Ikšķiles novadā greizsirdīgs recidīvists ar akmeni nosit konkurentu
Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta Ceplīšos notikusi īpaši cietsirdīga slepkavība – sitot ar akmeni pa galvu, nogalināts 53 gadus vecais Dobelnieku iedzīvotājs Nikolajs Vinogradovs.
Blakus tuberkulozes slimnīcai
Aizdomās par slepkavības izdarīšanu aizturēts 60 gadus vecais rīdzinieks Koļa, kurš jau agrāk vairākkārt tiesāts par smagiem noziegumiem, tostarp smagu miesas bojājumu nodarīšanu un slepkavību. Vīrietim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Sakarā ar notikušo aizturēti vēl divi cilvēki – 21 gadu vecais Agris un 50 gadus vecā Velga. Abu Ceplīšu iedzīvotāju loma notikušajā vēl tiek noskaidrota, viņi apcietinājumā nav paturēti. Policijas sniegtā informācija vēsta, ka noziegums izdarīts kopīgas alkoholisko dzērienu lietošanas laikā un tā iespējamais motīvs ir greizsirdība.
No Tīnūžiem divus kilometrus attālajā Ceplīšu ciemā nav veikala, bet, pēc vietējo stāstītā, ir vismaz pāris «toč-kas», un ir vēl kāda ievērības cienīga iestāde – Valsts Infektoloģijas centra Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas filiāle. Ārēji moderno ēku apjož apmēram trīs metrus augsts ķieģeļu žogs, virs kura vairākās kārtās savītas dzeloņstieples. «Tāds nu tur ir tas kontingents, viņi slimo ne tikai ar tuberkulozi, bet arī ar HIV. Te uzturas tie, kurus viņu sliktās uzvedības dēļ netur nevienā citā slimnīcā. Reizēm viņi pamanās izmukt, jo sēta daudziem nav šķērslis. Arī aizturētais Koļa reiz bija klīnikas pacients, regulāri rāpās pāri sētai, dakteri ar viņu netika galā, līdz beigās izmeta pavisam ārā,» par rīdzinieka nonākšanu Ceplīšos pirms apmēram trim gadiem stāsta vietējās pensionāres. «Tā tas infekcijas perēklis te gadiem staigāja klepodams, kraukādamies, spļaudams un reizēm vemstīdamies.»
Koļa apmeties uz dzīvi pie Velgas, kura dzīvo vienā no dzīvokļiem Priežu ielas
3. namā, kas atrodas tieši aiz ārstniecības iestādes žoga. Šo un blakus māju vietējie iesaukuši par «Bermudu trijstūri». Koļa piepelnījies, slimniekiem pār žogu piegādājot alkoholu, kuru pats pārsvarā pircis vietējās «točkās», un citas lietas. Savukārt Velga esot izslavēta ar zināmu sievišķīgu pievilcību un nelaižot garām nevienu vīrieti, uz īsāku vai ilgāku laiku te pirms došanās mājup piestājot teju katrs klīnikas bijušais pacients. «Pie mums te smejas, ja kāds no viņas mīlniekiem naktī pieceļas, lai aizietu uz tualeti, atgriežoties, visticamāk, vieta gultā blakus sievietei būs jau aizņemta,» atklāj vietējie. Velga pārtiekot no invaliditātes pensijas, kas viņai piešķirta savulaik lauztās un lokanību zaudējušās kājas dēļ.
Agris, kurš slepkavības naktī viesojies pie Velgas dzīvoklī, te nācis bieži, tāpat kā gados stipri vecākie draugi aizrāvies ar alkoholu un niekojies arī ar narkotikām. «Mēs vienmēr brīnījāmies, ko viņš te, jauns cilvēks, nāk. Laikam viņš tomēr nav īsti saprātīgs, tāpēc sava vecuma kompānijas nebija,» secina kaimiņi. Upuri Ceplīšos neviens nav pazinis, taču esot skaidrs, ka viņu vilinājusi Velga, sev liktenīgajā naktī viņš te viesojies trešo reizi.
Asinīm pieliets pagalms
16. jūnija vakarā pie Velgas bijusi kārtēja dzeršana, atceras aiz sienas dzīvojošā pensionāre Ņina. «Piecus gadus, kopš tur dzīvo Velga, kaimiņos regulāri dzer un kaujas, viņas dzīvokļa logi izsisti neskaitāmas reizes, tāpēc tiem trokšņiem cenšamies vairs nepievērst uzmanību. Ap pusnakti tur atkal viss gāja pa gaisu, plīsa trauki, lidoja mēbeles. Nekāda kliegšana gan nebija dzirdama, pāris reizes Velga tik iespiedzās. Tad viss noklusa, vēl nosmējām, ka jautājums atrisināts.» Savukārt blakus mājā dzīvojošā Veltas kundze naktī nav dzirdējusi neko, jo viņas guļamistabas logi atrodas nama pretējā pusē, turklāt bezmiega mazināšanai viņa izdzērusi pustableti miegazāļu. Taču diez vai arī trokšņu dzirdēšana ko mainītu, pie dzērāju bļaustīšanās, raudāšanas un smiešanās tā esot pierasts, ka tam vairs neviens uzmanību nepievēršot. Agrā rīta stundā, atverot dzīvokļa durvis, Veltas kundze gan bijusi šokā – uz ceļa tieši durvju priekšā vīdējusi milzu asins peļķe. «Paskatījos sāņus – tur mētājās izšķaidītas smadzenes un gaļas gabali, viss ceļš bija noliets ar asinīm, it kā kaut kas asiņains būtu vilkts, uz ceļa un krūmos mētājās apavu pāris,» šausmu skatu atceras Velta. Brīdi padomājusi, viņa izlēmusi par vizuāli nepievilcīgo ainu informēt policiju. Pašvaldības policija ieradusies zibenīgi, sirmgalve nav pat paguvusi apģērbties, pavisam drīz, sirēnām kaucot un bākugunīm mirgojot, atbraukusi Valsts policija no Ogres un pat Rīgas. Pēdas stiepās simt metru garumā un aizveda likumsargus pie līķa – tas bija paslēpts vienā no Priežu ielas 5. na-ma tukšajiem dzīvokļiem. «Viņa galva bija sašķaidīta ar akmeni. Re, manas dobes apmalē tukša vieta, no turienes policisti paņēma un rūpīgi iesaiņoja sev līdzi paprāvu akmeni. Ar akmeni viņš bija piebeigts, jo Velgas dzīvoklī, kur viņam bija iekrauts pa galvu ar pamatīgu senlaicīgu cukurtrauku, vīrietis vēl nenomira,» stāsta kaimiņiene Velta.
Savukārt Velga un viņas piedzīvotājs Koļa mierīgi gulējuši asinīm pielietajā istabā, kur viņus arī atrada likumsargi. Pēc pāris dienām, kad Velga ar policijas mašīnu atvesta no iecirkņa un izlaista pie mājas, kaimiņiem sieviete pavēstījusi, ka par notikušo neko nezinot un neesot ne pie kā vainīga, jo tovakar «iedzērusi aliņu, miega zāles un aizgājusi gulēt».
Draudējis nogalināt jebkuru
Runājot par aizturēto varmāku, Ņina stāsta, ka vīrietis skaidrā bijis visai pieklājīgs un laipns, iedzēris kļuvis bravūrīgs, taču nekad nav varēts pateikt, ka viņš pusi savas dzīves pavadījis cietumā. «Koļa cietumā pavadījis 34 gadus. Pēdējo reizi viņš nosēdēja 17 gadus, jo nogalināja cilvēku, līķi sakapāja gabalos un salika maisos, lai vieglāk nest un paslēpt,» par līdzās dzīvojušo maniaku stāsta Velta. «Es visu laiku domāju, ka Velga būs pirmā, kam viņš galvu nogriezīs, lai gan viņš patiesībā atstāja dievkociņa iespaidu.» Ņina atceras, ka reiz Koļa atklājis, ka ļoti mīlot Velgu, ka nekad nevienu sievieti tā neesot mīlējis un viņas dēļ nogalināšot jebkuru. «Un viņš jau ne vienu vien Velgas dēļ arī piekāva,» nosaka Ņina. Sieviete Koļas uzvedībā apmēram pirms mēneša pamanījusi izmaiņas, proti, viņš kļuvis izteikti nervozs. «Nervozitāte parādījās tūlīt pēc tam, kad te uzradās tas cilvēks no Dobelniekiem. Varbūt Koļa juta konkurenci, baidījās, ka Velga iemīlēs to otru un pašu padzīs, jo tas tomēr ir viņas dzīvoklis.»
Velgas uzvedībā agresivitāte nekad nav manīta, izskatīgā blondīne atgādinot valšķīgu lapsiņu, tāpēc arī vīrieši līpot klāt. Savulaik viņa uz Ceplīšiem no Ogres pārcēlusies kopā ar vīru un pieaugušo dēlu. Dzīvokli nopirkuši par naudu, ko saņēmuši, pārdodot zemes gabalu, uz kura reiz bijusi arī māja, taču tā ļaunprātīgi nodedzināta. Vīrs nomiris neilgi pirms Koļas uzrašanās. «Viņš bija labs un mierīgs cilvēks, tik dēls, ar kājām sasperot muguru, viņu pataisīja par kropli, uz gultas guļošu un kopjamu cilvēku. Tagad Velgas dēls Māris ir cietumā. Nē, tēvs nesūdzējās, iesēdās par citām lietām – viņam patika alkohols un narkotikas, lai tiktu pie naudas, zaga mašīnas, aplaupīja pat mazus bērnus. Nākampavasar viņš atgriezīsies, tad atkal sāksies «jautrība»,» teic Ņina.
Māsa apraud nogalināto brāli
Dobelniekos »VZ« sastapa nogalinātā Nikolaja māsu Nadeždu. «Es nevaru aptvert, ka brāļa vairs nav. Vienmēr, kad ar vīru atgriezāmies no darba, viņš sēdēja uz trepītēm un gaidīja mūs. Tagad tāds tukšums,» sievietes acīs ir asaras.
Pēdējos desmit gadus pēc šķiršanās no otrās sievas Nikolajs dzīvojis māsas ģimenē, bijis labs palīgs plašajā lauku saimniecībā. Māsa gribējusi, lai brālis atrod sev dzīvesbiedri, bet viņš teicis, ka negribot, esot pieradis viens. «Viņš dzīvoja savu dzīvi, bija noslēgts, pēc šķiršanās jutās sagrauts. Viņam bija grāmatas, radio – zināja visus ziņu jaunumus, viņam patika par dzīvi parunāt. Nekad roku nepacēla, pat bērnībā, kad puikas viņu apcēla, viņš nekad nekāvās. Viņš bija ļoti labs cilvēks, visiem, cik varēja, palīdzēja,» atceras Nadežda.
Māsa gan nenoliedz, ka brālis mīlējis iedzert. «Viņam bija sirds operācija, tad atmeta gan pīpēšanu, gan dzeršanu, noturējās astoņus mēnešus, bet kāds izmeta, ka dzert drīkst, un viņš atsāka.» Nikolajs strādājis par apsargu netālā mazdārziņu kooperatīvā, no turienes, ejot pa taisno, līdz Ceplīšiem ir vien trīs kilometri. «Viņš tur gāja uz «točku». Nezinu ne to kompāniju, kur viņš iekūlās, ne to sievieti,» teic māsa. Pēdējā vakarā Nadežda sazvanījusies ar brāli ap deviņiem, aicinot vakariņās, viņš atbildējis, ka atpūšoties pēc siena talkas. Nadežda devusies pie miera, brālis mājās vairs nav atgriezies. «Mans vīrs bija uz atpazīšanu. Detaļas, saudzējot mani, viņš neatklāj, vien teica, ka ko tādu var izdarīt tikai sadisti,» nosaka māsa.
Sieviete darīšot visu, lai slepkava saņemtu pelnītu sodu: «Es tikai nesaprotu, kāpēc mums, nodokļu maksātājiem, viņi jāuztur. Lai iedod viņiem zemes gabalu, lai strādā un, ko paši izaudzēs, no tā lai arī pārtiek.».