Kārtējo skandālu sarūpējis skatītāju iemīļotais aktieris Andris Bērziņš (60). Precīzāk gan laikam būtu teikt: to sarūpējusi viņa draudzene Inese Gūtmane (47), kas sevi dēvē par mākslinieci un «Andra buferi» un apgalvo, ka aktieris lēnām atgūstoties no infarkta, līdz kuram viņu esot novedusi likumīgā sieva Lenvija Sīle.
Nedzerot jau gadu
Ar apvainojumiem, kurus bez apdomas un šķirošanas mētā Andra Bērziņa jaunā draudzene, māksliniece Inese Gūtmane, viņa ir metusies virsū ne tikai aktiera bez piecām minūtēm šķirtajai sievai Lenvijai Sīlei (decembra vidū Bērziņš tiesā iesniedzis laulības šķiršanas pieprasījumu), bet arī bijušajiem teātra kolēģiem, ar kuriem Andri Bērziņu savulaik saistījušas normālas darba attiecības.
Žurnāla «Kas Jauns?» aprakstā par Andri Bērziņu viņa draudzene Gūtmane apgalvo, ka pēc infarkta viņš vismaz šobrīd nevarot turēt pārāk lielu slodzi, tāpēc esot atteicies piedalīties izrādēs, kas tapušas «Austrumu robežā» un kuru organizētāja, režisore un aktrise ir Raimonda Vazdika. «Jau decembrī Andris Vazdikai, kas tur uzmetusies par visu lietu kūrētāju, grāmatvedi un kasieri un pārējiem par nospēlētajām izrādēm atmet kapeikas, sacīja, ka šogad no visiem projektiem paiet malā,» skaidro Gūtmane. Vazdika esot «uz savu galvu» sarunājusi šā gada izrādes, bet vaina par «neiespējamu lietu» sarunāšanu, protams, krītot uz nabaga Bērziņu. «Vazdika sludina, ka viņa dzeršanas dēļ izrādes atceļamas. Tā ir cūcība no Vazdikas puses!» sašutumā spļaudās «Bērziņa buferis» un kautri piebilst, ka «Andris jau krietnu laiku nedzer, arī es jau gadu neesmu dzērusi». Bail pat iedomāties, kas notika pirms gada, kad Gūtmanes jaunkundze vēl lietoja alkoholiskos dzērienus...
Kā nazis mugurā
Apejot jaunās un daudzsološās mākslinieces alkohola problēmas, paanalizēsim viņas īpatnējo uzvedību, kā arī melus, ko viņa paudusi publiski.
Bijušie Bērziņa kolēģi, vienlaikus ļoti cienīdami un mīlēdami talantīgo aktieri, ir dziļā neizpratnē par viņa draudzenes uzmācīgo protekcionismu, neļaujot izteikties pašam Bērziņam nedz par izrādēm, kurās viņš it kā nolēmis vairs nespēlēt (komentārus no aktiera iegūt pēdējā laikā tiešām ir kļuvis neiespējami), nedz par bezatbildīgo attieksmi pret skatītājiem un kolēģiem. Jau vairākus mēnešus Bērziņa telefona klausuli ceļ Gūtmanes jaunkundze un vai nu lamājas un sūta zvanītājus, piedodiet, uz poda, vai arī neatbild vispār. Pat viņa tuvākie cilvēki ir neizpratnē: vai tiešām tā saucamā draudzene ir nozombējusi Andri tiktāl, ka viņš vairs nav spējīgs sarunāties nedz ar kolēģiem, nedz radiem un draugiem?!
Kas attiecas uz izrāžu «noraušanu» alkoholisma dēļ, situācija ir šāda: Andris Bērziņš ir «norāvis» izrādi «Bērziņš JEB» pirms diviem gadiem «Austrumu robežā», pirms pusotra gada skatītāji aizgāja mājās pēc pirmā cēliena Dailes teātra izrādē «Marija Stjuarte» Lielajā zālē (Bērziņš nebija spējīgs nospēlēt otro cēlienu), kā arī pirms gada skatītāji aizgāja mājās, pat neieraudzījuši pirmo cēlienu izrādei «Ne tāds kā visi citi» Dailes teātra Mazajā zālē. Mākslinieka nestabilā stāvokļa dēļ arī tika «ielecināti» dublieri Dailes teātra izrādēs «Ja mana sieva to uzzinās» un «Ceplis». «Var jau pelnīt lielo naudu kā Neptūns, arī atrodoties komas stāvoklī. Tautas mīlestību tas, iespējams, nemazinās. Bet uzspļaut kolēģiem, kas sēž sagrimējušies, kostīmos un gaida, kad ieradīsies lielais aktieris Bērziņš, nav īsti glīti. Kolēģiem, kas viņu ir cienījuši, mīlējuši, lolojuši un pieseguši, Andra gļēvā klusēšana un Ineses zākāšanās ir kā nazis mugurā,» teic viena no Andra kolēģēm, kas vēlējās palikt anonīma.
Bez viņa pasaules gals nepienāks
Savu viedokli par Bērziņa un viņa jaunās dzīvesdraudzenes gājieniem pauda arī Vazdika. «Sakarā ar nepatiesiem apvainojumiem žurnālā «Kas Jauns?» esmu spiesta komentēt Andra Bērziņa draudzenes Ineses uzbrukumus. Tie ir pilnīgi murgi, ka es it kā piesavinos naudu, citiem aktieriem «atmetot kapeikas». Pārējie kolēģi varēs apliecināt, cik nopietni un godprātīgi attiecos pret izrāžu organizēšanu un honorāriem. Turklāt, spēlējot galvenās lomas, Andris vienmēr ir saņēmis vairāk naudas nekā es pati un pārējie aktieri, tā kā es nejūtos pat ne piecus latus viņam parādā. Zīmēšanas skolotāja [Gūtmane] varbūt prot labi zīmēt, bet viņai nav ne mazākās sajēgas, cik daudz enerģijas un izdomas prasa jaunas izrādes radīšana un kāda vispār ir teātra radošā un organizatoriskā virtuve,» viņa saka.
«Viesizrādēs nopelnītā nauda ir jāsadala ne tikai starp aktieriem. Strādā arī izrādes apskaņotājs, rekvizitore, bieži ir jāīrē skaņu aparatūra, mikrofoni, līdzekļi jāiegulda jaunu afišu drukāšanai tipogrāfijā utt. Savukārt savā jaunajā režijas darbā «Viņi dejoja 100 vasaras», kurš līdz šim bija skatāms teātra klubā «Austrumu robeža», ieguldīju lielu darbu, rakstot scenāriju. Kopā ar Ievu Akurateri un Ilzi Grunti rīkojām radošo nometni, meklējām dziesmas un nolēmām arī pieaicināt Andri Bērziņu – par spīti bažām, ka viņš uz kādu izrādi varētu arī neatnākt. Tikai tāpēc, ka vienam no māksliniekiem radušās citas prioritātes, negrasos iznīcināt savu darbu. Pasaule nav sagruvusi, izrādes no janvāra un ar lieliem panākumiem notiek un notiks arī turpmāk, jo Latvijā ir arī citi talantīgi aktieri. Jau gadiem nodarbojos ar autorteātri, veidoju dažādas muzikālas izrādes, kas tiek spēlētas jau simtiem reižu, tāpēc Gūtmanes jaunkundzes apgalvojums, ka es esot uzmetusies par «lietu kūrētāju un kasieri», ir smieklīgs,» saka Vazdika.
Novēl infarktu un nervu sabrukumu
«Vēl varu piebilst,» turpina Raimonda Vazdika, «ka es nesludinu, ka izrāde atceļamas Andra dzeršanas dēļ. Pēc lielās jubilejas svinēšanas oktobrī Bērziņam bija vajadzīgs ilgs laiks, lai sakārtotu savu veselību, tāpēc tika atceltas vairākas izpārdotas izrādes, skatītājiem paskaidrojot, ka tās atceltas Andra Bērziņa slimības dēļ. Te nu Andrim jāvaino pašam sevi, ka grāvis savu reputāciju ar bezatbildīgu attieksmi pret skatītājiem, jo viņi padomā tieši to, ko viņi padomā...»
Vazdika uzsver, ka ir skumji, ka mākslinieks nav uzskatījis par vajadzīgu ar viņu runāt pats. «Esam pazīstami jau 20 gadus, kopā nospēlētas ap 300 izrādēm, labā atmiņā ir TV filma «Silvestrs», dažādi pasākumi. Andris nekad man nav pateicis, ka turpmāk nespēlēs. Vēl decembrī pēc izrādes šķīrāmies kā labi draugi un viņš devās mājup ar janvāra izrāžu plānu kabatā. Kopš tā laika viņš ir kā akā iekritis. Uz Ziemassvētkiem gan dabūju «sveicienu» no Ineses, kura man pa telefonu uzkliedza, ka Andris vairs neko nespēlēs un viņa tikai priecāsies, ja man būs infarkts un nervu sabrukums, jo es jau sen to esot pelnījusi... Vai var ņemt par pilnu cilvēku, ka tik atklāti vēl ļaunu? Tā nav vienīgā neadekvātā rīcība. Var «šefot» pa aktieru grimētavu, pat nemēģinot iepazīties vai sasveicināties ar pārējiem aktieriem, var caur presi uzgāzt mēslu čupu Bērziņa sievai un bērna mātei, kā arī kolēģiem, bet pēc tam iet pastaigāties pa mežu, lai atpūstos no «pilsētas intrigām» (arī šāda prātula izskanējusi no Gūtmanes minētajā intervijā – aut.). Varētu domāt, ka Andris vienīgais ir ievainojamais un jūtīgais, visi pārējie ir no dzelzsbetona. Jebkurā gadījumā novēlu Andrim neaizmirst vecos draugus, kā arī labu veselību un veiksmi solokarjerā,» pieliek punktu Vazdika.
Gļēvulis – labs loms vampīrsievietei
Dziedniece Iveta Skarbovska skaidro situāciju, kurā ārēji vīrišķīgs vīrietis ir padarīts par mīkstu lupatlleli: «Šis ir klasisks enerģētiskā vampīrisma gadījums. Konkrētais vīrietis, kas patiesībā ir gļēvs, nepārliecināts par sevi un joprojām maldās pa dzīvi, ir lieliska ēsma valdonīgai sievietei. Viņa burtiski izsūc no vīrieša visas dzīvības sulas, iemidzinot viņu ar glaimiem un pārspīlētām rūpēm. Viņai patīk būt mātei – valdniecei, jo tas ir viņas dzīves piepildījums, ko izdaiļo sīki, bet indīgi kniebieni, kurus viņa bez aiztures izdāļā visām konkurentēm – gan īstām, gan šķietamām. Vampīrsievietes mēdz būt garīgi nelīdzsvarotas, tāpēc ir ļoti jāuzmanās: šāda sieviete var situāciju sakāpināt tiktāl, ka vīrietis, ko viņa padarījusi par savu upuri, var vienkārši sabrukt, pilnībā pazaudējot savu «es». Šajā situācijā ir grūti kaut ko ieteikt, jo gadījums tiešām smags. Var mēģināt runāt ar vīrieti, kad blakus nav viņa zombētājas. Taču zombētāji parasti ir modri, melīgi un izveicīgi, daudz spēcīgāki pa saviem gļēvajiem upuriem. Iespējams, to visu labos laiks vai brīnums.»