Zemgalē dēls nožņaudz māti un pats pakaras

Jelgavas novada Glūdas pagastā kādā privātmājā nogalināta 68 gadus veca sieviete un viņas 38 gadus vecais dēls. Iespējams, dēls nonāvējis māti, bet pats pēc tam izdarījis pašnāvību.

Biedē stāsti par slepkavu

Traģēdija «Zeltiņu» mājās atklājās 19. septembra pusdienlaikā, kad mirušo Jāni un Birutu atrada sievietes meita. Neoficiāla informācija liecina, ka vīrietis nožņaudzis māti, bet pēc tam pakāries. Vietējos notikušais pamatīgi šokējis un pārbiedējis, jo sākotnējā informācija liecināja, ka «Zeltiņos» notikusi dubultslepkavība un noziegumu pastrādājusi kāda trešā persona, kas brīvi pastaigājas pa apkārtni. «Tas tiešām ir baiss notikums. No sākuma uzzināju, ka mirusi Biruta, bet nākamajā dienā atklājās, ka arī viņas dēla vairs nav. Tajā dienā un naktī visapkārt suņi rēja un gaudoja, sajūta tiešām bija neomulīga, it īpaši iedomājoties, ka arī pie mūsu durvīm var pieklauvēt slepkava,» sarunā ar »VZ« atceras pensionāre Ilze.

«Zeltiņi» ir viena no daudzajām viensētām, kas atrodas Zemgales ciemata nomalē. Pagalmu ieskauj koki un krūmi, sētsvidus ir aizaudzis ar garu zāli, iestaigātas vien dažas taciņas, manāma arī kāda puķu dobe. Aiz šķūņa ierīkots mazdārziņš. Kaimiņi novērojuši, ka Biruta audzē vien pašu nepieciešamāko, pārējo nopērkot, jo «saņem normālu pensiju». Teritoriju arvien apsargā suņi – lielākais, šķūņa galā piesiets pie ķēdes, nemierīgi skraida, luncina asti un rej nepaguris, mazākais staigā brīvi, taču ir tramīgs un turas otra suņa tuvumā.

Agrāk bijusi paraugģimene

Zemgales iedzīvotāji zina stāstīt, ka Biruta ar vīru un abiem bērniem, kas tolaik bijuši bērnudārznieku vecumā, nopirkuši «Zeltiņus» un pārcēlušies te uz dzīvi pirms gadiem 30. Kopš bērni aizgājuši katrs savā dzīvē, Biruta saimniekojusi viena. Vīrs pēc smagas slimības miris jau pirms pāris gadu desmitiem, bet mamma, kas savu pēdējo dzīves pusgadu bijusi kopjama, mirusi pirms dažiem gadiem. «Pēdējo reizi Birutu satiku pirms pusotra gada. Žiperīga, enerģiska sieva, pēdējos gados gan maz kur gāja, kā jau mēs visi, lauku pensionāri,» saka kaimiņiene Inese. «Viņai bija problēmas ar asinsspiedienu, bet viena paziņa nesen teica, ka Biruta atradusi labu zāļu tēju, kas noregulējusi asinsspiedienu, viņa jūtoties labi.» Ineses kundze dēlu Jāni atceras kopš bērnības, kad viņš, būdams tikai desmit gadus vecs, bez problēmām stūrējis tēva lielo traktoru «K700». «Reiz skatos, pa ceļu brauc traktors, un liekas, tūlīt iebrauks upītē, jo pie stūres neviena nav. Mans vīrs smaida un saka, lai neuztraucos, Jancis pie stūres, tēvs aizgāja pusdienās, puika strādā.» Tieši no padomju laikiem ciemata ļaudis ģimeni atceras vislabāk. «Tolaik viņi bija ļoti laba ģimene, pat varētu teikt, ka paraugģimene. Bērni bija labi audzināti, labi mācījās. Meita izmācījās par skolotāju, dēls bija traktorists, šoferis un tāpat kā tēvs tika slavēts. Pati Biruta arī bija kārtīgs cilvēks, strādāja ēdnīcā,» stāsta kāda pensionāre. Biruta skaisti dziedājusi un bijusi arī liela adītāja – pirms dažiem gadiem visiem Glūdas skolas dejotājiem noadījusi skaistas tautiskas zeķes.

Jāņa dzīve pēdējos gados gan sagājusi šķērsām. Viņš savulaik apprecējis vietējo meiteni, dzīvojuši Zemgales centrā dzīvoklī, audzinājuši divas meitas. Daudzus gadus Jānis strādājis Skandināvijā – zāģējis mežus. Diemžēl pirms pāris gadiem ģimenē noticis nepatīkams pavērsiens – Jānis palicis bez darba, laulība izjukusi, un sieva ar jaunāko meitu aizbraukusi uz Angliju «laimi meklēt», stāsta vietējie. Vecāko meitu audzinot radi. «Jānim ļoti kremta šķiršanās. Nesen viņš internetā redzējis bildes, kur sieva ir ar jauno draugu, viņš to ļoti pārdzīvoja,» atklāj kaimiņš Agris.

Pēdējā vakarā uzvedusies dīvaini

Agrim un viņa kundzei kā tuvākajiem kaimiņiem ar Birutu bijušas labas attiecības. «Mēs viņai daudz palīdzējām, vedām arī uz veikalu, bez mums viņa galīgi būtu pazudusi. Attiecības ar dēlu? Godīgi sakot, bērni, īpaši dēls, par Birutu nelikās ne ziņas, akā pat ūdens nebija, mājai neviens roku nepielika,» saka Agris. «Pēdējā laikā Biruta bija nomākta,» atklāj Agris, taču, brīdi klusējis, nosaka, ka tuvāk neko nevēlas stāstīt.

Agris pēdējo reizi ar Birutu ticies dienu pirms viņas nāves. «Otrdien ap septiņiem vakarā Biruta ienāca pie mums. Viņa bija silti saģērbusies kā ziemā, prasīja manai sievai sirdszāles. Sieva kaut ko sameklēja. Tad Biruta teica: «Es iešu.» Prasīju: «Kur iesi?» «Iešu pie skolas [Glūdas pamatskola atrodas pārsimts metru attālumā no «Zeltiņiem»] pasēdēt līdz rītam, varbūt kāds brauks.» Pat neatvadījusies viņa aizgāja, Biruta bija ļoti nomākta.» Kas noticis pēc tam, kaimiņš nezina. Nākamajā rītā kā allaž Agra sieva zvanījusi Birutai, taču neviens nav atbildējis. «Domājām, varbūt ārā izgājusi. Ap diviem, kad braucām pēc avīzes, redzējām, ka Birutas pagalmā stāv ātrā palīdzība. Mūs klāt nelaida, teica, ka neesam radinieki. Pēc tam uzzinājām, kas noticis, bet neko tuvāk – ne kā abi miruši, ne kur viņus atrada, nezinām. Nesaprotam, kas notika un kāpēc. Dēlam it kā bija veselības problēmas, viņš ārstējās, bet tas arī viss,» neziņa moka kaimiņu. Jautāts, vai viņš tic, ka dēls varēja nogalināt māti, Agris brīdi domā un tad nosaka: «Jā!»

Autoavārijā sasitis galvu

Mājā, kur dzīvoja Jānis, kaimiņi par vīrieti zina maz, jo viņš te manīts reti, – pārsvarā bijis prom darbā. Apkārtējie Jāni raksturo kā klusu un noslēgtu, tiesa, pēdējā laikā viņš bieži lietojis alkoholu, taču nekādas dzeršanas un trokšņošanas mājoklī nav notikušas. Kāda kaimiņiene atceras, ka reiz Jānis bijis tik piedzēries, ka draugs viņu, pārsviestu pār plecu kā kartupeļu maisu, ienesis dzīvoklī. «Dzirdēju, ka Jānis pirms kāda laika palika bez autovadītāja tiesībām,» atklāj kāds kaimiņš. Iespējams, tas noticis pirms diviem gadiem, kad, vadot savu automašīnu «Opel Vectra», iespējams, alkohola reibumā, naktī izraisīja avāriju. «Toreiz sieva ļoti uz viņu dusmojās, drīz pēc tam viņa aizbrauca,» saka apakšstāva kaimiņiene. Par laimi, avārijā neviens neesot cietis, vien mašīnai nodarīti bojājumi. Jāpiebilst, ka teju divus gadus sudrabkrāsas auto, kam ir sasista priekšējā daļa – motora pārsegs un labais spārns, bet vējstikls ir saplaisājis no šofera galvas trieciena –, joprojām stāv «Zeltiņu» pagalmā. Mašīnas riepas ir kļuvušas mīkstas, un apkārt mašīnai aug gara zāle. «Mēs tiešām nesaprotam, kas Jānim galvā sagriezās, ka viņš uzbruka mātei un piebeidza sevi. Varbūt viņš tajā avārijā traumēja galvu,» Zemgales iedzīvotāji izsaka tikai minējumus.