Mistika un mistiķi allaž bijuši dažādu diskusiju objekti, un domājams, ka būs arī turpmāk, kamēr vien cilvēka prāts to neizzinās līdz pēdējai vīlītei vai arī nenonāks pie kādas konkrētas teorijas. Katram cilvēkam ir sava izpratne par šo jēdzienu – to apliecina sabiedrībā zināmu personību pārdomas par to, kas ir mistika un vai tā kādreiz ienākusi arī viņu dzīvē.
Martinsone tic paralēlajām pasaulēm
Aktrise Mirdza Martinsone par mistikas tēmu interesējusies jau kopš skolas laikiem, kad šādu tematu apspriešana bija tabu. «Esmu lasījusi attiecīgo literatūru, un arī cilvēki daudz ko stāstījuši. Es tiešām ticu gan paralēlajām pasaulēm, gan citām dimensijām, ko mēs neredzam, bet kas eksistē un ietekmē mūsu dzīvi. Jo sevišķi tas jūtams veļu laikā – reizēm šermuļi iet pār kauliem, reizēm paliek priecīgi ap sirdi,» stāsta aktrise.
Mistisko lietu pētnieki ir pārliecināti, ka ikvienā mājā mīt interesantas būtnes – mājas gariņi, rūķīši vai elfi. Arī Martinsone neslēpj, ka reizēm mājās gadās piedzīvot kuriozus atgadījumus. «Man ir gadījies, ka meklēju kādu konkrētu lietu un nevaru atrast, paiet laiks, un tā stāv acu priekšā. Tādos brīžos pie sevis pasmejos – kāds laikam bija to lietu paņēmis, paspēlējies ar mani, lai es meklēju vai kārtoju, un tad pieklājīgi atdevis meklēto.» Pietiekami daudz neparastu atgadījumu aktrisi piemeklējuši arī ārpus mājas, piemēram, ejot pa pazīstamu parku, pēkšņi iestājas apmulsums – uz kuri pusi tagad jāiet? Viņa uzskata, ka tas nenotiek gluži bez iemesla. «Varbūt tas bija vajadzīgs, lai tu vienkārši apstātos un tajā brīdī nekur neietu.»
Spanovskim lielākā mistika ir viņš pats
Šoruden pirmizrādi piedzīvoja filma «Raganu mēnesis», kurā iemūžināts aktieru Harija Spanovska un Andra Bērziņa dēkpilnais ceļojums pie Latvijas dziedniekiem un citiem alternatīvās medicīnas praktizētājiem. «Visu vasaru to vien darījām, kā braukājām pa Latviju. Secinājumi? Ir lietas, kurām vari ticēt vai neticēt, bet tās vienkārši ir, tāpat kā ir zīlnieki šī vārda vislabākajā nozīmē un ir šarlatāni un viltvārži. Kā jebkurā citā profesijā!» »VZ« atzina Spanovskis.
Pēc viņa domām, nezināmā klātbūtne ikdienā esot ik uz soļa, tikai cilvēki bieži vien tam nepievērš uzmanību. Tikai paanalizējot sīkāk, var nonākt pie atskārsmes, ka tas, kas sākotnēji uzskatīts par normu, nemaz tik normāli nav. Vai arī tieši otrādi – tas, kas vienam šķiet mistika, otram – gluži dabiska, zinātniski pamatota parādība. Spanovska dzīvē mistisku lietu bijis tik daudz, ka pietiktu veselai grāmatai. «Taču vispār vislielākā mistika nenoliedzami ir tā, ka es esmu šajā pasaulē un bez manis un manas ģimenes ir vēl kāds. Pats piedzimšanas fakts ir mistika, un viss pārējais izriet no tā – ka mums ir dota iespēja kādu laiku pavadīt uz šīs zemes.»
Reiniks spēj nosapņot nākotni
Dziedātājs Lauris Reiniks ik pa laikam sapņos redzot to, kas notiks. Atmiņā iegūlies gadījums pirms aptuveni sešiem gadiem, kad žurnāls «Santa» viņu kopā ar vēl četriem sabiedrībā zināmiem vīriešiem aicināja fotografēties puskailiem. «Tajā laikā manas māsas bijušais draugs Gatis bija «Nike» veikala vadītājs. Sapnī nez kādēļ redzēju vienu no veikala darbiniecēm, kura strādāja sporta klubā, un viņa stāstīja Gatim, ka redzējusi fotosesiju žurnālā un brīnījās, kur Laurim tādi muskuļi radušies. Žurnāls tad vēl nebija iznācis! Pastāstīju Gatim, un abi pasmējāmies. Pēc trim nedēļām iznāca žurnāls, ko abonēja arī Gata apmeklētajā sporta klubā. Sapnī redzētā darbiniece tiešām tur strādāja un brīdī, kas sastapa Gati, rādīja žurnālu un sacīja: «Paskaties, Gati, kāds Lauris žurnālā izskatās muskuļains!» Viņš man zvanīja un to visu izstāstīja ar piebildi, ka bijis «tieši tā kā sapnī». Man palika aukstas kājas!» Starp citu, viņam ir metode cīņai ar sliktiem sapņiem, ko savulaik izstāstījusi mamma. «Ja redzi sliktu sapni, pamosties, apgriez spilvenu otrādi, pārmet krustu un guli tālāk,» ar padomu neskopojas Reiniks.
Dīvainas lietas ar dziedātāju notikušas pēc Mārtiņa Freimaņa aiziešanas. Reiniks piedalījās pirmajā piemiņas koncertā, un «Arēnā Rīga» norisinājās tā mēģinājums. Tajā pašā dienā Reinikam bijis paredzēts darbs ierakstu studijā, tāpēc viņš no mēģinājuma aizgājis agrāk. «Studijā ar tehniku vienmēr viss bijis kārtībā, bet todien nemitīgi izslēdzās dators un ierakstu nebija iespējams veikt. Radās sajūta, ka Mārtiņš dod mājienu: klau, šodien nav tava diena, bet mans koncerts! Galu galā ierakstu atlikām un aizbraucu atpakaļ uz mēģinājumu,» atminas Reiniks.
Mistērija Reiniku piemeklējusi arī pēc uzvaras šovā «Dejo ar zvaigzni». Iegūto pamatīga izmēra balvu dziedātājs novietojis uz plaukta līdzās saviem apbalvojumiem mūzikā. Kādu nakti viņš uztrūcies no pamatīga blīkšķa, bet nospriedis, ka trokšņotāji ir kaimiņi. No rīta viņš atklājis, ka pie vainas bijusi deju šova balva – no tās nokritusi zvaigzne, turklāt izsitusi caurumu grīdā. «Domāju, kas tā par zīmi – krītoša zvaigzne? Vai tas būtu es vai dejošanas karjera, lai gan ne taisījos būt dejotājs, ne arī tāds biju?! Slikta zīme tā tomēr nebija, jo pēc pusotra gada piedalījos līdzīgā deju šovā Lietuvā. Vienu gan nesaprotu – kā zvaigzne varēja atdalīties no tik spēcīgas konstrukcijas?!» prāto Reiniks. Pēc dziedātāja domām, viss dzīvē notiek ar iemeslu, piemēram, ja konkrētajā brīdī pēkšņi saplīsusi automašīna, tad kāds ceļa posms bija jāizlaiž. «Varbūt tā ir zīme, kas norāda: pagaidi, nomierinies, neskrien, kaut kam ir jāpaiet, un tad, kad tas paies, varēsi braukt un darīt, ko tu gribi.»
Visu rakstu lasiet "Vakara Ziņu" pielikumā "Mistika", kas no 16. novembra nopērkams preses tirdzniecības vietās