Linča tiesa latviešu gaumē - atriebjas par sievas sadedzināšanu

Iespējams, kārtējais saimnieciskais strīds novedis pie traģiska iznākuma – divu cilvēku nāves zemnieku saimniecībā.

Sadegusi saimniece un nosists strādnieks

Bauskas novada Vecsaules pagastā kādā lauku viensētā risinājušies kriminālfilmas sižeta cienīgi notikumi, kuru laikā bojā gājuši divi cilvēki – 73 gadus vecā mājas saimniece Valentīna Segliņa un 60 gadus vecais strādnieks Semjons Dubrovs. Mirušajai sieviete konstatēti ķermeņa apdegumi, bet vīrietim – sistas brūces galvā. Saistībā ar notikušo aizturēts mirušās sievietes vīrs – 64 gadus vecais Jundis, kurš ir vienīgais notikušā aculiecinieks. Vīrietis stāstījis, ka Dubrovs viņa dzīvesbiedri aplējis ar degmaisījumu un aizdedzinājis. Redzot notiekošo, vīrietis paķēris kādu pa rokai esošu smagu priekšmetu un iesitis ļaundarim pa galvu.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece »VZ« apstiprināja, ka aizturēšanas brīdī mājas saimnieks bijis alkohola reibumā. Ierosināts kriminālprocess par slepkavību, bet vīrietim pēc apcietinājumā pavadītām divām diennaktīm piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, un viņš atgriezies mājās.

Kārtīga zemnieku saimniecība

Vecsaules pagastā pēc notikušā ļaudis ir neizpratnē, jo līdz šim uzskatījuši Segliņus par kārtīgiem cilvēkiem, sarunā ar «VZ» atklāj vietējie. Nevienam nav skaidrības, kas par cilvēku bijis strādnieks Semjons – lai arī viņš pie Segliņiem dzīvojis un strādājis jau vairāk nekā desmit gadus, vietējo acīs viņš rādījies reti. Segliņi bijuši labi cilvēki ar kārtīgu zemnieku saimniecību, kas nesusi arī peļņu. Te gatavoti dažādi piena produkti un tirgoti tuvā un tālā apkārtnē. Pērn saimniecībā sakārtotas slaukšanas iekārtas atbilstoši ES standartiem. «Ģimeni varu raksturot kā strādīgu, un, ja paskatās uz māju un tās apkārtni, tur viss ir sakopts, kārtīgs,» »VZ« teic Vecsaules pagasta pārvaldes vadītāja Laimdota Kolberga. «Tai mājai mēdzu braukt garām, vienmēr paskatos, cik skaisti, – tad dīķis uzradies, tad vēl kas, un vienmēr licies, ka tur viss ir kārtībā.»

Bojā gājusī saimniece kolhoza laikos bijusi mākslīgās apsēklošanas tehniķe, aktīva un laba darbiniece, kuru cilvēki cienījuši. Savukārt sievietes vīru Kolberga raksturo īsi: «Cilvēks ar zelta rokām, traktorists – mehanizators.» Pagasta vadītāja ir pārsteigta par dzirdēto, ka Jundis bijis alkohola reibumā, jo «mēs viņu tādu nepazinām». Par strādnieku Semjonu pagasta pārvaldē ir skopas ziņas – viņš esot ieceļotājs, kas gadu gaitā jau pārvērties par vietējo. «Es viņu esmu redzējusi tikai pa gabalu, kad viņš pa lauku gāja,» noteic Kolberga.

Strādniekam sitis, aizstāvot sevi un sievu

Kad »VZ« ieradās traģēdijas vietā, plašās lauku viensētas pagalmā rosījās divi vīrieši – 23 gadus vecais saimnieku mazdēls Gatis un viņa krusttēvs. Pats saimnieks Jundis bija devies uz pilsētu kārtot ar sievas apbedīšanu saistītos jautājumus.

Gatis, nodūris galvu un rokas bikšu kabatās salicis, stāstīja, ka jau vairāk nekā pusgadu dzīvo pie vecvecākiem un palīdz viņiem lauku un mājas darbos. Liktenīgajā pēcpusdienā puisis bija aizgājis līdz kaimiņu mājai, kad pēkšņi tur atskrējis arī vectēvs un paziņojis, ka vecmāmiņas vairs nav, viņa sadegusi. «Domāju, ko viņš tur runā, neticēju, bet steidzos mājās. Pa ceļam sazvanīju krusttēvu, arī viņš no sākuma manis teiktajam negribēja ticēt,» atceras Gatis. Ienākot pagalmā, mazdēls ieraudzījis, ka sētsvidū zemē guļ vecmāmiņa un Semjons, netālu mētājies arī spainis. Tā kā Gatis neredzēja traģiskos notikumus, viņš zina tikai to, ko stāstījis vectēvs. Jundis esot taisījies iet uz kūti slaukt govis, kad ieraudzījis, ka strādnieks uzlej no spaiņa sievai benzīnu un uzmet sērkociņu. Strādnieks esot mēģinājis uzliet šķidrumu arī vectēvam, tāpēc viņš, lai aizstāvētos, paķēris tuvumā esošo cauruli un iesitis pretiniekam pa galvu. «Tikai nesaprotu, kāpēc vecāmāte bija iznākusi no mājas… Viņa sadega pāris minūtēs,» skumji novelk Gatis. «Domāju, strādnieks izmantoja momentu, kad neesmu mājās, un realizēja savu ļauno nodomu.»

Strādnieks slinkojis un dzinis kandžu

Semjons jau iepriekš vecvecākiem esot draudējis ar dedzināšanu, solot sadedzināt gan pašus, gan māju. Gatis stāsta, ka strādnieks mīlējis iedzert un tad viņam uznācis dullums. «Kā tas izpaudās? Parasti kaut ko pie sevis lamājās. Viņam gribējās paslinkot, bet vecāmāte vienmēr gribēja, lai viss ir izdarīts un izdarīts kārtīgi. Tā šad un tad viņi strīdējās par dažādām neizdarītām lietām, sīkumiem,» atceras Gatis.

Pašam Gatim ar Semjonu bijušas neitrālas attiecības, viens otram palīdzējuši, ja bijusi vajadzība. Saimnieku mazdēls atklāj, ka strādnieks, nevienam nezinot, mājās tecinājis kandžu. «Vienreiz vecvecāki to gan atklāja, jo viņš pats dižojās. Man jau arī viņš par to stāstīja, bet es neņēmu to nopietni.»

Gatis ir noskumis, ka, visticamāk, zemnieku saimniecība tiks likvidēta, jo nav vairs vecmāmiņas, kas bijusi galvenā tās uzturētāja. «Nezinu, vai būtu prāts darbs vienā dienā likvidēt to, ko vecmāmiņa sakārtojusi smagā darbā, bet manu viedokli jau te neviens neņems vērā. Vecāmāte visus mājas darbus darīja, nebija tā, ka viņa sēdētu un atpūstos, reizēm viņai kājas piekusa, bet viņa tāpat skrēja un darīja,» atceras mazdēls.

Visu rakstu lasiet 30. oktobra Vakara Ziņās