Katru gadu hokeja čempionātos fani pastrādā kādu ēverģēlību, kas labi paliek atmiņā – 2001. gadā Ķelnes domes mastā plīvoja Latvijas karogs, 2003. gadā somiem tika mācīts, kā pareizi dedzināt kūlu, jo tas ir «cool», Stokholmā kniebts policistei krūtī un nokļūts aiz restēm utt. Arī šogad dažādu kuriozu netrūkst.
«Do Tallina uže ne daleko»
Pats smieklīgākais atgadījums ir kāda fana ceļojums no Tallinas uz Helsinkiem, atpakaļ uz Tallinu un atkal uz Helsinkiem. Proti, lielākā daļa līdzjutēju, kas ceļā devās 4. maija agrā, agrā rītā, iepriekšējo reizi spilvenus apskāvuši bija vien naktī no 2. uz 3. maiju. Līdz ar to, nonākot jau uz prāmja, kas dziedošo letiņu baru veda pāri uz Helsinkiem, dažs labs bija tik saguris, ka miga ciet teju stāvus. Tā nu vienam līdzjutējam gadījās riktīga ķeza. Aizgājis dabisko vajadzību spiests uz tualeti, apsēdies uz poda un saldi aizmidzis. Tā vien šķitis, ka snauž tikai īsu brīdi, taču, izejot no ķemertiņa, atklājis, ka traps pacelts, apkārt bango jūra un kuģis pilnā sparā dodas atpakaļ uz Tallinu. Liela skāde jau nebija – fans pēc dažām stundām ticis atpakaļ uz Helsinkiem, un, kas zina, varbūt labi, ka tā, jo vismaz savām acīm neredzēja, kā Latvijas izlase Neatkarības dienā zaudē Krievijai...
Rallijs par latgaļu alu
Kāds visnotaļ amizants atgadījums gadījās diviem faniem no Vidzemes puses. Brauciens uz čempionātu iegādāts tikai dienu pirms izbraukšanas, līdz ar to arī taisīšanās sanākusi saspringta. Lai nebūtu jādodas uz Rīgu, abi norunājuši, ka organizētajai grupai pievienosies Salacgrīvā. Taču pusceļā no mājām aptverts, ka mājās aplikusi pase. Sekojis ātrais brauciens uz Valmieru. Plāns panākt grupu Salacgrīvā beidzies ar fiasko, arī Ainažos autobusu panākt neizdevās. Taču, visu laiku uzturot sakarus ar grupas vadītāju, tika pieņemts lēmums braukt pakaļ busam kaut līdz Tallinai. Tā nu arī sanāca – autobuss tika panākts pie zīmes «Tallina 69». Prieki par pagūšanu uz čempionātu faniem bija tik liela, ka ikviens gribētājs autobusā tika pacienāts ar pašbrūvētu latgaļu alu.
Mūziķiem pieprasa ieejas maksu
Ne visai patīkams kuriozs bija jāpiedzīvo mūziķiem Normundam Jakušonokam un Gunāram Meijeram. Krodziņa «Pete Pub», kas uz laiku kļuva par latviešu krogu, saimnieki sabijās, ka letiņu fanu uz «dzīvās» mūzikas vakariem būs ļoti daudz, un tāpēc norīkoja papildu apsardzi – tā vienlaikus kontrolēja arī to, vai netiek pārkāpti ugunsdrošības noteikumi. Protams, apsardze maksā naudu. Nezinot, cik daudz spēj vienā vakarā izdzert latviešu fani, saimnieki bija nobažījušies, ka nāksies krietni šķērdēties. Baidoties no zaudējumiem, tika pieņemts lēmums par ieeju iekasēt divus eiro. Protams, somi bija piemirsuši par šādu ieceri kaut kā informēt arī latviešu partnerus. Gala rezultātā divi eiro tika paģērēti arī no Jakušonoka un Meijera, kuriem šādā situācijā par iespēju uzdziedāt latviešu dziesmas pašiem nāktos pat piemaksāt. Protams, situācija tika atrisināta miermīlīgā ceļā – mūziķiem nauda nebija jāmaksā, arī fani izspruka no liekiem tēriņiem.
No arēnas izliek par gulēšanu
Ir dzirdēts ne viens vien atgadījums iepriekšējos čempionātos, kad kāds apskurbis vai pārlieku balamutīgs fans tiek apsardzes nagos un ar lielāku vai mazāku negodu top patriekts no hokeja mekas arēnas. Šis gads bija atšķirīgs ar to, ka daži fani patiešām tika izraidīti no arēnas, bet klusi un bez skandāliem. Nelaime vien tā, ka ilgais ceļš uz Helsinkiem bija vārda tiešā nozīmē tik ļoti nogurdinājis, ka daļa līdzjutēju gulēja ne tikai arēnā uz krēsliem, bet arī uz grīdas. Ja kāds būtu izdomājis pakontrolēt alkohola koncentrāciju asinīs, tad būtu bijis liels izbrīns par to, ka promiļu skaits nepārsniedz apdrošināšanas polisēs pieļaujamo... Pazaudētas parūkas, mašīnas atslēgas, protams, arī pases utt., bet kopumā šo čempionātu no fanu viedokļa var uzskatīt par klusu un mierīgu. Vismaz pagaidām...