Traģiski beidzās rīdzinieka Viktora jeb Vitjas, kā viņu sauc savējie, 36.dzimšanas dienas svinības– vīrieti ar vairākiem naža dūrieniem smagi savainoja mīļotā sieviete.
Diemžēl mediķiem cietušā dzīvību glābt neizdevās, viņš pēc vairākām stundām slimnīcā mira. Policija par vīrieša nonāvēšanu aizturējusi 25gadus veco Dašu.
Pirms bērēm malko alu
»VZ« pie Brantkalna ielas 17.nama, kur notika incidents, ierodas brīdī, kad pie vienām no parādes durvīm pulcējas cilvēki– gandrīz visi vīrieši un sievietes tērpušies melnā apģērbā, zālienā aiz soliņa nolikti papīrā ietīti strausi un vainags. Viens no gados jaunākajiem bēru viesiem nepārtraukti spļaudās un kādam jaunpienākušam vīrietim drebelīgā balsī paziņo: «Man šodien ir nenormāli slikti...» Kopumā kompānijā valda pat mazliet jautrs noskaņojums, viens otrs no divlitru plastmasas pudeles malko alu, pudele ietīta ar kāda lielveikala logo rotātā maisiņā. Iepakojums ik pa laikam nokrīt, atsedzot dzēriena etiķeti. Ilgi nav jāgaida, un pie pulciņā stāvošajiem ļaudīm piebrauc pašvaldības policijas auto. «Mēs redzējām, ko jūs darījāt, sabiedriskā vietā alkoholu lietot nedrīkst,» aizrāda trīs no busiņa izkāpušie likumsargi. Sanākušie taisnojas, ka neko sliktu nedarot, galu galā viņiem pēdējā gaitā jāpavada draugs. Tikai viens vīrietis no kompānijas atsaucas policijas aicinājumam uzrādīt dokumentus un pasniedz savu pasi, tās dati tiek pierakstīti, un policijas auto aizbrauc. Bariņš turpina tērgāt un malkot alu, ik pa laikam cits citam jautājot, kurš tad esot pamanījies policijai piezvanīt.
«Mēs visi, draugi un kaimiņi, visi, kam tas liekas svarīgi, dosimies uz Ulbrokas kapiem atvadīties no Vitjas,» »VZ« saka runīgākais no vīriešiem Roma, Vitjas pirmā stāva kaimiņš. «Mēs visi esam kā viena ģimene, ļoti draudzīgi.» Brantkalna ielas 17.nama abu korpusu iemītnieki vairāk vai mazāk cits citu pazīstot. Namu pašvaldība renovējusi un jauno īrnieku, kas līdz tam mituši denacionalizētajās mājās, rīcībā to nodevusi vien pirms sešiem gadiem. «Vitja te dzīvoja kopā ar mammu,» ar roku parādot uz trīs ceturtā stāva logiem, kuru palodzes rotā kastes ar ziediem, saka Roma.
Nazi ietrieca mugurā un vēderā
Roma kopā ar citiem draugiem 7.jūlija vakarā esot piedalījies Vitjas dzimšanas dienas svinībās. Viss bijis mierīgi, nekas nav liecinājis, ka jau nākamajā dienā notiks tāda nelaime, protams, bez dzeršanas nav iztikuši, tāpat bijusi arī «tautas staigāšana». «Svinējām te, uz ielas, tur,» ar rokām rādīdams dažādos virzienos, skaidro Roma. No rīta izgulējies, Roma devies darīšanās. «Vitja ar Dašu stāvēja pie loga, parunājāmies, abi smaidīja,» atceras vīrietis. Pēc neilga laika, kad Roma atgriezies mājās, pie durvīm stāvējusi ātrā palīdzība un policija. «Teica, ka Vitju viņa meitene esot sadūrusi. Vēlāk jau uzzinājām detaļas. Daša viņam uzbrukusi ar diviem nažiem. Vispirms viņa divas reizes iedūra viņam mugurā. Vitja laikam bija griezies ar seju pret dūrēju, un šī viņam ietrieca nazi krūtīs un vēderā, pārgriežot to 15centimetru garumā. Lūk, kādas šausmas! Par ko, kāpēc, neviens neko īsti nezina. Ir tikai minējumi, nu, sastrīdējušies, bet tas nav iemesls ņemt nazi un durt, nu var iesist pļauku, aiziet un aizcirst durvis. Manuprāt, tai sievietei kaut kas nav ar galvu kārtībā.» Pēc uzbrukuma draugam sieviete vienu no nažiem esot izmetusi pa logu, un nevis tieši zem tā, bet pamanījusies to aizsviest garām parādes durvīm uz tālāko zālāju. «Otru nazi viņa manā klātbūtnē mazgāja no asinīm,» atklāj Vitjas kaimiņiene Taņa. Sieviete vēl torīt bijusi «salāpīties» pie kaimiņiem, mierīgi pasēdējuši, parunājušies, katrs izdzēruši pa trīs četrām glāzītēm degvīna. «Man bija jāiet dēliem, kas nāks no darba, gatavot pusdienas, tāpēc aizgāju mājās. Apmēram pēc divām stundām pie manis atskrēja Daša un paziņoja, ka Vitjam ir slikti un viņš stipri asiņo. Uzgāju augšā, domāju, vai mazums, kas noticis,» stāsta Taņa. Vīrietis gulējis uz sliekšņa starp virtuvi un koridoru, skats bijis šausmīgs. «Daša mierīgi stāvēja, skatījās un teica, lai es nevienam neko nesaku. Nē, bija redzams, ka brūces ir durtas, teicu, ka nevēlos nokļūt cietumā, un izsaucu ātro palīdzību.» Interesanti, ka Taņa, kas dzīvo tieši zem Vitjas dzīvokļa, nav dzirdējusi ne mazāko troksni. «Te jau dzird visus čukstus, todien visi logi bija vaļā, bet tur– pilnīgs klusums. Es parasti dzirdēju, ja viņi skandalēja, Daša bieži kliedza uz Vitju, kliedza vienkārši tāpat, par sīkumiem, bet todien tiešām nebija ne skaņas.»
Jau iepriekš izdarījusi pārkāpumus
Kaimiņi nu jau mirušo Vitju raksturo kā mierīgu, lāga cilvēku. Pēdējā laikā viņš strādājis celtniecībā Bolderājā. «Viņš bija kompānijas cilvēks, sirsnīgs, nekad neatteica palīdzēt, agrāk pat nedzēra īpaši, nu, kopš sasitās ar to Dašku, laikam iedzēra vairāk,» saka Taņa. Tagad kaimiņiem gan vislielākais pārdzīvojums esot par Vitjas māti – kārtīgu un visu cienītu kundzi, kas strādājot par medicīnas māsu slimnīcā. Arī dēlam liktenīgajā dienā viņa bijusi darbā un nav varējusi novērst nelaimi. «Mamma ļoti pārdzīvo, palīdzam, kā varam,– ar naudu, ar morālu atbalstu, bet ko tas dod, ja vienīgā dēla vairs nav. Tik stulba nāve! Kas varēja iedomāties, ka tā Daša būs tāda nenormāla,» saka Roma.
Ar Dašu Vitja draudzējies nepilnu gadu, iepazinušies abi «tepat rajonā». Daša esot no Sarkandaugavas, kur pēdējā laikā pārsvarā uzturējies arī Vitja. «Bija viņiem mīlestība, viņš bija pieķēries tai sievietei. Dašai it kā ir labi vecāki, viņai no iepriekšējām attiecībām ir divi bērni– viens šoruden sāks iet skolā, otram ir tikai gads,» saka kaimiņiene. Viņa zina sacīt, ka Vitjas mammai Daša nav patikusi kopš pirmās dienas, iespējams, viņa kā mediķe jutusi ko aizdomīgu sievietes uzvedībā. «Pēc skata man viņa likās normāla, bet to, ka viņai nav kārtībā ar galvu, sapratu uzreiz,– viņai bieži bija mutvārdu nemotivēta agresija pret Vitju,» atklāj Taņa. «Daša bija slikta meitene,» komentāru izsaka arī kaimiņiene Sveta. Daša reiz esot visiem lielījusies, ka Jāņos abi ar Vitju precēsies, bet svētki pagājuši, viss noklusis. «Nu re, salaulājās,» ar smīnu novelk Sveta. Sievietes ieturējušas distanci no Dašas un reizēm vien parunājušās par neitrālām tēmām.
Savukārt kāds cits vīrietis no kompānijas atklāj, ka Daša arvien bijusi narkotiku varā. «Viņa narkotikas «toč-na» izplatīja un lietoja arī. Vitja vienmēr teica, ka labāk dzert, nekā lietot to draņķi. Varbūt viņa todien bija ko salietojusies un «jumts aizbrauca»,» saka vīrietis. Vairāk gan viņš neko neatklāj, visi draudzīgi dodas uz sabiedrisko transportu, lai brauktu uz kapiem.
Mēģina savainot arī sevi
Tikmēr arī bērnu rotaļu laukumā sēdošās kundzes apspriež notikušo un šūpo galvu par dažiem visai iesilušiem bēriniekiem, no mugurpuses uzsaucot: «Nu, šovakar nāksi mājās vai rāposi?» Kundzes ne par vienu neko sliktu gan nesaka, vien atklāj, ka, aizskarts personīgi, arī Vitja varējis būt agresīvs, taču Daša jau vizuāli izskatījusies pēc cietumnieces. «Viņa bija visai nepatīkama sieviete,» nosaka viena no vecmāmiņām. Sievietes atceras, ka jau dzimšanas dienas vakarā Vitjas dzīvoklī bijis kāds konflikts. «Mēs bijām te laukumā, kad no loga atskanēja sievietes kliedzieni, it kā viņu izvarotu. Mēs vēl uzsaucām Vitjam, ko viņš mammu apbižo, bet viņš izliecās pa logu un izmeta rupjību. Tad pie loga parādījās arī Daša, viņai bija sasietas rokas. Vitja norāva viņu no loga, un pēc brīža kliegšana atsākās.» Kaimiņienes dzirdējušas runas, ka Daša it kā sadusmojusies uz Vitju, jo viņš izmetis pa logu viņas mobilo telefonu. «Protams, viņas uzvedību izskaidro tas, ka viņai bija «baltā lapa»,» zina teikt viena no sievietēm. Pēc tam, kad ātrās palīdzības mediķi, vedot prom savainoto Vitju, atklājuši, ka vīrietim ir vien desmit procentu iespējas izdzīvot, Daša mēģinājusi izdarīt ko līdzīgu pašnāvībai. «Sasita pudeli, ar lauskām sagrieza roku un tad ar seju iekrita stiklos, visai stipri sagriežoties,» teic zinātājas. «Štrunts ar viņu,» nogalinātā Vitjas kaimiņienēm nav žēl iespējamo slepkavu.