Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) galva arhibīskaps Jānis Vanags pēc 32 gadu valdīšanas paziņojis par došanos pelnītā atpūtā. Savu lēmumu viņš paziņoja Otrās adventes dievkalpojumā.
Arhibīskaps Jānis Vanags 2025. gada vidū plāno doties pensijā, līdz ar to luterāņiem būs jāvēlē jauns baznīcas vadītājs. Baznīcas Satversmē teikts, ka bīskaps var doties emeritūrā, kad ir sasniedzis 65 gadu vecumu, bet 70 gadu vecumā šis amats jāatstāj. Vanags ir dzimis 1958. gada 25. maijā, tātad šogad sasniedzis 65 gadu vecumu. Vanags nodomājis doties emeritūrā līdz ar nākamo LELB Sinodi. Par LELB vadītāju Vanags kļuva 34 gadu vecumā pēc iepriekšējā luterāņu arhibīskapa Kārļa Gailīša traģiskās bojāejas autoavārijā 1992. gada rudenī. Bīskapa amatā Vanags tika ievēlēts 1993. gada 26. janvārī. Bīskapu ievēlē baznīcas Sinode, kas ir augstākā lēmējinstitūcija un pulcējas vismaz vienu reizi četros gados. Par LELB vadītāju var kļūt ikviens, kurš ieguvis mācītāja pakāpi, kā viens no kandidātiem varētu būt viņa pašreizējais palīgbīskaps Rinalds Grants.
Vanagu uzskata par konservatīvu teologu, un LELB tiek minēta kā viena no konservatīvākajām pasaules luterāņu baznīcām. Vanags savulaik vienīgais no visiem kandidātiem uz LELB vadīšanu bijis pieteicis savu principu, lai par mācītājiem netiktu ordinētas sievietes. Sieviešu ordinācija Latvijas baznīcā tika praktizēta kopš 1975. gada, bet pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad par LELB arhibīskapu kļuva Vanags, sieviešu ordinācija tika pārtraukta, jo uzskata, ka sieviešu ordinācija ir pretrunā Svētajiem Rakstiem. Tas izraisīja plašus protestus pasaules luterāņu baznīcās, it sevišķi Rietumos, kur tas ir atļauts. Kamēr LELB vadītājs priecājas par savu stingro roku Latvijā, tikmēr pirmo reizi Latvijas luteriskās baznīcas vēsturē par arhibīskapi kļuva sieviete Lauma Zušēvica no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas vada Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas. Arī partnerattiecību regulējuma pieņemšana steidzamības kārtā Latvijas Republikas Saeimā Vanagam bija trieciens. «Tas bija tāds spļāviens tieši manās patriotisma dzīlēs. Es domāju, ka acīmredzami te nav nekādas steidzamības. Tā bija demonstrācija: jūs, tie citādi domājošie, esat tumsoņi, atpakaļrāpuļi, ar jums vispār nav ko runāt. Tas bija dramatiski! Es to ļoti pārdzīvoju. Es domāju, ka tas bija ārkārtīgi slikti Latvijas sabiedrības vienotībai,» TV24 raidījumā «Nedēļa. Post scriptum» teica arhibīskaps.
Neilgi pēc Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ievēlēšanas prezidenta amatā Jānis Vanags izsūtīja informāciju, kurā var noprast, ka baznīcai ne visi cilvēki ir «Dieva jēri». Viņš rakstīja, ka sācis saņemt jautājumus gan no mācītājiem, gan draudžu locekļiem: «Ko mums tagad darīt? Vai maz varēsim lūgt Dievu par jauno prezidentu?» Arhibīskapa atbilde visiem ticīgajiem: «Luteriskajās draudzēs ir pieņemts katrā dievkalpojumā aizlūgt arī par valsti un tās vadītājiem, un par izdošanos visiem viņu labajiem nodomiem. Samulsumu ir izraisījis tas, ka pirms deviņiem gadiem Rinkēviča kungs paziņoja par savu homoseksuālo orientāciju. Kā zināms, Svētie Raksti un baznīcas mācība homoseksuālu dzīvesveidu atzīst par neatbilstošu nodomam, ar kādu Dievs radīja cilvēku - «vīrieti un sievieti viņš radīja». Vai baznīca joprojām var lūgt Dievu par mūsu prezidentu un par viņa nodomu sekmēšanos? Mazliet neērti publiski iztirzāt cita cilvēka privātās lietas, taču daudzo jautātāju dēļ - lūk, mans personīgais šī brīža skatījums. Ciktāl mana atmiņa sniedzas, Rinkēviča kungs nav uzsvēris vai pat apliecinājis savu līdzdarbību kādā «LGBT kopienā», ja tāda vispār eksistē. Varbūt neesmu visu pamanījis, taču man nav palicis iespaids, ka šie jautājumi būtu bijuši viņa uzmanības centrā. Neesmu pārliecināts, ka viņam ir patīkama skaļā sajūsma par «pasaulē pirmo prezidentu - geju», ko izbazūnējuši daži tabloīdi. Debatēs pirms vēlēšanām viņš apliecināja, ka nedzīvo homoseksuālās attiecībās. No teiktā varēja saprast, ka vismaz prezidentūras laikā viņš negatavojas tādās stāties. Ja tas ir taisnība, tad no baznīcas puses ne tikai nav šķēršļu aizlūgt par viņu, bet ir labs iemesls lūgt Dievu par viņa labo nodomu sekmēšanos. LELB Sinodes 1996. gada rezolūcijā ir skaidri nošķirta homoseksuāla orientācija un dzīvesveids. Ir apstiprināts, ka viena dzimuma personu seksuālas savienības ir būtībā grēcīgas un nav pielīdzināmas bibliskajai laulībai starp vīrieti un sievieti. Taču cilvēkam, kurš gan atzīst savu homoseksualitāti, bet dzīvē to neīsteno, var būt pilnīga līdzdaļa kristīgajā draudzē, Dieva dotajos žēlastības līdzekļos un, protams, aizlūgšanās.»
2021. gadā Latvijas Republikas valstiskā statusa atjaunošanas 30. gadadienai veltītajā dievkalpojumā Rīgas Domā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags uzrunā arī pievērsās jautājumam par vakcīnu pret Covid-19 sastāvu, lietojot zinātnisku terminoloģiju un sadzīviskus piemērus. Kā piemēru arhibīskaps minēja publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka vakcīnas sastāvā ir alumīnijs, uz ko Vanags norādīja, ka bērni ikdienā ar pārtiku sevī uzņem daudz vairāk alumīnija. Tāpat viņš stāstīja un īpaši uzsvēra to, ka vakcīnas pret Covid-19 neizmaina cilvēka DNS un Dievs no vakcinētiem cilvēkiem nevar novērsties.
2002. gada vasarā no LELB izmeta un patrieca Rīgas Kristus draudzes mācītāju Māri Santu, kad viņš paziņoja, ka ir gejs. Arhibīskaps Vanags pēc Santa paziņojuma norādīja, ka Sants netika atstādināts no amata tādēļ, ka viņš ir gejs un to paziņoja atklātībai, bet gan tādēļ, ka viņš, būdams mācītājs, izplatīja uzskatus, kas ir pretēji LELB viedoklim. 2005. gada novembrī LELB vadība no baznīcas izslēdza Rīgas Reformātu un Anglikāņu draudzes mācītāju, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekānu Juri Cālīti, Rīgas Krusta draudzes mācītāju Vari Bogdanovu par to, ka viņi atbalstīja geju un lesbiešu gājienu «Rīgas praids» un piedalījās seksuālo minoritāšu dievkalpojumā Anglikāņu baznīcā. 2008. gada februārī LELB Bīskapu kolēģija no amata atbrīvoja Valmieras Svētā Sīmaņa draudzes mācītāju Valteru Korāli, kuram tika inkriminēts baušļu pārkāpums un neētiska rīcība, savukārt viņš pats ir pārliecināts, ka izslēgšana no draudzes ir saistīta ar cīņu par baznīcas īpašumiem, viņš neatbalstījis to iztirgošanu. 2002. gadā no amata atstādināja Liepājas Svētās Annas baznīcas mācītāju Agri Iesalnieku, jo viņa kalpošanā tika konstatētas novirzes no luteriskās baznīcas mācības un prakses, viņa vadībā daļa draudzes esot ieguvusi Vasarsvētku konfesijai raksturīgas iezīmes. 2018. gadā baznīcas spiediena dēļ pēc trīsdesmit sešus gadus ilgas kalpošanas atlūgumu bija spiests uzrakstīt LELB mācītājs Juris Rubenis.
