Dagdas novada Ezerniekos atklājusies viena no pēdējo gadu baisākajām slepkavībām, kas šokējusi vietējos un likusi šausmās nodrebināties pat pieredzējušiem izmeklētājiem. Varmāka, kas Latgalē ieradies no Jelgavas, slēpjot nozieguma pēdas, nogalinātās sievietes līķi sadalījis gabalos un daļēji sadedzinājis.
Par 50 gadu vecās iedzīvotājas Irēnas slepkavību policija aizturējusi sievietes 58 gadus veco paziņu Andri. Kā vēsta policijas informācija, starp abiem izcēlies konflikts, kura laikā vīrietis nonāvējis sievieti. Pēc tam mirušās ķermenim nogrieztas rokas un kājas, kas vēlāk sadedzinātas, bet rumpi un galvu varmāka paslēpis. Tuvinieki pēdējās ziņas no sievietes saņēma 26. aprīlī, pēc tam viņas mobilais telefons bija izslēgts, »VZ« atklāj kāda sievietes ģimenes paziņa, kas nevēlas atklāt savu vārdu. «Sieviete pazudusi brīdī, kad bērni gatavojās sava tēva, Iras – tā savējie sauca Irēnu – bijušā vīra jubilejai, uz kuru Ira gan nebija aicināta, un vēl kāda radinieka jubilejai. Jau piektdien bija tāds neliels juceklis, un tajā sestdienā vēl neviens tā īsti neaptvēra, ka Iras nav, bet svētdien dēls saprata, ka kaut kas nav labi.»
Ira dzīvojusi privātmājā Ezernieku centrā kopā ar jau pieaugušajiem bērniem, savu veco un slimo māti, nekad nekur neesot braukusi, jo citu radu viņai nav bijis. «Viņas ceļš vienmēr veda uz mājām, lai kādā stāvoklī viņa bija. Īsti pat nezinu, kā pēdējā laikā Irai bija ar iedzeršanu, it kā bijusi «nokodējusies». Vienmēr bija kopta, neviens viņai 50 gadu nedeva. Viņa uzturēja kārtībā māju, dēlam palīdzēja mazdēlu pieskatīt, gotiņu turēja, ik pa laikam «simtlatniekos» strādāja. Bērni vienmēr zināja, kur māte ir. Dēls mammas meklēšanā iesaistīja kaimiņus, draugus, policijai paziņoja,» stāsta ģimenes draudzene. «Dēls uz sava rēķina paņēma brīvdienas, izbraukāja tuvākos ciemus, izstaigāja mežus. Sestajā dienā policija meklēšanā iesaistīja pat helikopteru, domāja, ka varbūt ezerā noslīkusi.»
Iedzeršanas laikā izpļāpājas
Jau ilgāku laiku Ira draudzējusies ar Andri, abi staigājuši draudzīgi, zem rokas saķērušies. Sieviete bieži viesojusies pie Andra, viņa dzīvoklī gan nakšņojusi reti, parasti devusies mājās. Uz Andri arī kritušas aizdomas, ka viņš varētu būt saistīts ar sievietes pēkšņo pazušanu. «Andris teica, ka abi sastrīdējušies un Ira aizgājusi prom. Viņa sniegtās liecības mainījās, tad viņš teica, ka Ira aizbraukusi uz Rīgu, tad teica, ka iekārtojusies kaut kur darbā par auklīti. Andris visu laiku staigāja mierīgs, nekas viņa uzvedībā neliecināja, ka viņš varētu būt saistīts ar Iras pazušanu. Iespējams, noziegums nebūtu tik ātri atklājies, ja vien Andris pats kāda dzertiņa laikā pie draugiem nebūtu par daudz izrunājies.» Tad policisti ieradušies pie Andra ar jau konkrētiem faktiem, taču uzreiz vīrieti nav aizturējusi, jo viņš liedzies un nebija arī līķa. Savukārt apkārtējie uzreiz pamanījuši Andra uzvedībā izmaiņas, viņš kļuvis nervozs, vairs pat nav sveicinājies, savukārt darbā bijis uzspēlēti jautrs. Šobrīd vīrietis atrodas apcietinājumā.
Vietējie par aizturētā personību zina maz, jo viņš Ezerniekos no Jelgavas ieradies tikai pirms apmēram trīs gadiem. Sievas un bērnu vīrietim neesot. Neviens gan par Andri nevarot teikt sliktu vārdu, bijis pieklājīgs, laipns, jautrs. «Mēs pat iedomāties nevarējām, ka viņš ir spējīgs uz ko tādu, ka viņš var izdarīt slepkavību, turklāt tik briesmīgu,» »VZ« saka katrs no uzrunātajiem Ezernieku iedzīvotājiem. «Viņš bija normāls cilvēks. Nekad nepirka ne šņabi, ne alu, tikai retu reizi balzamu un to pašu tikai vismazāko, 200 gramu pudelīti, toties pārtikas produktus pirka daudz,» atklāj ciema veikala pārdevēja. Iras ģimenes draudzene teic, ka Andris bijis kluss un, ja kompānijā dzēris, tad apreibis ātrāk par citiem: «Viņam maz vajadzēja, ļoti ātri piedzērās.» Kaimiņš Vladimirs gan zina teikt, ka Andris ne reizi vien esot iekaustījis Iru. «Kāpēc sita? Daba tāda, ja sit, tad mīl,» pasmīn Vladimirs.
Tikai pēc Iras noslepkavošanas vietējie uzzinājuši, ka Andris jau iepriekš cietumā pavadījis deviņus gadus, jo esot nogalinājis savu iepriekšējo dzīvesbiedri. «Neko tuvāk gan nezinām. Vēl runā, ka viņu nemaz nesauc Andris, ka viņš Ezerniekos ieradies ar citas personas datiem. Protams, nezinu, kā viņš varēja strādāt, iespējams, ka darīja to neoficiāli,» tagad prāto vietējie. Iespējams, Andris kā vairākums svešinieku šajā ciemā ieradies, jo atradis darbu gaterī, bet, iespējams, te atbraucis, lai slēptos no savas pagātnes. «Ezerniekos ir daudz tukšu dzīvokļu, gaterī arvien vajadzīgi strādnieki, viņiem ierāda dzīvojamo platību, svešie te brauc peļņā, kāds paliek ilgāk, kāds aizceļo tālāk,» situāciju gandrīz 300 kilometru no Rīgas attālajā ciemā raksturo Ezernieku veikala pārdevēja. Tagad vietējie ar bažām skatoties uz viesstrādniekiem, jo nevarot zināt, kas kuram esot padomā.
Strādājis, iedzēris, reizēm pastrīdējies
Andris sākotnēji dzīvojis vienā no ciema centra mitekļiem, taču regulāri ciemos nākušo draugu trokšņošanas dēļ apmēram pirms gada izmitināts vienā no daudzdzīvokļu namiem ar savādu nosaukumu «Tenisa klubs». Divas trīsstāvu ēkas atrodas divus kilometrus no Ezernieku centra, pašā Ežezera krastā. Nami ir daļēji apdzīvoti, pa pagalmu skraida bariņš bērnu, sievietes spaiņos nes ūdeni. «Agrāk, kad vēl strādāja tūrisma bāze, mums bija gan centrālapkure, gan ūdens, gan normāla kanalizācija. Tagad ūdens jānes no akas, par laimi, kanalizācija savas funkcijas pilda, pēc tualetes apmeklējuma atliek vien uzliet ūdeni no spaiņa. Dzīvokļos paši esam uzbūvējuši krāsnis,» atklāj Nadežda. «Toties dzīve te ir salīdzinoši lēta, jo jāmaksā tikai par patērēto elektrību, atkritumu izvešanu un kanalizācijas aku izsūknēšanu.» Andris dzīvojis trešajā stāvā. Tuvākie kaimiņi teic, ka vīrietis mīlējis iedzert, taču apkārtējiem nav traucējis. «Andris nesatika ar savu iepriekšējo dzīvokļa biedru, tas pēc kāda strīda aizbrauca prom. Vispār jau reti viņu redzēju, jo mums gaterī darbs maiņās, bijām ar Andri dažādās. Sieva biežāk mājās, arī viņa netika dzirdējusi, ka viņš trokšņotu vai ar kādu strīdētos,» saka apakšstāva kaimiņš Vladimirs.
Trīsistabu dzīvokļa, kur mita Andris, durvis »VZ« atver Oskars. Jaunais vīrietis ir viesstrādnieks no Krāslavas, ar Andri dzīvokļa biedri abi bijuši vien nedēļu. «Es gaterī sāku strādāt pirmdien, 29. aprīlī. Sieviete jau bija pazudusi divas dienas, netiku viņu redzējis. Arī ar Andri pat nesanāca parunāties, jo mums dažādas maiņas, pirms vai pēc darba sanāca vien sasveicināties un apmainīties pieklājības frāzēm,» saka Oskars. 7. maija naktī dzīvoklī ieradušies policisti, kas aizturējuši Andri. Promejot, kad likumsargi jautājuši, vai Andris ko negrib pateikt dzīvokļa biedriem, viņš vien noteicis, ja vajagot, lai vīri lietojot viņa televizoru. «Mēs, tolaik ar mani te dzīvoja vēl viens, atnesām televizoru uz savu istabu,» atklāj Oskars, kurš »VZ« apciemojuma laikā veras mazajā televizora ekrānā, kas rāda zemas kvalitātes attēlu.
Istabas piekvēpušas un ož pēc līķa
Oskars parāda arī Andra apdzīvotās telpas – divas istabas, no kurām viena ir caurstaigājama. Tālākā istaba ir gandrīz tukša, tajā ir vien divas uz sāniem sagāztas gultas un padomju laiku putekļusūcējs, otrā istabā gan arī nav nekādu dižo mantu – divguļams dīvāns, uz kura saliktas pāris netīras krūzītes, pārpalikumi no maltītes un asiņains spilvens. Sekcija ir tukša, tajā ieliktas vīriešu čības un neliela ādas rokassoma. Uz grīdas pie krāsns nomests netīrs brūna dermatīna gabals un kaudzē sabērti atkritumi – pārsvarā dažādi pārtikas iepakojumi un pudeles. Abu istabu griesti ir nokvēpuši, gaisā virmo savāda smaka, lai gan nokvēpušais logs ir atvērts. «Fui, pretīga nāves smaka,» nošķebinās Oskars.
Iespējams, tieši savā istabā Andris nogalināja sievieti, pēc tam te arī sazāģēja viņas ķermeni un turpat krāsnī sadedzināja rokas un kājas. Lai gan vietējie mēļo, ka līķi vīrietis dalījis gaterī, maz ticams, ka viņš, neviena nemanīts, lai arī naktī, ar velosipēdu varēja to aizvest uz trīs kilometrus attālo darba vietu un pēc tam atpakaļ. Nogalinātās sievietes galvu un rumpi likumsargi atrada atkritumu konteinerā līdzās mājai. «Andris laikam kļūdījās ar aprēķiniem, proti, atkritumus izved trešdienās ik pēc divām nedēļām. Līķi viņš izmeta sestdien un cerēja, ka trešdien nozieguma pēdas aizvedīs, bet miskasti veda vēl tikai pēc nedēļas. Policisti tieši paspēja atrast Iras mirstīgās atliekas,» saka kaimiņiene. Irēnu apglabāja vietējos kapos, bērēs zārks netika vērts vaļā, mirušās sievietes mammai veselības stāvokļa dēļ nemaz neesot atklāts, cik baisos apstākļos mirusi viņas meita.
