Kāpēc eksministrs Roze mira spēka pilnbriedā

Spēka gados, 47 gadu vecumā, aizvadītās nedēļas nogalē mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze – valstsvīrs, kura sirdi tomēr šķiet vairāk piesaistīja māksla. Mārtiņa Rozes dzīve aprāvās dzimtajā pusē Liepājā. Viņa bēres bija ceturtdien, 13. septembrī.

Ietilpa riska grupā

Kādreizējā zemkopības ministra Mārtiņa Rozes dzīvība izdzisa sestdien pulksten 11.20, brīdī, kad viņš bija pievērsies fotostudijas iekārtošanas darbiem. Iemesls – trombs, kas nosprostojis asinsriti. Trombi parasti izveidojas aterosklerozes bojātā asinsvadā un to nosprosto, pilnībā pārtraucot asinsriti. Jo sīkāks asinsvads aizsprostojas, jo mazāka sirds daļa, paliekot bez skābekļa, iet bojā un jo labākas izveseļošanās izredzes. Asinsritei pārtraucoties kādā no sirds galvenajām artērijām, bez asinīm paliek vairāk nekā puse sirds un cilvēks izdzīvot nespēj. Ateroskleroze visbiežāk sāk attīstīties 30–40 gadu vecumā, vīriešiem maksimumu sasniedzot 50–60 gadu vecumā. Sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem nāves iemesliem pasaulē un pirmais – Eiropā. Diemžēl šajā jomā Eiropā pirmo vietu ieņem tieši Latvija.

Intervija ar nāves brīdī klāt bijušo

»VZ« izdevās sazināties ar cilvēku, kas bija ar viņu kopā nāves brīdī. Tiesa, šis cilvēks lūdza neminēt viņa vārdu, nodēvējot sevi par draugu, kuru ar Mārtiņu Rozi vienoja arī fotografēšana. Pēc šīs personas stāstītā, kaut arī eksministrs bija aktīvs komentētājs sociālajos tīklos un arī citādi darbojās virtuālajā vidē, kontaktos ar tuviem cilvēkiem viņš bijis citāds. «Būtībā viņš bija noslēgts un vārdos skops. Pēdējā laikā viņš bija oficiāli šķīries un dzīvoja viens savā vecāku dzīvoklī Liepājā. Protams, Mārtiņš tāpat kā visi strādāja, bet brīvajā laikā fotografēja,» stāstīja šī persona. Kad Rozi vēlēšanās no Latgales reģiona neiebalsoja, viņš kādu laiku bijis bez darba. Viņu uzmeklējis Igors Krupņiks, Liepājā esošā SIA «Kolumbija» līdzīpašnieks un vadītājs, kurš piedāvājis eksministram kā biologam vadīt saldūdens zivju saimniecības izveides projektu, citiem vārdiem – izveidot zivjaudzētavu. Mazāk zināms, ka eksministrs bijis Rotari kluba biedrs un iecelts par šā kluba fotogrāfu. Paralēli tam Roze pērn sāka darboties arī «Lattelecom» padomē, tomēr, kā pēdējā intervijā »VZ«, kas notika pērn, atzina viņš pats, darbs nav bijis par šķērsli nodarboties ar dzīves aicinājumu – fotografēšanu. «Lielā mērā man visa dokumentu aprite notiek elektroniski, līdz ar to iespējams minimalizēt laiku, kas jāpavada birojā. Uzskatu to par savu stipro pusi – strādāt ar dokumentiem elektroniski. Arī projektu vadīšana ir tāda lieta, kur vienkārši jābūt īstajā laikā un īstajā vietā. Līdz ar to daudz laika varu izbrīvēt arī fotografēšanai,» toreiz stāstīja bijušais politiķis.

Savulaik pretrunīgi vērtēts

Neraugoties uz spilgtajiem darbiem fotomākslā, tautas atmiņā Mārtiņš Roze gan drīzāk paliks kā zemkopības ministrs. Galu galā viņš Latvijas vēsturē visilgāk – septiņus gadus – ieņēmis zemkopības ministra amatu, kas, visticamāk, nav bijis viegli. Šajā laikā viņš bija pretrunīgi vērtēts politiķis, kurš ar savu rīcību ieguva gan atbalstītājus, gan ienaidniekus. Ministrēšana noslēdzās pavisam ne tā, kā ministri parasti vēlas pamest amatus: 2009. gada februārī izcēlās pamatīgi zemnieku nemieri, un Rīgā ieradās simtiem lauksaimnieku ar traktoriem, kuri nolika pie Ministru kabineta zārku ar asiņainām liellopu galvām, prasot Rozes atkāpšanos. Šo prasību ministrs arī izpildīja, paziņojot par to tiešajā ēterā. Tāpat Roze nereti tiek padarīts par grēkāzi cukura rūpniecības likvidēšanā Latvijā, lai gan to pieprasīja vairākas lauksaimnieku organizācijas. Starp citu, ar lauksaimnieku organizācijām ministrs sadarbojās ļoti aktīvi – diskutējot, mēģinot pārliecināt, piekāpjoties, ja viņu pārliecināja par pretējo, un paliekot pie sava, ja pretējās puses argumenti nebija pārliecinoši. Droši vien labā atmiņā viņš joprojām ir mazo lauksaimniecību īpašniekiem izveidoto subsīdiju dalīšanas principu pa reģioniem dēļ, kas paredzēja atbalstu daudz vairāk saimniecībām nekā patlaban.