, mēs visi zinām — zemkopības ministrs Mārtiņš Roze nu varēs daudz vairāk laika veltīt sev tīkamākām nodarbēm. Starp citu, protestiem vēl tikai gruzdot, nevis degot ar atklātu liesmu, viņš par lauksaimniecības problēmu risināšanu īpaši neiespringa, bet gan mierīgi sēdēja teātrī. Par to — "VZ" 10. lappusē.
Jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo aizvien grūtāk būs atšķirt graudus no pelavām, — politiķi ir pietiekami slīpēti, lai pirms cilvēku došanās pie urnām solītu, solītu un solītu, un, tiekot siltajos krēslos, varētu šos solījumus nepildīt, nepildīt un nepildīt. Uzkāpt uz grābekļa ne tikai divreiz, bet neskaitāmas reizes ir latvju vidējā vēlētāja dabā — tā ir bijis, sākot no Joahima Zīgerista laikiem līdz pat mesijas Einara Repšes periodam. Savukārt pēc tam notiek zūdīšanās, ka parlamentā nez kādā veidā iegadījies kārtējais Trojas zirgs. Skatieties paši vērīgāk, ko mēģina par baltu patiesību iesmērēt viedokļu paudēji. Kā zināms, politiķu aprēķins ir pavisam vienkāršs: jo augstāk tiksi, jo vairākus varēsi apkakāt.