Kaimiņi ir šokā, ka pēc tēva nosišanas dēls ne tikai nav paturēts apcietinājumā un ir atgriezies mājā, bet arī nav kaunējies aizbraukt uz tēva bērēm.
Turklāt dēls neesot guvis nekādu mācību un asinīm pielietajā mājā turpinot kopā ar draugiem dzert un līksmot.
Pirms pāris nedēļām Koknesi pāršalca vēsts, ka Parka ielas 10.namā notikusi viena no pēdējā laika nežēlīgākajām slepkavībām– 37gadus vecs vīrietis tā sitis savu 71gadu veco tēvu, ka sirmgalvis no gūtajām traumām nomiris.
Privātmāja, kur risinājās asiņainie notikumi, atrodas gandrīz pašā Kokneses centrā, glītu privātmāju rajonā. Nams, kurā notika traģēdija, ne ar ko īpaši neatšķiras no citiem. Mājas durvis ir slēgtas, un uz klauvējieniem neviens neatbild, vien ik pa laikam dūmu mutuļus izmet nelielais gāzes apkures skurstenis. Pēkšņi virtuves logā pavīd kāda vīrieša stāvs, taču tikpat ātri tas pazūd. Kaimiņi zina, ka nogalinātā vīrieša dēls Juliāns ir uz brīvām kājām. «Viņš tagad mēģina slēpties, piemēram, vakaros gaismu neslēdz, lai domājam, ka neviena nav,» pēc asiņainā notikuma Jūļa īpašums tiek vērots pastiprināti. «Jūli zemes klēpī guldīja Dagdā, tur viņam visi radi dzīvo. Dēls aizbrauca apglabāt tēvu, it kā nekas nebūtu bijis.» Notikušais neesot bijis par mācību gados jaunajam vīrietim, un viņš turpinot iesākto– dzerot un vedot mājās draugus. «Trīs dienas pēc bērēm bija miers, bet nu atkal iet vaļā, vakar te nāca dzērāji pat četrrāpus, nebrīnos, ka viņi tur arvien ir iekšā,» atklāj kaimiņš.
Nav skandalējuši
«Mēs savu māju sākām būvēt 1969.gadā, Jūlis savējo sāka celt tūlīt pēc mums,» stāsta blakus mājā dzīvojošā Māras kundze. Tolaik vēl jaunajam vīrietim bijusi sieva– «vienkārša lauku sieviete», abiem piedzimis arī dēls. Nekāda īpašā draudzība starp kaimiņiem neesot bijusi, vien sveicinājušies, reizēm parunājušies, taču attiecības bijušas gana labas, lai blakus pagalmus līdz pat šai dienai nenorobežotu ar žogu. Drīz pēc dēla dzimšanas Jūlis ar kundzi izšķīries, viņa pārcēlusies uz dzīvi dzīvoklī, puiku mamma paņēmusi līdzi, taču abi regulāri viesojušies pie Jūļa. «Viņi bieži kontaktējās, sieva regulāri nāca pie Jūļa uz pirti. Sieviņu apglabājām pirms kāda gada,» atceras kaimiņiene. Dēls pie tēva dzīvojis tikai pēdējā laikā, iepriekš viņš mitis pie mātes un arī pie draudzenes apmēram 10kilometrus attālā lauku reģionā. «Šis notikums gan bija tāds šoks! Es todien biju slimnīcā, tāpēc nezinu, kas un kā notika. Negribas ticēt, ka dēls varēja nosist tēvu. Jā, viņš ir straujas dabas, bet lai nosistu tēvu, tam es neticu,» saka Māras kundze. Viņa uzslavē Jūļa dēla darbu viņas mājā, piemēram, savulaik puisis sametinājis viņas namam balkonu. «Es ne par vienu, ne otru neko sliktu nevaru teikt, abi bija strādīgi. Mūsu starpā nekad nekas slikts nav bijis.» Arī nekādus skandālus starp tēvu un dēlu līdzās dzīvojošā kaimiņiene neesot novērojusi, tiesa, viņa tāpat kā citi kaimiņi neslēpj, ka abiem ļoti garšojis alkohols un iedzeršanas mājā notikušas regulāri. «Tad jau te nāca visādi dzērāji, visi Kokneses «bomži». Protams, otra mājā dzert ir vieglāk nekā savējā,» nosaka kaimiņiene.
Sastrīdējušies īpašuma dēļ
Kas starp tēvu un dēlu noticis liktenīgajā rītā, var tikai minēt. «Klāt neesam bijuši un neesam redzējuši,» saka kaimiņiene no ielas pretējās puses. Koknesieši spriedelējot un runājot visādi, viena no izskanējušajām versijām esot, ka tēvs dzērumā kļuvis dusmīgs uz dēlu un piedraudējis, ka neatstās viņam mantojumā māju. «Tantes stāsta, ka dēls tēvu esot turējis aiz matiem un piecas reizes triecis ar galvu pret grīdu! Nesaprotu, kā viņas to var zināt, viņas taču nebija klāt. Tie pudeles brāļi, kas tur bija, ātri pazuda un tagad klusē. Jūļa dēls nekad nav bijis agresīvs, domāju, ka dzērumā vienkārši stulbi sanāca– viņam noteikti nebija nodoma tēvu nogalināt,» kaimiņiene aizstāv gados jaunāko vīrieti.
Tikmēr citi kaimiņi ir pārbijušies, ka jaunā vīrieša un viņa draugu visatļautība turpināsies un nebūs ilgi jāgaida, kad atkal kāds no vietējiem dzērājiem mirs asiņainā kautiņā. Parka ielas iedzīvotājiem vēl labā atmiņā pirms diviem gadiem notikusī slepkavība netālu esošajā dzīvokļu mājā, kur no sistām brūcēm mira tobrīd 53gadus vecs vīrietis. Aizdomās par slepkavību policijas darbinieki aizturēja 52 un 71gadu vecus vīriešus. Trijotne kopā bija lietojusi alkoholu, un starp viņiem izcēlies strīds, kas pāraudzis asinsizliešanā. «Toreiz apcietināja tikai vienu vainīgo, arī tagad varmāku palaida mājās, nav saprotams, kā tad tā var– dēls nosit tēvu, bet viņam ļauj dzīvot brīvībā,» brīnās vietējie.
Kad nedzēra, bija labs
Par Jūli kaimiņi saka labus vārdus– normāls cilvēks, izpalīdzīgs, taču visam seko piebilde: «Kad nedzēra.» Dzeršanas tūres viņam reizēm ievilkušās pat pāris mēnešu garumā, pēc kurām sekojis ilgstošs miera periods, tiesa, pēdējā laikā iedzertkāre kļuvusi arvien biežāka. «Savus dzeršanas periodus Jūlis sauca par «ceļojumiem uz ārzemēm». Kad viņš atgriezās no saviem izbraucieniem, sakopa māju un apkārtni, strādāja dārzā, gatavoja ēst, brauca ar velosipēdu un strādāja ar traktoru, piemēram, vasarā viņš pļāva zāli vienā saimniecībā, arī pašam pagalmā mauriņš bija glīti nopļauts,» atceras kaimiņi. Jūlis bijis traktorists no laika gala, savulaik strādājis vietējā MRS un «Lauktehnikā». Jūļa bijušais darba kolēģis Ignats gan atklāj, ka Jūlis nemaz tik mierīgs neesot bijis un iedzēris mēdzis bieži kašķēties: «Tā mute viņam bija tāda, ka labāk viņam pretī neko neteikt.» Iespējams, kārtējā mutes palaišana tad arī dēlu saniknojusi. Iespējams, Jūlim arī nav patikusi situācija, ka viņam no savas pensijas bija jāuztur dēls spēka gados. Jaunais vīrietis gan reizēm kaut kur piestrādājis, taču īpašu ienākumu viņam nav bijis. «Viņš šad tad strādāja šur tur un it nekur,» tā par dēla strādāšanu saka paziņas.
Vēl viens vecā vīra ienākumu avots, pēc kura tīkoja arī dēls, bija īrnieki. Vēl arvien uz viena loga redzams uzraksts: «Frizētava», kā arī tās darba laiki. «Tur viena meitene īrēja telpas un strādāja, bet laikam jau ar Jūli bija pagrūti satikt, bizness īsti nevedās, un viņa aizbrauca uz Īriju,» zina kaimiņi. Kopš vasaras šajās telpās mitis kāds «savāds jauns vīrietis». Interesanti, ka īrnieks izvācies pavisam pēkšņi dienā, kad dēls aizbraucis uz tēva bērēm. «Īrnieks ļoti ātri savāca savas mantas un aizlaidās! Laikam abiem bijis kaut kāds strīds, īrnieks it kā izpļāpājies, ka dēls vainīgs tēva nāvē, palika bail, tāpēc aizmuka,» stāsta kaimiņi. Ļaudis neslēpj, ka arī paši jūtas neomulīgi un nedroši, jo tuvumā ir cilvēks, par kura agresivitāti un vardarbīgo dabu pat iedomāties nav spējuši.