Tuviniekiem no pašnāvības nav izdevies glābt kādu spēka gados esošu vīrieti. Viņš atvadījies no savējiem un mērķtiecīgi realizējis plānoto. Diemžēl mediķi nav reaģējuši uz palīgā saucieniem par pašnāvnieciskām domām pārņemto, norādot, ka nekavējoties dodas palīgā tikai agresīvi noskaņotajiem.
Izplatās ziņas par baisu slepkavību
Savā dzīvesvietā Salacgrīvā 8.oktobrī ap pulksten17 miris atrasts 45 gadus vecs vīrietis– viņam bijusi pārgriezta rīkle. Policijas informācija liecina, ka neviens salacgrīvietim Jurim nav uzbrucis, viņš izdarījis pašnāvību. Tā kā pašnāvība izdarīta visai netradicionālā veidā, tie, kas Juri nepazina, īsti netic, ka vīrietis sevi nonāvējis pats.
Traģēdija notikusi ārpus Salacgrīvas centra, kādā no privātmājām Tīruma ielā. Lielākā daļa salacgrīviešu arvien domā, ka traģēdijā vainojams kāds varmāka, kurš aizvien klīst pa apkārtni un apdraud sabiedrību. «Agrāk tā nenotika, tagad savā istabā nevari būt drošs, kāds iegāžas mājā un pārgriež rīkli. Tās ir šausmas,» satraukts ir pilsētas centrā sastaptais bijušais zvejnieks Jānis. Arī vairākas pensijas vecuma kundzes, kas sēž netālu no ostas uz soliņa un apspriež cenas veikalos, ir šokā par noziegumu un pat zina stāstīt, ka policistiem noziedznieku, kas nav paspējis tālu aizbēgt, esot izdevies aizturēt. «Juri pazinu kādus gadus 15, bija tāds mierīgs cilvēks, ne ar vienu īpaši nekontaktējās, pasveicināja, un viss, tādus parasti neaiztiek. Domāju, kas viņam lika rokas klāt, te jau nekādu bandītu nav, lai gan ne mazums arī pie mums notiek dzeršanas un duršanās,» »VZ« saka kaimiņš Aldis.
Nemierā ar kaimiņu runām
Kaimiņiene Cilda ir neizpratnē, kāpēc Juris sev padarījis galu. «Viņš bija ļoti labs un kārtīgs cilvēks,» saka sieviete. Juris dzīvojis savu jau mirušo vecāku mājā kopā ar māsu, precējies nav bijis, taču divus gadu desmitus draudzējies ar kādu netālu dzīvojošu sievieti. «Attiecības gan mazliet savādas, jo kopā dzīvot tā arī nesagāja,» saka Cilda. «Juris draudzenei atstāja 2000latu, lai viņu apglabātu.»
Diemžēl »VZ« neizdevās sastapt ne Jura māsu, ne draudzeni. Savukārt draudzenes mamma, sastapta pagalmā, īpaši runāt negrib, viņa ir dusmīga uz pilsētniekiem, kas izplatījuši baumas par Jura nāves apstākļiem. «Tik daudz kas ir izrunāts! Vieni saka, ka tas noticis mūsu mājās, citi apgalvo, ka viņš miris mūsu tīrumā, kur griezis runkuļus un uzdūries uz naža! Man viss tas nepatīk, visi fakti tiek sagrozīti, katrs runā, kas ienāk prātā. Mēs ļoti pārdzīvojam par notikušo.» Un stāsts par draudzenei atstātajiem tūkstošiem esot vispār kas neticams, jo nekas tāds neesot noticis. «Juris jau vairākus gadus algotu darbu nestrādāja, padomājiet, no kurienes viņam tāda nauda?! Jo tālāk, jo trakāk,» neapmierināta ir draudzenes māte. Sieviete teic, ka Juris miris savās mājās, kur tobrīd bijusi gan māsa, gan arī draudzene. Diemžēl paglābt no nāves vīrieti nav izdevies. Viņš iegriezis miega artērijā un strauji zaudējis daudz asiņu. «Iepriekš viņš par pašnāvību nebija runājis, nāca te ļoti bieži, dzīvoja, ēda, palīdzēja. Pašnāvības iemeslu nezinu. Domāju, ka viņu nomāca dzīve kā tāda, bija depresija. Redz, kur nāk vēl viens depresīvais,» pagriezusies pret ceļu, kundze rāda uz savu dzīvesbiedru Māri.
Nācis atvadīties
Runājot par Juri, vīrieša acīs ir asaras. Juris bijis ļoti labs meitas draugs, abi kopā «tusējuši», savulaik– pamatskolas pēdējās klasēs – Juris bijis Māra skolnieks. «Strādāju Salacgrīvas skolā par darbmācības skolotāju, pēc profesijas esmu traktoru mehāniķis, mācīju puišiem tehniskas lietas,» atceras Māris. Iespējams, skolotāja iedvesmots, Juris interesējies par traktoriem, strādājis uz tiem– aris, pļāvis. Juris daudz palīdzējis draudzenes ģimenei, kam pieder govju ganāmpulks, Māris atzīst, ka nu vīrieša rokas saimniecībā pietrūks: «Viņš nāca palīgā visur, kur vien vajadzēja.»
Liktenīgajā dienā Juris uz draudzenes mājām četras reizes nācis atvadīties, neslēpj Māris. «Neko īpašu viņš neteica, tikai: «Es te vairs nenākšu.» Tajā brīdī pie tiem vārdiem īpaši nepiedomājām.» Tomēr Jura uzvedība vecākiem likusies dīvaina, viņi gan neprecizē, tieši kāda tā bijusi, tāpēc viņi zvanījuši uz darbu meitai un arī uz Rīgu dēlam. «Meita atsteidzās no darba, abi izrunājās, padzēra kafiju, meita ar mašīnu aizveda Juri mājās. Likās, viss būs kārtībā,» atceras Māris. Viņš stāsta, ka meita meklējusi arī mediķu palīdzību, jo sapratusi, ka var notikt kas nelāgs. Diemžēl operatīvu palīdzību mediķi nav spējuši sniegt. «Ārsts tikai prasīja, vai vīrietis ir agresīvs. Nē, mierīgs. Tad neko nevarot līdzēt, tad pieejama tikai plānveida, ne akūta palīdzība,» nopūšas Māris.
Bijis noslēgts, nekad nav sūdzējies
Abi draudzenes vecāki ir vienisprātis, ka Juris bijis labs cilvēks, tomēr ļoti kluss un noslēgts, dzīvojis sevī. «Likās, ka viņam problēmu nav, jo viņš nekad nesūdzējās,» secina Māris. «Bet viegli viņam negāja. Pirms trīs gadiem viņam taisīja aklās zarnas operāciju, diemžēl tā bija neveiksmīga, kaut ko laikam atstāja iekšā, vairākas reizes pāroperēja.» Te Māri pārtrauc kundze: «Ko tu te pļāpā, viņam kaut kas tur saauga, tāpēc vajadzēja taisīt vēl operācijas.» Lai kā arī bijis, pēc neveiksmīgās operācijas Juris nav varējis strādāt smagu darbu, tāpēc aizgājis no darba «Brīvajā vilnī», paliekot bez pastāvīgiem iztikas līdzekļiem. Iespējams, veselība un no tā izrietošās problēmas vēl gados jaunajam vīrietim likušas justies nepilnvērtīgam. Draudzenes vecāki uzsver, ka Juris nav bijis dzērājs, labi, ja svētkos mēdzis pacelt pa glāzītei. «Viņš arī nepīpēja. Viņš bija, ja tā var teikt, zaļais, veselīga dzīvesveida piekritējs. Viņš bieži teica, ka tas un tas ir kaitīgs, skatījās, ko ēda, viņš gribēja tīru dabu,» viens otru papildina Māris un viņa kundze.