Vienā no vecākajām Latvijas guļbūvēm Valmieras pusē atrasts tās 44 gadus vecā saimnieka līķis. Viena no versijām liecina, ka vīrietis sev pats pārgriezis rīkli, taču runā, ka kāds viņam tomēr palīdzējis nomirt.
Pašnāvība vai tomēr slepkavība?
Pamatīgu pārbīli 19. marta rītā piedzīvojis kāds Rencēnu pagasta Sauļu iedzīvotājs, kad atnācis pie sava drauga un atradis viņu mirušu. Vīrietis gulējis asiņu peļķē. Par to ziņots likumsargiem un konstatēts, ka 44 gadus vecajam Alvim pārgriezta rīkle. Notikušais satraucis apkārtnes iedzīvotājus, jo neviens vairs īsti neatceras, kad šajā pusē būtu notikusi asiņaina traģēdija. Tā arī neesot skaidrības, vai notikušais ir pašnāvība vai tomēr slepkavība. «Te kā jau laukos mājas ir patālu viena no otras, pa ziemu cilvēki apkārt nekur nestaigā, tāpēc arī savstarpējās komunikācijas ir maz, līdz ar to nav informācijas, kas atgadījies. To, ka Alvja vairāk nav, mums pateica vīra paziņa, kas piezvanīja un interesējās, kas tad īsti mūsu pusē noticis,» saka kāda sieviete, kas pa lauku ceļu izgājusi pastaigā ar mazuli. Līdz viņai nonākusi informācija, ka kaimiņš izdarījis pašnāvību, pats sev pārgriežot rīkli. «Kas to lai zina, runā, ka viņš jau iepriekš divas reizes mēģinājis padarīt sev galu, tāpēc pašnāvības versija ir ticama, bet visādi var būt. Es gan viņu jau labu laiku pirms nāves netiku redzējusi, bet vēl pirms tam, cik viņš gāja garām, nekad nebija skaidrā. Un tāda pati kompānija tur pie viņa piestaigāja,» nosaka sieviete. Pārējie kaimiņi sarunās ar »VZ« par Alvi un viņa traģisko dzīves iznākumu neiesaistās. «Neko nezinu,» saka tuvējās zemnieku saimniecības īpašnieks. «Ziemā cilvēki uz veikalu maz nāk, neviens man neko nav stāstījis,» gandrīz neatraujot skatu no mobilā telefona ekrāna, ātri nosaka vietējā veikala pārdevēja.
Bijuši reta amata meistari
Iespējams, vietējie ir sakautrējušies, ka līdz šim lauku māja, kura tika visai Latvijai rādīta pozitīvā gaismā, nu slacīta asinīm un varētu būt zaudējusi savu vērtību. Kāda sieviete »VZ« atklāj, ka guļbūve, kur mita Alvis, atzīta par kultūras vēstures pieminekli un tai pat piešķirts Zilais karogs. «Māja celta pirms vairāk nekā 160 gadiem un ir viena no vecākajām koka būvēm Latvijā, tā pat pieminēta grāmatā par mūsu pagastu. Māja savulaik piederēja kādas padomju laikā izcilas sportistes dzimtai, bet Alvja tēvs īpašumu nopirka kaut kad 80. gados. Un tas tēvs taču bija savācis visādas senlietas un senus darbarīkus, kam arī bija liela vērtība, bija reiz izstādē izliktas un tika smalkiem kungiem izrādītas.» Par Alvja pirms vairākiem gadiem mirušo tēvu gan ļaudis runā labprātāk. «Alvja tēvs gan bija labs cilvēks, talantīgs un strādīgs, viņam ļoti patika jokot, bet viņš prata pateikt arī skarbu vārdu. Pirms kādiem gadiem desmit par viņu pat avīzēs rakstīja, viņš bija reta aroda pratējs. Viņš taisīja jumtiem skaidas jeb lubiņas, viņam bija savs bizness, kā tagad moderni saka,» atmiņās kavējas kāda Rencēnu pagasta pensionāre. Sieviete stāsta, ka ar Alvja tēva taisītajām lubiņām apsegti jumti Brīvdabas muzejā, kā arī ne vienas vien slavenības lauku īpašumu jumti. Savulaik uz attālajām lauku mājām lubiņu brīnumu skatīties braukuši pat ārzemnieki. Tāpat kā Alvja tēvs jumtu seguma taisīšanas prasmi mantojis no sava tēva, to no sava priekšteča apguvis arī Alvis. «Diemžēl Alvis kaut kā nodevās dzeršanai, un tad jau viss sagāja grīstē,» nopūšas sieviete.
Taisījis suņu būdas
Īpašā viensēta «Sīleņi» atrodas nomaļāk no citām viensētām, taču tai līdzās plešas dārzkopības sabiedrība. «Sīleņos» neviena nav, vien skaļi rej pie ķēdes piesietais suns, karogs ir nolaists pusmastā, pie senās mājas piesliets velosipēds. Par Alvja nodarbēm liecina svaigi taisītie putnu būrīši, kas salikti tuvākajos kokos, dārzā un pie kokiem saspraustas no koka skaidām darinātas saulītes, kaudzēs sakrautas vēl neizmantotās skaidas, pie iebraucamā ceļa stāv tikko pabeigta suņu māja – neliela guļbūve ar lubiņu jumtu. Vēlāk tādu namiņu pamanām arī kādas mājas pagalmā. «Kaut kā jau iztika Alvim bija jāpelna, jo tikai no 3. grupas invaliditātes pensijas viņš iztikt nevarēja,» »VZ« saka vienā no vasarnīcām sastaptais Valdis. Tiesa, viņš nezinot, cik vērienīgus projektus Alvis radījis. Vīrietis zina teikt, ka Alvis ņēmis talkā arī palīgus, tieši viens no viņiem bijis tas, kas mirušo atradis. «Man jau pašam ar Alvi nekāda īpašā kontakta nebija, pasveicinājāmies un viss. Viņa tēvs nomira pasen, bet mamma –
pagājušajā gadā, viņam ir arī māsa, ar sievu sen kā pašķīries. Alvis it kā pēdējā laikā bija nometis dzeršanu. Vispār likās normāls cilvēks, ārēji jau neko nevarēja pateikt, bet, kas viņam iekšā, tāpat neredzi. Iznāk, ka viņš pats sev rīkli pārgrieza. Tur gan jābūt drausmīgai uzņēmībai, varbūt to var kāds narkomāns vai cilvēks pilnīgā autopilotā,» Valdis brīnās par kaimiņa rīcību. «Jauns vēl, varēja dzīvot un dzīvot. Nezinu, kas viņam notika. Nu labi, bija problēmas ar kājām, bet tas jau viņam gadu desmitiem, bija pieradis. Laikam jau katram sava doma galvā.»
Dīvaino brāli vedusi pie ārsta
Vīrietis, kurš atrada mirušo Alvi, atsakās runāt. Savukārt viņa pusbrālis Andrejs zina teikt, ka Alvis pat esot atstājis pēcnāves vēstuli, notikušajā vainojot kādu vīrieti. «Viņš bija uzrakstījis, ka Rolis, nu, mans otrs brālis, ir vainīgs pie visa. Policisti pie brāļa pat bija aizbraukuši, bet viņš nebija pie vainas, Alvis kaut ko bija sadomājies,» skaidro Andrejs. Jaunā vīrieša brālim ar teju divdesmit gadus vecāko Alvi bijušas tādas kā darbinieka un darba devēja attiecības, proti, Rolis pie Alvja «piehalturējis», abi kopā arī iedzēruši un kandžu dzinuši. «Alvis ņēma reizēm strādniekus. Es, kad biju vēl puika, arī tur piestrādāju, zāģēju baļķus, klučus skaldīju, lai tās skaidas pēc tam var taisīt,» atceras Andrejs. «Brālis teica, ka Alvis esot pēdējā laikā tāds pavisam jocīgs palicis, mocījies ar visādām domām. Arī veikalniece stāstīja, ka viņš visādas brīnumu lietas runājis. Māsa Alvi pat pie daktera bija vedusi.» Andrejs gan esot dzirdējis arī versiju, ka Alvim «kāds to rīkli palīdzēja pārgriezt», pats gan viņš nezinot, vai tam ticēt. Policija pagaidām no komentāriem atturas.