Līdz tiesai arvien nav nonākusi lieta par divu sieviešu dubultslepkavību. Galanta kavaliera un inteliģenta cilvēka iespaidu atstājušais Māris Višņevskis, kas dzērumā ālējies, apdraudējis līdzcilvēkus un regulāri nonācis policijas iecirknī, cenšas pierādīt, ka ir nepieskaitāms.
Pēc slepkavības dodas uz spēļu zāli
Pērn 3. maija pievakarē Rīgā, vienā no Latgales priekšpilsētas dzīvokļiem, tika zvērīgi nogalinātas divas draudzenes – 56 gadus vecā Vaira un 48 gadus vecā Dženija. Par slepkavības izdarīšanu policija aizturēja Dženijas 47 gadus veco dzīvesbiedru Māri Višņevski. Sievietes bija mirušas no cirvja cirtieniem galvā. Policija vēstīja, ka slepkavība izdarīta kopīgas alkohola lietošanas laikā, kad izcēlies sadzīvisks konflikts. Noziegums bija pastrādāts vienā no Zilupes ielas koka mājām, kas starp daudzstāvu namiem un rūpnieciskiem objektiem izceļas gluži kā oāze – ar apzaļumotu pagalmu un daudziem malkas šķūnīšiem. Pagalmā sastaptās sievietes toreiz pauda šoku par notikušo. «Mums te vienmēr viss ir diezgan klusi un mierīgi, kontingents jau ir tāds, kāds ir – visai daudz dzērāju, bet nekādu konfliktu nav, visi esam draudzīgi. Arī todien mēs te tā sēdējām, runājāmies un pat iedomāties nevarējām, kas mums pēc kāda brīža būs jāredz un jāpiedzīvo,» saka sievietes. Pagalmā iebraukusi policijas automašīna, policisti mazliet pastaigājuši, paskatījušies, kas notiek, tad secinājuši, ka bijis viltus izsaukums un aizbraukuši. «Pēc brītiņa no mājas iznāca Māris, viņš bija diezgan stipri iedzēris, un apsēdās mums līdzās,» atceras viena no pensionārēm. Māris sācis runāties ar kādas kundzes vīru. Tad parādījies Māra draugs Jānis, kuram sievietes lūgušas piedzērušo Māri aizvest uz dzīvokli gulēt. «Un tad sākās trakākais. Dažas minūtes pēc tam, kad abi pazuda mājas kāpņu telpā, no turienes burtiski izlidoja Jānis un kliedza, lai saucam policiju. Mēs nesapratām, kas noticis. Tad no mājas iznāca Māris un mēģināja aizbraukt ar velosipēdu, bet nogāzās, tomēr beigās viņam izdevās uz tā uzkāpt un aizbraukt,» stāsta kaimiņiene. Jānis tikmēr juceklīgi skaidrojis, ka dzīvoklī ir divi līķi. Drīz notikuma vietā ieradās policija, kas vairākas stundas strādājusi notikuma vietā. «Policisti ļoti ātri noķēra arī slepkavu, viņš spēļu zālē mierīgi bija spēlējisautomātus,» stāstīja kundzes.
Saskaņā ar Rīgas Pašvaldības policijas sniegto informāciju, saņemot ziņas par dubultslepkavību un to, ka vīrietis pārvietojas ar velosipēdu, policisti Lauvas ielā pie kāda nama pamanīja velosipēdu. Sarunā ar apsardzes darbinieku noskaidrots, ka velosipēdists atrodas spēļu zālē. Norādītā vīrieša apģērbs atbilda iepriekš sniegtajam iespējamā slepkavas aprakstam, uz vīrieša rokām bija redzamas arī asins pēdas. Viņu pārmeklējot, atrasta bankas karte ar sievietes vārdu. Pēc ievietošanas policijas automašīnā viņš sācis uzvesties agresīvi un mēģinājis iesist policistam, taču pēc norādēm nomierināties vīrietis aprimis un paziņojis, ka saprot izdarīto, kā arī izteicis izbrīnu par ātro aizturēšanu. Jāpiebilst, ka trīs policisti pēc bīstamā noziedznieka aizturēšanas saņēma apbalvojumu par drosmi un profesionālu rīcību.
Metis ārā pa logu un durvīm mantas
Māra kaimiņš Jurijs atceras, ka pie Māra un Dženijas iepriekšējā vakarā ieradusies sievietes draudzene Vaira. «Viņi teica, ka atļāvuši Dženijas draudzenei pie sevis padzīvot kādu laiku. Viņai ieradīta guļvieta virtuvē, viņa pat esot samaksājusi par īri divus mēnešus uz priekšu,» zina stāstīt Jurijs. Kaimiņi teic, ka iepriekš Vairu te nav manījuši, savukārt pats Māris un Dženija uz dzīvi pirmā stāva dzīvoklī ievākušies pirms nepilna pusgada. Pie Māra neesot nākušas draugu kompānijas, vien reizēm no netālās deviņstāvu mājas viesos iegriezies draugs Jānis. «Mēs ar Māri nebijām nekādi draugi, sveiki un uzredzēšanos. Kad Māris iedzēra, viņš ar galvu nedraudzējās, bet tā likās normāls vecis. Viņš kaut kur piestrādāja un atstāja izglītota cilvēka iespaidu. Jāteic gan, ka viņš nedzēra pārāk bieži,» novērojumos par Māri dalījās Jurijs. Iedzēris Māris kļuvis agresīvs un reiz līdis kauties arī pie Jurija. «Es viņu ātri noliku pie vietas, viņš no manis baidījās, jo iebliezu viņam pa seju. Viņš gribēja kauties, teica, ka esot «afgānis», bet es smiedamies pateicu, ka esmu čečens, un ko nu darīsim. Teicu, kad būsi skaidrā, parunāsim. Pēc pāris dienām Māris nāca man lūgt piedošanu. Tad arī pateicu, lai nelien pie manis – esmu bijušais virsnieks un ar mani joki mazi. Izlīgām, viss bija kārtībā.» Ziemā Jurijs devis Mārim malku kurināšanai, jo viņam pašam tā nebija sarūpēta. «Es jau esmu ieinteresēts, ka Māris kurina, jo, ja apakšā silts dzīvoklis, tad arī man grīda siltāka,» savus apsvērumus stāsta augšstāva kaimiņš.
Jurijs atceras, ka apmēram nedēļu pirms šausminošās slepkavības naktsmieru pārtraukusi Māra plosīšanās – viņš no dzīvokļa pa logu un durvīm metis ārā mantas. «Arvien brīnos, kas viņam bija par spēku, ja viņš viens varēja lielo skapi dabūt no dzīvokļa ārā. Nākamajā rītā prasīju Mārim, kas bija noticis, viņš tikai noteica, ka viņam rādījušies helikopteri,» atceras kaimiņš. Ieturējis nelielu pauzi, Jurijs atceras, ka reiz gan Dženija staigājusi ar sasistu zilu seju. Kad Jurijs painteresējies, kas noticis, Māris atcirtis, ka viņa to nopelnījusi un vispār tā neesot kaimiņa darīšana.
Draudējis nogalināt arī kaimiņieni un draugu
Slepkavības dienā Māris kopā ar savu Dženiju, Vairu un vēl kādu kaimiņieni jau no paša rīta sapulcējušies pie malkas šķūnīšiem un lietojuši alkoholu, aicinājuši arī Juriju. «Man todien bija daudz darīšanu visādās iestādēs, jo sievai nozaga maku, dokumentus, un nemaz arī nedomāju ar viņu kopā dzert. Tā viņi te staigāja uz dzīvokli, uz veikalu, līdz viss bija iztukšots un iestājās miers. Biju augšā istabā, skatījos televizoru, kad dzirdēju tādus savādus trokšņus – kā cirtienus, bet nekādu kliedzienu un citu skaņu nebija, nepievērsu uzmanību, jo domāju, ka Māris atkal savas mēbeles met ārā vai kaut ko dauza,» stāsta Jurijs. Pēc kāda laika viņš izgājis pagalmā parunāties pie sievas un kaimiņienes, kad iznācis arī Māris. «Viņš man pienāca klāt un teica, ka esot divus cilvēkus nogalinājis. Saku: galīgi jucis, vai. Viņš man stāsta, ka iešot vēl vienu nogalināt – to kaimiņieni, kas ar viņiem kopā dzēra. Es atmetu ar roku viņa muldēšanai un aizgāju mājās, bet sievas lika Jānim Māri nolikt pagulēt.» Tad sākusies jezga, jo Jānis, ieejot dzīvoklī, ieraudzījis asins peļķē divus līķus, savukārt Māris paķēris cirvi un draudējis nogalināt arī Jāni. Vīrietis uzbrucēju pagrūdis malā un izskrējis no dzīvokļa. «Jūs pat iedomāties nevarat to skatu: Jančuks no nerviem viss burtiski kratījās un nespēja parunāt. Nesaprotu, kā tā slepkavība vispār varēja notikt un kas tur bija. Par laimi, Māris nerealizēja savu nodomu nogalināt kaimiņieni un savu draugu. Manai sievai arvien bail iet garām Māra dzīvoklim,» riebumā saviebjas kaimiņš.
Visu rakstu lasiet žurnālā "VZ+ Krimināli"