Pēc 30 kopdzīves gadiem Jēkabpils iedzīvotājs Koļeda nogalināja savu dzīvesbiedri, burtiski samaļot viņas ķermeni ar automašīnu. Noziegums pastrādāts, jo sieviete nav vēlējusies ar viņu vairs kopā dzīvot, bet vīrietis nav spējis ar to samierināties.
Asinis stindzinoši skati
Ar baisu skatu 30.aprīļa rīts sākās daudziem jēkabpiliešiem, kas kļuva par aculieciniekiem slepkavībai. Aiz lielveikala «Depo» Neretas ielā automašīna «Audi A4 Avant», pie kuras stūres sēdēja kāds pavecs vīrietis, notrieca gājēju. Negadījuma aculiecinieki »VZ« atklāja, ka iepriekš auto stāvējis ielas pretējā pusē pie pārtikas lielveikala. «Cik saprotams, vīrietis bija sagatavojies un gaidīja savu upuri. Vienā brīdī mašīna uzņēma ātrumu un, uztriekusies uz ceļa apmales, iespieda sievieti «Depo» āra tirdzniecības zāles metāla nožogojumā. Sieviete panikā metās bēgt un izskrēja pļavā, kur auto sekoja un burtiski uzsvieda viņu gaisā, uzmetot uz motora pārsega,» stāsta Vitālijs, kurš dzīvo vienā no līdzās nelaimes vietai esošajām daudzstāvu mājām. Kad sievietes ķermenis piezemējies, šoferis auto apgriezis apkārt, un tas pārbraucis gulošajam cilvēkam. Pēc tam «Audi», notikuma vietā atstājot dekoratīvo disku, daļu no bufera un spārna, no notikuma vietas aizbrauca.
Mediķi sievietes dzīvību nespēja glābt, viņa no gūtajām traumām bija mirusi. Vēl vairākas dienas pēc nelaimes zālē redzama sakaltusi asiņu peļķe, zemē iespiedušies riepu nospiedumi. Jēkabpilieši iet garām traģēdijas vietai, daudzi apstājas, palūkojas apkārt un dodas tālāk, bērni ziņkārīgi pēta zemi un ieinteresēti pārrunā notikušo. «Par laimi, es to visu neredzēju. Kad atnācu uz darbu, sievietes ķermenis jau bija apsegts ar zilu maisu,» ar roku rādot uz vietu zālājā netālu no apgaismes staba, saka sētniece. Vien pāris metrus no traģēdijas vietas pāri pļavai vijas taka, pa kuru tuvējo daudzdzīvokļu namu iemītnieki dodas uz autobusu pieturu. «Labi, ka nebija vairāk upuru,» kā kādu mierinot, saka sētniece. Viņa neesot pazinusi ne upuri, ne agresīvo autovadītāju, tikai no jēkabpiliešu nostāstiem dzirdējusi, ka sieviete dzīvojusi netālu no uzbrukuma vietas, bet vīrietis bijis viņas dzīvesbiedrs. «It kā viss noticis greizsirdības dēļ,» plecus rausta vietējie. Kāda sieviete atklāj, ka pazinusi vīrieti vēl padomju gados, kad kopā strādājuši vienā uzņēmumā. «Viņš ņēmās ar celtniecību, liekas, bija namdaris. Toreiz likās normāls cilvēks, bet pa gadiem jau viss mainās. Dzirdēju, ka bijis skops un dikti izkalpinājis savu sievu, gribējis, lai viņa nāk pie viņa atpakaļ, jo nebija, kas dārzā strādā,» zina teikt bijusī kolēģe.
Varmāka aizmucis uz mājām
Policijai operatīvi izdevās aizturēt 71gadu veco Jēkabpils iedzīvotāju Koļedu, kurš pēc 60gadu vecās dzīvesbiedres Valentīnas nonāvēšanas bija devies uz savu privātmāju Ārijas Elksnes ielā otrpus Daugavai, apmēram piecus kilometrus no slepkavības vietas. Tieši te, Krustpilī, pie sarkanās divstāvu ķieģeļu ēkas vārtiem »VZ« sastop Koļedas dēlu Andreju, kurš savā «Chrysler» automašīnā atbraucis tēvam pēc siltākām drēbēm un pie viena apraudzīt arī saimniecību. «Tagad jādomā, ko ar to visu darīt. Es te nevaru nākt dzīvot, jo man pašam ir sava māja. Ļoti ceru, ka tuvākajās dienās atļaus uz piecām desmit minūtēm satikties ar tēvu, lai varam izlemt, ko un kā darīt,» saka Andrejs. Nams atrodas rūpniecības rajonā, apkārt valda pamestība, pavisam netālu ik pa laikam dzirdami kravas vilcienu trok-
šņi. Te arī īsti nav kaimiņu, kam uzticēt saimniecības pieskatīšanu. Kā stāsta dēls, Koļeda reiz kāda uzņēmuma kantora ēku savā īpašumā iegādājies pirms apmēram astoņiem gadiem. Plašās mājas otrais stāvs esot pilnībā izremontēts, tam nomainīti logi, priekšā piekārti glīti aizkari, uz palodzēm saliktas puķes. Dēls neiedziļinās detaļās par tēva ikdienu, viņš kā pensionārs savas dienas pavadījis pārsvarā mājās. Pagalmā vairākās vietās sakrauti metāllūžņi, iespējams, tas bijis mājas saimnieka papildu ienākumu avots. Pagalmā ir arī vairākas vecas lauksaimniecības tehnikas vienības. Asfaltētā pagalma vienā malā ir ierīkotas dobes, stāv pussabrukusi siltumnīca.
Tēvs esot atzinies baisā nozieguma pastrādāšanā un, protams, saprotot, ka viņu gaida tiesa un ieslodzījums ilgus gadus. Ņemot vērā nežēlību, ar kādu noziegums paveikts, vīrietim tiks veikta psihiatriskā ekspertīze. «Tēvam laikam kaut kas sagriezās galvā, viņš tā kā sajuka prātā. Normāls cilvēks tā nevar izdarīt, un vēl ar tādu nežēlību,» Andrejs ir pavisam drūms un nelaimīgs.
Nāve trīs dienas pēc jubilejas
Dēls atklāj, ka tēvs nav varējis samierināties ar to, ka Valentīna no viņa aizgājusi. Tas noticis pirms diviem mēnešiem. Nogalinātā nav Andreja īstā mamma, bet tēva otrā sieva, un Andrejs viņu sauc par audžumammu. Valentīna ar Koļedu kopā dzīvojot kopš 1983.gada, tolaik Andrejs bijis 13gadu vecs. «Mani audzināja gan īstā mamma, kas vēl arvien man ir, gan bieži dzīvoju arī pie tēva un audžumammas,» atklāj vīrietis. Līdz šim dēls neesot pamanījis, ka tēvs būtu agresīvs. Tiesa, iedzēris viņš kļuvis skarbāks un lamājies, taču fiziski nevienam pāri neesot darījis. «Tēvs un Valentīna bija pāris kā lielais vairākums, tāpat mēdza pastrīdēties un atkal salabt, kas bija iemesls viņas aiziešanai, es īsti nemaz nezinu.» Koļeda Valentīnu esot neprātīgi mīlējis un pēc tam, kad Valentīna pārcēlusies uz savu pirms kāda laika iegādāto dzīvokli Bebru rajonā, visiem spēkiem centies sievieti atgūt. «Viņš man teica, ka nespēj bez Valentīnas dzīvot,» saka Andrejs. «Mēs sazvanījāmies vairākas reizes dienā, bieži tikāmies, es viņu apciemoju. Sapratu, ka viņam ir grūti, un centos darīt visu, lai viņš nejustos vientuļš.» Diemžēl savas bēdas vecais vīrs sācis arvien intensīvāk slīcināt alkoholā.
Trīs dienas pirms nāves Valentīna nosvinējusi 60gadu jubileju. «Sestdien biju viņu apsveikt, bet uz svinībām nepaliku, taču tēvs aizbrauca. Viņš man svētdien zvanīja un teica, ka viss nokārtojies, ka viņi atkal dzīvos kopā. Tēvs bija ļoti priecīgs, laimīgs,» sarunu ar tēvu divas dienas pirms uzbrukuma Valentīnai atceras Andrejs. Pirmdien dažas minūtes pirms septiņiem no rīta Koļeda ar to pašu «Audi» aizvedis Valentīnu un viņas draudzeni uz darbu– uz kādu šūšanas cehu Jēkabpilī. Tieši pēc 24stundām viss bija mainījies, un Valentīna kļuva par sava dzīvesbiedra naida upuri. «Es arvien nesaprotu, kas diennakts laikā mainījās,» prāto dēls.
Pirmajam atzinies dēlam
Andrejs stāsta, ka pēc uzbrukuma Valentīnai tēvs piezvanījis dēlam. «Viņš teica, ka nogalinājis Valentīnu. Es padomāju, ka viņš ir piedzēries, un nometu klausuli. Pēc desmit minūtēm viņš zvanīja atkal un kliedza: «Es nogalināju Valentīnu! Brauc ātrāk!» Prasīju, kur man jābrauc. Tēvs atbildēja, ka pie viņa uz mājām.» Kad Andrejs piestājis pie vārtiem, tur jau stāvējusi Ceļu policijas ekipāža, savukārt pats Koļeda stāvējis pie atvērta loga ar bisi rokās un pavēlējis, lai neviens pie viņa nenāk, lai nāk tikai dēls. «Tēvs bija visai daudz iedzēris. Viņš man atdeva bisi, es to izmetu pa logu. Tad mēs pasēdējām, parunājām. Viņš visu laiku atkārtoja, ka laikam ir sajucis prātā. Viņš iztukšoja savu pudeli, kļuva pavisam miegains un vārgs, tad es ielaidu mājā atbraukušo Kriminālpoliciju, un viņu izveda ārā,» stāsta Andrejs. Koļeda bijis tik piedzēries, ka viņam bija nepieciešama mediķu palīdzība un kādu laiku bija jāpavada atskurb-tuvē. Dēls domā, ka tēvs sievai uzbrucis, jau būdams alkohola reibumā. «Es biju aizbraucis uz to vietu, tās asinis un sliedes no mašīnas, tas ir briesmīgi. Viņam bija «aizbraucis jumts», normāls cilvēks neko tādu nevar izdarīt,» Andrejs drūmi atkārto, kurš uzņēmies sievietes bēru lietu kārtošanu,– Valentīnai savu bērnu nav bijis.