Rīgā zēna rotaļas ar uguni izraisa baisu traģēdiju

Jukuma Vācieša ielas 12.nama iedzīvotāji 9.jūnija pēcpusdienu atcerēsies vēl ilgi. Todien pēc pulksten vieniem dienā postošs ugunsgrēks septītā stāva dzīvoklī izdzēsa divu mazu zēnu– četrus gadus vecā Renāta un sešus gadus vecā Maksima– dzīvību, bet bērnu 32 gadus vecais tēvs Iļja smagā stāvoklī vēl arvien atrodas slimnīcā.

Iesprostoti degošā dzīvoklī

Trijotne nebija tikusi ārā no degošā dzīvokļa, jo dzelzs durvis bija aizslēgtas ar divām slēdzenēm, bet vīrietis piedūmotajās telpās nav varējis atrast atslēgas. Eksperti pēc nelaimes vietas apsekošanas par ugunsgrēka iemesliem neziņā raustīja plecus un vēstīja, ka nekādu pazīmju, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana, neesot un šis esot neizprotamākais ugunsgrēks pēdējo gadu laikā. Atguvies no bezsamaņas, cietušais vīrietis notikušajā ieviesa skaidrību. Ugunsnelaimi izraisījis viens no zēniem, kurš dzīvoklī atradis šķiltavas un sācis ar tām rotaļāties. Uzšķiltā uguns aizdedzinājusi istabā esošos apģērbus, kas vēl nebija salikti skapjos, jo ģimene tikai pirms pāris nedēļām pārcēlusies uz jauno dzīvesvietu. Iespējams, tēvs nelaimi pamanījis par vēlu, jo zēns spēlējies tālākajā istabā. «Istabiņas ir mazas, un liesmas visu apņēma viena mirklī. Kad zēnu vecmāmiņa todien pa radio izdzirdēja par traģēdiju un, nelāgu aizdomu vadīta, atbrauca šurp, ieraudzījusi notikušo, viņa uzreiz zināja iemeslu, jo pateica: «Puika to izdarīja, viņš aizdedzināja.» Sapratu, ka viņam patikusi uguns, viņš bijis palaidnis,» »VZ« stāsta pirmā stāva iedzīvotāja Ļuda.

Dzīvoklī tikko pabeigts remonts

Sieviete ģimeni pazīst kopš 1985.gada, kad visi kopā ievākušies tolaik tikko ekspluatācijā nodotajā jaunceltnē. «Mēs visus šos gadus uzturējām labus kontaktus. Pēdējos gados te dzīvoja Iļjas tēvs un vecmāmiņa. Viņai jau 85gadi, regulāri nesu viņai pienu. Iļjas tēvam bija smaga ādas slimība, vienu laiku viņš visai daudz sāka lietot alkoholu. Aizrādīju, ka sabeigs savu dzīvi, jo vēl jauns, tikai pāri 50, bet viņš atmeta ar roku, ka tik vai tā jāmirst. Pērn viņam atteica kājas, viņš kļuva kopjams, daudz laika pavadīja slimnīcā, līdz atradās vieta pansionātā. Vecmāmiņa pārcēlās uz dzīvi pie otra dēla, kuram arī ir veselības problēmas– ļoti slikta redze,» ģimenes dzīves detaļas pārzina kaimiņiene. Jau rudenī Iļja ģimenei atvēlētajā divistabu dzīvoklī sācis taisīt remontu– nomainījis logus, iestiklojis lodžiju, ielicis dzelzs durvis, pamatīgas pārmaiņas piedzīvojušas iekštelpas. Līdz tam jaunā ģimene ar diviem bērniem dzīvojusi kādā privātmājā, īrētā istabā. Vien divas nedēļas ģimene nodzīvoja jaunajā mājoklī. «Viņi bija priecīgi, ka bērniem nu būs sava istaba. Iļja kopā ar puikām savā mašīnā veda mantas, puikas palīdzēja nest. Kā jau bērni viņi bija delverīgi, viens ļoti līdzīgs savam tēvam– pilnīga kopija,» ar skumjām zēnus atceras Ļuda. «Puisīšu ļoti žēl. Viņi bija tik aktīvi! Visu laiku man virs galvas dipēja solīši un bija dzirdama viņu trokšņošana,» par nelaimi bēdīga ir ģimenes apakšējā kaimiņiene Nataša.

Mamma bija darbā, tētis– dušā

Kaimiņi traģēdijas skarto ģimeni raksturo kā kārtīgu, vecāki ļoti rūpējušies par dēliem, nekad neesot atstājuši savā vaļā. «Viņi nedzer un nepīpē. Iļja visu laiku bija kopā ar ģimeni, viņš brauca ar mašīnu,» rādot uz pagalmā stāvošo zilgani sudrabaino «Škodu», stāsta kaimiņiene. Ģimenes galva strādājot kādā lielā Rīgas uzņēmumā, arī nakts maiņās, bet zēnu mamma esot pārdevēja kādā pilsētas centra veikalā. Arī liktenīgajā dienā Sveta bijusi darbā, bet zēnu tēvs torīt atgriezies no maiņas. «Zēnu mamma pusastoņos no rīta devās uz darbu, aizslēdza durvis, bet tās bija pamatīgas biezas dzelzs durvis, turklāt viņa aizslēdza abas slēdzenes,» zina teikt Ļuda. Iespējams, tas arī vēlāk izrādījās liktenīgi.

Rīts sācies mierīgi, zēni spēlējušies, tēvs skatījies televizoru, bijis plānots, ka pēcpusdien ciemos atbrauks vecmāmiņa. «Iļja bija pagatavojis ēst, bet diena bija karsta, un viņš izlēma ieiet dušā. Nomazgājies, ap gurniem apmetis vien dvieli, tēvs iznācis no vannasistabas, kad tālākajā istabā jau plosījušās liesmas. Vecākā dēla krekls bija liesmās, tēvs meties to slapināt un dzēst,» zēnu mammas stāstīto, ko viņa uzzinājusi vēlāk no samaņu atguvušā vīra, atstāsta kaimiņiene. Istabā vēl bija neizpakotas mantas– maisos salikti un saiņos sasieti apģērbi, kurus nu bija apņēmušas liesmas. Uguns skrējusi griestos, kas bija noklāti ar viegli uzliesmojošu un stipri dūmojošu materiālu, deguši arī aizkari. «Iļja atrāva lodžiju, sāka mest lejā degošās lupatas,» teic kaimiņiene. Kādā brīdī ugunsdzēsēji saņēmuši arī zvanu par nelaimi, taču tas bijis nesakarīgs– tagad noskaidrojies, ka vīrietis pats zvanījis glābējiem. Kaimiņi ugunsnelaimi pamanījuši vēlāk, kad glābēji jau bija devušies uz nelaimes vietu. Tie, dodoties uz citu izsaukumu, pamanījuši pa augšējā stāva logu veļamies melnus dūmus. Diemžēl uguns dzīvoklī izplatījusies milzīgā ātrumā, apņemot koridoru, virtuvi un otru istabu. «Iļja panikā un šokā nevarēja atrast dzīvokļa atslēgas. Ugunsdzēsējiem krietnu brīdi nācās pacīnieties, lai atlauztu pamatīgās dzelzs durvis. Mazāko puisēnu atrada koridorā jau mirušu, pats Iļja bez dzīvības pazīmēm gulēja virtuvē, bet vecākais dēliņš, kurš vēl izrādīja dzīvības pazīmes, bija paslēpies vannasistabā,» stāsta Ļuda.

Cer, ka vīrietis atveseļosies

Tagad pie mājas zālienā, kur glābēji nolika ar audumu apsegto Renāta līķi, gulst ziedi un rotaļlietas, deg sveces. Maksima dzīvība izdzisa ātrās medicīniskās palīdzības mašīnā. Ekspertu atzinums liecina, ka bērni miruši no saindēšanās ar dūmiem. Zēnu tēvs ārstējas slimnīcā. «Viņam ir apdeguši mati, ausis, seja, rokas un sāns, jo viņš taču pēc dušas bija kails. Tādu, kā māte radījusi, viņu nesa arī uz ātro palīdzību,» atceras Ļuda. «Iļja ir saindējies ar dūmiem, no liesmām smagi cietuši elpceļi un plaušas, viņš pieslēgts pie aparātiem, cerams, atveseļosies. Atguvis samaņu nākamajā dienā pēc nelaimes, Iļja sievai uzreiz prasījis par bērniem un taujājis, vai kāds no kaimiņiem nav cietis. Sveta nav saņēmusies pateikt, ka dēlu vairs nav. Iespējams, viņš pats to nojauš.» Kaimiņi ir nobažījušies, kā vīra un sievas attiecības veidosies nākotnē. Pagaidām gan viņi viens otra vainu notikušajā nemeklējot, tā esot nelaimīga apstākļu sakritība, liktenis. «Sveta sev tikai pārmet, ka nav mantas izpakojusi un salikusi pa vietām, varbūt tad nelaime nebūtu notikusi. Viņai gluži vienkārši tam nebija sanācis laika, jo viņa daudz strādāja, gandrīz bez brīvdienām, un vakaros tikai ap desmitiem atgriezās mājās,» saka Ļuda.

Kaimiņiene pēc ugunsgrēka bijusi dzīvoklī, tas esot izdedzis pilnībā. «Vairs nav ne tapešu, ne grīdas seguma, ne mēbeļu, nav nekā. Pēc ūdens viss pārvērties melnā putrā, izmeklētāji no turienes iznāca netīri nosmērējušies,» nosaka Ļuda. «Uguns iznīcinājusi visus dokumentus, nav atrodamas arī mašīnas atslēgas.» Pašlaik tiek vākti līdzekļi mitekļa atjaunošanai. Ļuda atklāj, ka mājas iedzīvotāji savākuši aptuveni 200latu, lai palīdzētu segt zēnu bēru izdevumus. «Viņiem vairs nav nekā, protams, svarīgākais bija bērni, bet pašiem tomēr jāmēģina dzīvot tālāk. Sveta gan teica, ka dzīvoklī vairs neatgriezīsies, viņa to nespēj.»

Pēdējā laikā daudz nelaimju

Liesmas, vēja pūstas, pa lodžiju pārmetušās uz blakus dzīvokli, pamatīgi izdedzinot arī to. Tas esot pilnīgi tukšs bankas īpašums, kurā jau ilgu laiku neviens nedzīvojot. Pārējie kaimiņi līdz pat pirmajam stāvam apzina dzēšanas ūdens radītos postījumus. «Es nesaprotu, ko man darīt, nevaru savā dzīvoklī nakšņot, jo viss ir slapjš un netīrs,» nopūšas Nataša. Iespējams, būšot jāremontē jumts, jo liesmas tikušas arī ēkas bēniņos.

Ļaudis stāsta, ka mājā un tuvākajā apkārtnē pēdējos gados notiek nelaimes. Pirms pāris gadiem, izlecot no sestā stāva loga, nositusies sieviete. «Viņai jau bija pieaudzis dēls, kas aizgāja savā dzīvē, bet vīrs atrada mīļāko. Sievietei kaut kas nebija ar galvu labi, ņēma un izlēca pa logu,» atceras kaimiņi. Pēc dažiem mēnešiem pa logu izlēcis un nosities vīrietis no blakus dzīvokļa. «Sieva no viņa aizmuka, jo viņš dzēra un sita viņu. Vīrietis pa logu izlēca naktī pilnīgi kails.» Savukārt maija sākumā blakus mājā ugunsnelaimē no smagiem un dziļiem apdegumiem gāja bojā 60gadu vecs vīrietis, bet viņa dzīvesbiedre smagi cieta– apdega un traumēja galvu. «Redziet, tur viss joprojām melns!» rādot uz sestā stāva lodžiju, kas tikpat melna un baisa rēgojas gandrīz blakus pēdējā ugunsgrēkā cietušajai lodžijai. «Mēs vairs nezinām, ko gaidīt atkal,» nopūšas Ļuda.