19 gadus vecu jaunieti it kā salauzta sola dēļ ar zobena lieluma nazi līdz nāvei sadūris māsas bijušais vīrs. Varmāka mēģinājis uzbrukt arī savam nepilngadīgajam dēlam, kurš centies aizstāvēt mammas brāli. Taču arī tas vēl nav viss: mistiskā kārtā jaunā vīrieša nāves brīdī aizdegusies kaimiņu saimniecības ēka.
Bez tēta palika maza meitenīte
Traģiski un šokējoši notikumi 19. novembra naktī risinājušies Viļānu novada Sokolku pagastā vienā no Mazkoktu ciemiem. Uz lauka noasiņojis atrasts 19 gadus vecais Sergejs. Jaunietis miris no durtas brūces plecā un vēderā. Policija aizdomās par smagā nozieguma izdarīšanu aizturējusi 34 gadus veco Valēriju – nogalinātā puiša māsas bijušo vīru.
«Es tikko atbraucu no Viļāniem, biju iegājusi kapos arī pie Serjožas. Es bieži turp braucu. Viņš bija labs puisis, ļoti labs. Viņš man nekad nedarīja pāri, protams, kā jau jaunieši mēdza kādreiz neklausīt, bet mamma jau uz savu bērnu nekad neapvainojas, es viņu ļoti mīlēju. Tas, kas notika tovakar, ir dažādu apstākļu sakritība, Serjoža nokļuva neīstajā kompānijā neīstajā laikā,» »VZ« saka astoņu bērnu mamma, 59 gadus vecā Ludmila. Sergejs bija sievietes jaunākā atvase. Lai arī jaunajam vīrietim bija draudzene un arī deviņus mēnešus veca meitiņa, viņš bieži uzturējies pie mammas un bijis viņas galvenais atbalsts un palīgs. Ludmila stāsta, ka jaunākajam dēlam bijusi slima sirds, taču viņam bijuši plāni tālākai dzīvei – viņš gribējis vēl papildināt savas Maltas arodskolā iegūtās pavāra zināšanas un kļūt par konditoru, kopā ar draudzeni viņš gribējis audzināt savu meitiņu. «Viņš tik labi pabeidza skolu, bija stažējies par pavāru Zviedrijā. Viņš nepīpēja, reizēm gan iedzēra, bet tikai alu,» Ludmilai par Sergeju palikušas tikai atmiņas un pāris fotogrāfiju, kur redzams, kā jaunais vīrietis tur klēpī un samīļo savu mazo meitiņu. «Mēs darīsim visu, lai tas nelietis, kas nogalināja manu dēlu, saņem bargu sodu. Mēs gribam arī ierīkot piemiņas vietu uz lauka, kur Serjoža nomira, tur visa zeme pielieta viņa asinīm,» sieviete notrauš asaras.
Draugs slēpjas zem gultas
Mamma stāsta, ka 18. novembrī Sergejs bijis pie viņas, jo steigšus vajadzēja sazāģēt un sakraut malku. Kad darbs bijis pabeigts, viņš gatavojies braukt uz Viļāniem pie draudzenes un meitas, taču negaidīti ieradies Sergeja labākais draugs, 20 gadus vecais Oskars, un uzaicinājis doties ciemos pie Valērija. «Serjoža ļoti uzticējās Oskaram, bet diemžēl Oskars viņu pievīla un savā ziņā līdzvainīgs Serjožas nāvē,» saka mamma. Ludmila neslēpj, ka puiši pie kaimiņa, kurš dzīvo puskilometra attālumā, devušies dzert. Tobrīd pie Valērija viesojies arī viņa 14 gadus vecais dēls – Sergeja māsas dēls. Zēns tad arī vēlāk vecmāmiņai Ludmilai izstāstījis, kas noticis. Jāpiebilst, ka puika, kurš kļuva par nozieguma aculiecinieku un gandrīz arī upuri, pašlaik atgūstas rehabilitācijas centrā, jo nav naktīs spējis gulēt, viņam visu laiku rādījies, kā tēvs onkulim iegrūž vēderā tuteni.
Abi draugi pie Valērija atnākuši ar degvīna un alus pudeli, apsēdušies pie virtuves galda un dzēruši. Kādā brīdī salūzis sols, uz kura sēdējuši abi jaunie puiši. Tas viņos radījis lielu jautrību, taču mājas saimnieku šis fakts sadusmojis un viņš paķēris nazi, ar kuru triecis Sergejam plecā, bet pēc tam vēderā. «Kad Vaļerka paķēra nazi, Oskars ieskrēja istabā un paslēpās zem gultas. Droši vien Vaļerka būtu Serjožu ar nazi sakapājis, taču mazais puika paķēra ķebli un iesita tēvam ar to pa galvu. Vaļerka izvilcis nazi no Serjožas, kas bija sakņupis istabā uz vēdera, un meties pakaļ dēlam,» stāsta Ludmila. Zēnam no vajātāja izdevies paslēpties līdzās esošajā kaimiņmājā. Kaimiņš, noklausījies puikas stāstīto, izsaucis policiju. Kamēr Valērijs dzinies pakaļ zēnam, Oskars izlīdis no pagultes un palīdzējis izkļūt no mājas Sergejam. Diemžēl viņš draugu pametis nelaimē – kaut kur ceļa malā, bet pats devies mājās, vēsta Ludmila. «Būtu viņš vismaz pie manis atnācis, es zinātu ko darīt.» Notikuma vietā ieradusies policija, parunājusies ar Valēriju, kurš apgalvojis, ka ciemiņi viņu mēģinājuši nožņaugt un gribējuši nozagt mūzikas centru. «Puika policijai stāstīja, ko Serjoža ir sadurts vēderā, ka gāzās asinis, bet viņi vispār neko nedarīja – viņi nemeklēja, kur ievainotais palika, bet aizbrauca. Arī mani neviens neinformēja par notikušo,» Ludmila ir dusmīga uz likumsargiem. Uzbrukums noticis pēc pusnakts, taču Sergeja mamma par notikušo uzzināja ap pulksten četriem no rīta, kad viņai piezvanīja meita, kurai savukārt bija zvanījis satrauktais dēls. «Skrēju uz Vaļerkas māju, meita jau bija tur. Meklējām Serjožu, bet viņa nekur nebija, ārā bija briesmīga tumsa. Ludmilai uz Valērija mājas sliekšņa izdevies atrast nozieguma ieroci, tas bijis tik liels kā zobens, norāda sieviete. Viņa arī pārmet policijai, ka tā nazi nozieguma vietā nav pamanījusi, tā nav pievērsusi uzmanību arī ar asinīm pielietajai mājai. «Tā ir totāla vienaldzība pret saviem darba pienākumiem un cilvēka dzīvību,» nosaka Ludmila.
Kamēr meklē, kaimiņiem deg māja
Kamēr Ludmila meklēja dēlu, ap pulksten puspieciem vienā no kaimiņu saimniecības ēkām sācies ugunsgrēks. Jāpiebilst, ka pēdējā laikā nomaļajā ciemā, kur ir tikai sešas lauku viensētas, notiek mistiskas lietas, kas satraukušas vietējos iedzīvotājus. Ļaudis stāsta, ka mēneša laikā te notikuši trīs incidenti – nogalināts Sergejs un izcēlušies divi ugunsgrēki, visticamāk, tā bijusi ļaunprātīgas dedzināšana, jo degšana sākusies nakts vidū, turklāt telpās, kur nav bijis elektrības un nekā cita, kas varētu uzliesmot pats no sevis.
«Uguns bija liela, un visa pamale bija sarkana, mēs tieši tobrīd pie Vaļeras mājas stāvējām. Tikai vēlāk sapratu, ka tā bija zīme – kāds cilvēks ir miris. Ja Serjožu atrastu ātrāk, viņu noteikti izglābtu,» teic mamma. Serjožu mirušu apmēram 20 metrus no Valērija mājas, līdzās grāvim lauka vidū, mamma atrada ap pulksten septiņiem no rīta. «Ugunsdzēsēji vēl nebija beiguši dzēst ēku, kad visā apkārtnē atbalsojās vājprāta kliedziens – Ļuda atrada savu dēlu mirušu,» tās nakts baisos notikumus atceras kaimiņiene Natālija, kura tāpat kā citi ciema ļaudis negulēja. Pati Ludmila atklāj, ka, būdama šokā, skrējusi uz Valērija māju un izsitusi tur visus logus. Ludmila zina teikt, ka Valērijs mēģinājis aizmukt, taču viņam nav bijis naudas, tāpēc nākamajā dienā atgriezies mājās un viņu aizturējusi policija.
Runājot par Valēriju, Ludmila met ar roku un saka, ka viņš ir dzērājs un slikts cilvēks, jo regulāri sitis savu vecmāmiņu – gandrīz neredzīgu sieviņu, tāpat no viņa sitieniem cietusi Ludmilas meita. «Tāpēc jau meita no viņa aizgāja, ka viņš bija vardarbīgs. Un cik viņš ar nažiem sievai tika draudējis!» Kaimiņi atklāj, ka arī Valērija māte bijusi dzērāja un mirusi tieši dzeršanas dēļ. Kamēr vietējie klāsta, ka Valērijam ir veselības problēmas, proti, «kaut kas nav kārtībā ar galvu un viņš ir bijis uzskaitē», Ludmila nosaka: «Nezinu, kas viņam ar galvu, bet runāt un apvārdot visus gan viņš skaisti prot.» Ludmila uzsver, ka galvenā problēma esot ciema «točka», kur nopirktos dzērienus sadzērušies cilvēki vairs nesaprotot, ko dara.
Nogalinātais pats esot uzprasījies
Valērijs ir apcietinājumā, taču viņa vecmāmiņa, 78 gadus vecā Jekaterina, arvien dzīvo asinīm pielietajā mājā. Sieviņa iznāk uz sliekšņa, ģērbusies mētelī un zābakos. Mājā esot auksts, jo Valērija, vienīgā palīga, kas atvestu malku, nav, turklāt izsistās ārējās logu rūtis arvien nav iestiklotas. Nelielajā virtuvē, istabā un priekšnamā valda neiedomājama netīrība – nekas nav mazgāts gadiem, bet sienas un mēbeles ir nošķiestas asinīm. Jekaterina ar mazdēlu dzīvojusi vienā istabā, jo mājas otrā galā, kur reiz mitis Valērijs, esot sabrukušas krāsnis. «Es jau gandrīz neko neredzu, visu daru tikai ar tausti. Cik nu mazmazdēls, Vaļerkas dēls, tās asinis no grīdas saslaucīja, tik arī ir. Man jau viss vienalga, gribas tikt ātrāk tajā saulē,» teic sieviete. Par Valēriju vecmāmiņa neko sliktu nesaka: «Man savējie visi labi. Ja arī ko nodara, piedodu.» Savukārt par Sergeja nonāvēšanu viņa vien noteic: «Ko padarīsi, kas noticis, noticis, atpakaļ vairs nepagriezīsi.»
Jekaterina atceras, ka tovakar abi ar mazdēlu bijuši pirtī un viņa pēc mazgāšanās atlaidusies gultā. «Valērijs bija skaidrā, kad atnāca tie divi. Es vispār nesaprotu, kas diviem puņķu tapām darāms pie pieauguša vīrieša, ko viņi te vispār nāca,» dusmojas sirmgalve. Viņa apgalvo, ka Sergejs esot «piekasījies» Valērijam, taču neprecizē, par ko. Kad vīrieši sākuši strīdēties, Jekaterina esot izgājusi no mājas un nezinot, kas tur noticis. «Es vienkārši pastaigājos pa ceļu, pa pļavu. Jā, tumsā! Ziniet, man nervi netur to visu.» Kad sieviete atgriezusies mājās, viss jau bija beidzies, Valērijs stāvējis durvīs un tikai noteicis: «Ko viņš man piesējās, ko palaida nagus?» Par Ludmilas izsistajiem logiem Jekaterina nedusmojas: «Viņa taču ir nenormāla, visi to zina.»