Kad kāda Sarkandaugavas dzīvokļa saimniece pēc kārtējā dzertiņa mēģinājusi no sava mitekļa izdzīt savu dzīvesbiedru, vīrietis centies pakārties. Sieviete viņu izvilkusi no cilpas, taču viņš pēc tam draudzeni, kas viņam pagriezusi muguru, nāvējoši sadūris.
Dzēruši un trokšņojuši
Mediķi nespēja glābt 41gadu vecās Oksanas dzīvību, kuru slimnīcā nogādāja ar durtu brūci mugurā. Sievieti viņas dzīvesvietā– Alekša ielas 3.namā 25.marta pēcpusdienā sadūra draugs. Vainīgais no notikuma vietas aizbēga, un policijai tikai pēc deviņām dienām izdevās notvert 51gadu veco Ivanu. Aizturētais savu vainu atzīst un apgalvo, ka minētos miesas bojājumus nodarījis alkohola reibumā. Starp abiem paziņām esot izcēlies konflikts, un vīrietis dusmās paķēris nazi un iedūris sievietei mugurā. Sievieti nogalināt gan viņš neesot vēlējies. Ivans policijas redzeslokā nonācis jau iepriekš un bijis tiesāts. Līdz šim viņš nav pastrādājis tik smagus noziegumus, viņš nelegāli tirgojis alkoholu.
Gandrīz katrs nepilnu puskilometru garās Alekša ielas iedzīvotājs pazīst nogalināto Oksanu jeb Ksjušu, kā viņu sauca draugi. «Bija viņa iedzērāja. Nu, pati varbūt mazāk dzēra, bet nelabi draugi pie viņas gāja,» »VZ« atklāj sētniece Anita. Oksanai esot jau pieaudzis dēls– kārtīgs un labs puisis, kas strādājot, mācoties par pavāru un pie mātes tikpat kā nerādoties.
Vēl pirms vairākiem gadiem Oksanas pirmā stāva dzīvoklis bijis tukšs, izsistiem logiem, to par uzturēšanās vietu izvēlējušies bezpajumtnieki. Pati Oksana mitusi Viestura prospekta deviņstāvu mājā pie dzīvesbiedra, taču vīrietis nomiris un sievietei bija jāatgriežas savā mājoklī. Viņa to mazliet sakopusi– ielikti logi, pagalma puses logam pieliktas arī restes. «Dzīvoklis viņai bija ļoti nekārtīgs,» saka sētniece. Pirms kāda laika Oksanai bijis konflikts ar namu pārvaldi, jo sieviete patvaļīgi savā mājoklī ierīkojusi tualeti. Viņa gribējusi dzīvot ērtāk, jo Oksanai bija jāizmanto lab-ierīcības, kas atrodas nama otrajā stāvā, bet, lai tur nokļūtu, jāiet cauri pagalmam. «Vēl pie visa nebija ieliktas pareizas caurules, un viss saturs lija pagrabā,» atceras Anita. «Tāpēc mums nebija īpaši draudzīgas attiecības, bet tā jau mēs sveicinājāmies,» nosaka sētniece. Arī kaimiņi neslēpj, ka viņiem bijušas pretenzijas pret Oksanu, jo pie viņas regulāri nākuši dzērāji, kas caurām naktīm bļaustījušies un ārdījušies gan dzīvoklī, gan šaurajā pagalmā.
Mēģinājis pakārties
«Oksana pati vizuāli izskatījās normāli, tā nekas. Kādreiz pat uzpucējās visai smukās drēbēs, uzkrāsoja lūpas un actiņas,» Anita dalās savos novērojumos. Sieviete gan nekur nav strādājusi, bijusi invalīde– kaut kas neesot bijis kārtībā ar nierēm.
Apmēram pirms gada pie Oksanas pārcēlies Ivans. Vīrietis līdz tam dzīvojis trīs šķērsielas tālāk– Patver-
smes ielā, kur viņam bijusi arī «točka». «Policija viņam tur visu sadragāja, Ivanam nebija kur palikt, un Ksjuša viņu aiz žēluma paņēma dzīvot pie sevis,» »VZ« stāsta 62gadus vecais kaimiņš Vasilijs, kurš esot labos draugos ar Oksanu kopš 1987.gada. Sētniece Anita atceras, ka Ivans pie Oksanas ievācies kopā ar savu suni– jaunu vilku kucīti. «Suns te skraidīja savā vaļā, līdz iegāzās pagrabā. Tika pat glābēji saukti, kas viņu no turienes izcēla. Pēc tam suns it kā esot atdots uz laukiem.»
«Es gan pats Ivanu esmu redzējis vien pāris reižu. Liekas, ka viņiem bija normālas attiecības, viņš nebija pret viņu ne rupjš, ne agresīvs. Nezinu, kas galvā sagriezās,» brīnās Vasilijs.
Todien Oksana un Ivans viesojušies pie augšstāva kaimiņiem, kur notikusi kārtējā iedzeršana. «Ivanam tiešām «jumts aizbrauca», jo viņš mēģināja pakārties,» atklāj Vasilijs. Šķiet, Oksanai apnicis, ka Ivans dzīvo pie viņas, sieviete dzinusi draugu prom. Vīrietis apmetis ap kaklu cilpu un pakāries. «Oksana viņu no tās cilpas izņēma. Viņam ap kaklu pat bija jau rieva palikusi, tā man stāstīja kaimiņi, kas to visu redzēja. Pēc tam atkal bija skandāls, un viņš iegrūda Ksjušai nazi mugurā,» stāsta kaimiņš. Ivans promejot esot paņēmis līdzi arī Oksanas mobilo telefonu un vēlāk no tā zvanījis kaimiņiem, mēģinot noskaidrot, kā cietusī jūtas. Kad uzzinājis, ka sieviete nomirusi, viņš telefonu izslēdzis.
Pastāvīgās bailēs
Kaimiņi stāsta, ka visas dienas līdz aizturēšanai Ivans slapstījies pa rajonu– redzēts gan kādās kopmītnēs, gan netālu no Oksanas mitekļa. «Cilvēki policijai visu laiku ziņoja, kur viņš manīts. Mana sieva baidījās iziet no dzīvokļa, visas sievietes rajonā uztraucās, ka viņš jebkurā mirklī var uzbrukt ar nazi. Ivans pēc Ksjušas nāves visu laiku te apkārt ar nažiem skraidīja,» saka Vasilijs. Alekša ielas iedzīvotāji jau nonākuši tik tālu, ka sākuši baumot par Ivanu baisas lietas, proti, viņš jau savulaik pabijis cietumā tieši par slepkavību. Tiesa, arī par Oksanas pagātni viņi nav labās domās. «Pārītis labs,» saka Ļuda. «Es, piemēram, vakar uzzināju, ka Oksana tiesāta par slepkavību, esot piebeigusi savu veci. Tas gan bijis ļoti agrā jaunībā, nosēdējusi septiņus gadus.»
Vietējie tikai no »VZ« uzzina, ka varmāka ir aizturēts, un atviegloti nopūšas. «Labi, ka vairs nav jābaidās vismaz no Vaņas. Mums jau tā rajoniņš nav no labajiem– blakus Sīmaņa ielā ar cirvi vienu nosita, dzērāji un narkomāni visu diennakti te klīst, kaujas un apdraud garāmgājējus, zādzības jau vispār te ir ikdiena. Rajons tāds, ka prātā var sajukt, smieklīgi un grēcīgi reizē,» vietējie pasmaida par Sarkandaugavā notiekošo.
Varmāka pozē fotokamerai
Diemžēl policija arvien esot bezspēcīga cīņā ar Sarkandaugavas «točkām», dzērāju mitekļiem un noziedzniekiem. «Mēs visus tos policistus zinām pēc skata, jo viņi te brauc bieži, bet jēgas tāpat nekādas, neviens no viņiem nebaidās, sodīts atkal turpina iesākto,» saka Ļuda. Brīdī, kad »VZ« runā ar sētnieci un kādu vietējo iedzīvotāju, kas pavadā tur plušķainu vidēja auguma suni, pie nama piebrauc vienkārša izskata auto, pa aizmugurējām durvīm izkāpj divi vīri, viens, kurš tērpies melnā ādas jakā, rokā tur milzīgu lauzni. Brīdī, kad pa priekšējām durvīm izkāpj paliela auguma sieviete, pavadā turētais suns pēkšņi sāk neprātīgi riet un metas atbraucējai virsū, manāmi naidīgi noskaņots. Saimniece pēdējā brīdī paspēj suni atraut, kā vēlāk izrādās, no policijas darbinieces. Starp suņa saimnieci un policistiem izvēršas vārdu pārmaiņa. «Mēs nemīlam policistus,» savas domas neslēpj Alekša ielas iedzīvotāja. Uz to viens no policistiem izmet: «Mēs jūs arī ne pārāk.» Policisti norāj saimnieci, ka sunim nav uzpurņa un netiek ievēroti noteikumi, kā arī nosaka– ja suns būtu «ieķēris» sievietei, vainīgajai nāktos braukt līdzi uz iecirkni. «Manam sunim nepatīk policisti, re, uz jums taču pat nepaskatījās! Tas tāpēc, ka policija mani ne reizi vien jau sodījusi,» suņa saimniece lepni nosaka.
Tikmēr pa auto aizmugurējām durvīm tiek izlaists neliela auguma vīrietis – uz notikuma vietu atcerēties, kā viss noticis, policija atvedusi Ivanu. Vīrieša rokas ir saslēgtas rokudzelžos, uz ielas viņš nebilst ne vārda, vien pozē policijas un arī »VZ« fotokamerai. Likumsargi atlauž Oksanas dzīvokļa durvis un ieved tajā Ivanu. Pēc desmit minūšu darba policisti ar lielām naglām aiznaglo atlauztās durvis, aizturētais steidzīgi tiek iesēdināts mašīnā un aizvests.