Latvijas hokeja faniem Helsinkos uzmācas geji
Čipsu grauzēji un alus dzērāji pie TV ekrāniem jau pēc zaudējuma Austrijai Latvijas hokeja izlasi sūtīja uz 1. divīziju, bet patiesie līdzjutēji ticēja un cerēja hokejistu varēšanai līdz pat pēdējam mirklim, no visa spēka atbalstot izlasi «Hartwall» arēnā.
Arī izlases kapteinis Lauris Dārziņš atzina: «Gribētu pateikt lielu paldies Latvijas hokeja faniem, kas atbrauca un atbalstīja izlasi. Viņi bija dzirdami, cepuri nost! Ja viņu nebūtu, tad dažās spēlēs būtu tukša halle.»
Bez sievām var iztikt
Līdz 7. maijam vārds «hokejists» bija gluži kā lamuvārds, taču jau 9. maijā, uzvarot Slovākijas valstsvienību, mūsu izlases puiši atkal kļuva par varoņiem, bet pēc uzvaras pār Francijas izlasi – par teju supervaroņiem. Viens no retajiem, kurš ticēja mūsu puišu varēšanai, bija Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans. «Nevienu reizi neiedomājos, ka Latvijā varētu rīkot pirmās divīzijas čempionātu. Daudz runāju ar puišiem un treneriem, biju pārliecināts, ka varam uzvarēt Franciju. Krievi jau pret viņiem nespēlēja, tāpēc arī zaudēja. Tad jau man būtu jāatkāpjas, ja izkristu no elites divīzijas,» jau pēc turnīra beigām atzina Lipmans.
Ticība uzvarai vainagojās panākumiem – uzvarēti slovāki, franči, punkts atņemts Somijai. Iespējams, ka lūzumu izlases garā panāca tieši komandas kapteinis Lauris Dārziņš un asistents Jānis Sprukts, kuri tā vietā, lai izlase trenētos spēlei, visus puišus aizveda pusdienās. Starp citu, maksājot par to paši, nevis gaidot atbalstu no Kirova Lipmana, kurš jau tā lāpa visus caurumus Latvijas hokejā. Šāds scenārijs kopējam burziņam (ēšanas jomā) bija arīdzan pēc jau aizvadītā čempionāta, kurā mūsu izlase visai pārliecinoši spēja noturēt pozīcijas elites divīzijā. Tiesa gan, skaidrības, kurš apmaksāja banketu, nav. Pēc spēles ar Somiju Dārziņš vien teica: «Atradīsim kādu citu upuri. Iemetīsim kredītkartes cepurē un kādu izvilksim.»
Kopumā hokejisti ar sadzīves apstākļiem Helsinkos bija apmierināti. Tikai treneris Artūrs Irbe norādīja, ka viesnīcā ir pārāk karsts – +23 grādi, līdz ar to jāslēdz iekšā kondicionētājs, kas nemaz nav labs veselībai. Savukārt daži pakurnēja, ka viesnīca ir tālu no arēnas – apmēram 12 kilometrus. Bet pērn Stokholmā ceļš no viesnīcas līdz arēnai bija noejams dažās minūtēs. Interesanti, ka neviens skaļi nekurnēja par to, ka šogad puišiem bija jāievēro celibāts – nekādu «tusiņu» ar laulātajām vai dzīves draudzenēm...
Bez lieliem starpgadījumiem
Par spīti visai bēdīgajam Latvijas hokeja izlases sniegumam čempionātā turnīra sākumā, kas varētu, maigi sakot, ne tikai sarūgtināt hokeja fanus, bet padarīt viņus niknus, atmosfēra Helsinkos bija aizdomīgi mierīga. Radās iespaids, ka tie tūkstoši, kas ieradās Somijas galvaspilsētā, bija nevis piedzīvojumus alkstoši hokeja fani, bet gan rokdarbnieku pulciņš, kas nedēļas nogalēs draudzīgi knipelē. Proti, nekādu starpgadījumu, kas būtu nonākuši vietējo mediju uzmanības centrā vai vismaz policijas atskaitēs, nebija. Tūrisma speciālists Māris Parfianovičs, kurš jau daudzus gadus pieskata fanus čempionātos, »VZ« pauda, ka tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ir pamatīgi mainījusies fanu publika. Laikam jau tie, kuri iepriekš devās uz čempionātu, lai pierādītu savu varēšanu izdzertā alkohola daudzumā, beidzot sapratuši, ka to daudz efektīvāk un lētāk var izdarīt mājās. Otrkārt, čempionātu ceļvedis «Pasaules pazinējs» ar katru gadu kļūst aizvien informatīvāki bagātāks, un laikus to izlasot, līdzjutēji zina, ko noteikti nedrīkst darīt, lai neiekultos ķibelēs.
Tiesa gan, pavisam jau bez starpgadījumiem neiztika. Kāds no līdzjutējiem, kuru vārdā gan nesauksim, netīšām bija ieklīdis ar citiem faniem kādā krodziņā, kurā regulāri uzdzīvo seksuālās minoritātes. Viens no puišu mīlētājiem mūsu faniem bija maigi paglaudījis pēcpusi, uz ko saņēma diezgan pieklājīgu aizrādījumu. Pēc trešās reizes, kad mierīga vārdu apmaiņa vairs nemaz nebija efektīva, mūsu fans savu neapmierinātību izrādīja, uzšaudams minoritātei pa seju. Tai pašā brīdī tika izsaukti gan apsargi, gan arī policisti, taču Latvijas izlases fani izteikto heteroseksuāli ātri noslēpa no likumsargu acīm, un viss beidzās bez protokolu stādīšanas un publiskas kaunināšanas.