Vienā no piemājas dīķiem Latgales pusē atrasts vīrieša līķis. Cilvēks bija pazudis kopš pērnā gada rudens.
Neviens īsti nemeklēja
Riebiņu novada Sīļukalna pagasta iedzīvotājs – 48 gadus vecais Juris – pazudis pērn valsts svētkos, atceras kaimiņos dzīvojošais Konstantīns. «Saimnieki todien iedeva viņam ēst, iedeva aliņu, bet paši aizbrauca uz svinīgo sarīkojumu. It kā tovakar Juris vēl veikalā redzēts pērkam divas pudeles alus, bet tas arī viss.» Tiesa, oficiāli kā bezvēsts pazudis viņš neesot izsludināts, un neviens vīrieti īsti arī neesot meklējis. «Jura brālēns bija zvanījis policijai un teicis, ka cilvēks pazudis. Policija atteikusies meklēt, norādot, ka meklēs tikai tad, ja ar oficiālu iesniegumu pie viņiem vērsīsies Jura tēvs. Bet tēvs ir pavisam švaks večuks, viņš neko nedarīja, un tā arī palika,» stāsta Konstantīns. Pa pagastu klīdušas runas, ka Juris it kā redzēts Varakļānos, it kā aizbraucis strādāt uz Jēkabpili, taču ar laiku runas apklusušas. 21. maija vakarā saimnieki veduši laukā no šķūņa graudus, un pamanīts, ka turpat līdzās esošajā dīķī peld kāda lupata, ko pavelkot atklājies, ka tas ir apģērbts cilvēka ķermenis. «Tovakar abi ar sievu skatījāmies, ka kaimiņi dikti gar to dīķi staigā un kaut ko skatās. Pēc tam tur stāvēja policijas mašīna ar ieslēgtām bākugunīm, atbrauca ugunsdzēsēji. Domāju, jāiet man arī paskatīties, laikam kaimiņi grib nosusināt dīķi,» teic Konstantīns. Ieraudzītais satriecis – ūdenī gulējis ķermenis. Ugunsdzēsēji ielaiduši ūdenī laivu, viens no glābējiem arī pats iekāpis ūdenī, tad ar ķeksi nedzīvais ķermenis izvilkts no ūdens. «Tā nesmuki viņu aizķēra aiz drēbēm krūšu rajonā un izvilka krastā. Tad viņu pagrieza uz muguras, ķermenis vēl turējās kopā, tikai kājas bija tādas papuvušas un sejai viena puse. Tomēr Juri daudzmaz varēja pazīt, arī apģērbs bija viņa, un kabatā atrada arī dokumentus,» zina stāstīt kaimiņš. «Paši saimnieki brīnās, ka nav pamanījuši noslīkušo agrāk, dēli vēl divas trīs dienas iepriekš bija tajā dīķī suņus peldinājuši.»
Dzīvojis degvielas cisternā
Konstantīns, atceroties Jura dzīvi, smagi nopūšas: «Kad viņš strādāja – mēza mēslus no kūts vai skaldīja malku, varēja redzēt, ka viņā ir īsts vīrieša spēks. Diemžēl viņam pietika ar mazu samaksu – ēdienu un alus pudeli, tāpēc viņu daudzi izmantoja par lēto darbaspēku.» Kādu laiku viņš dzīvojis pie tēva, kuru pašu izmitinājusi kāda vietējā atraitne. Juris mīlējis iedzert, un «nešpetnā Ņinka» viņu no savas mājas izraidījusi. «Juris nebija ne ļauns, ne agresīvs, tikai rokas mēdza palaist, lai viņam tajā saulē labi. Zinu, ka traktora atslēgu nozaga, lāpstu, ķerru – ņēma to, kas bija atstāts nepieskatīts. Viņš reiz jau bija sēdējis par zādzībām,» Konstantīns stāsta dažādas lietas par Juri.
Pie ģimenes Latgales ielā, kur viņš palīdzējis dažādos darbos, Juris dzīvojis lielā, sarūsējušā degvielas cisternā, kas stāvējusi ļoti tuvu dīķim. «Saimniekam ir vienas ganības visai patālu no mājas, viņš bija domājis to cisternu izmantot par naktsmītni lopu pieskatītājam, tajā bija ielikta arī krāsns. Cisternu gan nekur tā arī neaizveda.»
Vietējie tagad izsaka vien minējumus, kas liktenīgajā vakarā noticis ar Juri, – būdams alkohola reibumā, nejauši paslīdējis un iekritis dīķī vai arī apzināti šķīries no dzīves noslīcinoties. Tiesa, Sīļukalnā mēļo, ka varbūt kāds vīrietim «palīdzējis» noslīkt. Konkrēti gan neviens netiek vainots. «Cik zinu, saimnieki gribēja, lai viņš iet prom, varbūt bija kāds konflikts, varbūt vienkārši Juris bija bezizejā,» ieminas Konstantīns. »VZ« neizdevās sastapties ar dīķa saimniekiem. Pie mājas stāvēja vairākas vieglās automašīnas, skaļi rēja ķēdē piesietais suns, taču mājas durvis tā arī neviens neatvēra.
Savukārt to, ko saka Jura 80 gadus vecais tēvs Jānis, »VZ« saprast ir grūti – vīrieša dikcija ir ļoti neskaidra. «Nezinu, kas ar dēlu notika. Varētu būt arī, ka viņš ir iegrūsts [dīķī],» tēva acīs ir asaras. Viņš dēlam esot iemācījis braukt ar traktoru un automašīnu un mudinājis cītīgi strādāt, lai nopelnītu pensiju, taču Juris atmetis ar roku. «Dēls mani izputināja, man pašam bija saimniecība, viņš visu nodzēra. Tomēr, lai kāds Juris bija, man ir ļoti žēl dēla. Nesen arī mana meita nomira, viņai bija vēzis. Arī sieva jau sen kapā. Esmu palicis viens,» stāsta Jānis. Dēlam neesot bijis ne sievas, ne bērnu, tāpēc tēvs esot vienīgais, kas apmeklēšot Juri kapos.