Katram savu fizioterapeitu

© Pixabay

Vasarā, ejot garām skolas laukumā novietotajiem trenažieriem, nodomāju, ka derētu aiziet pie fizioterapeita, lai iesaka, kādu vingrojumu kompleksu uz tiem varētu izpildīt. Taču, meklējot informāciju internetā, izbrīnīta atklāju, ka trenažieri nemaz nav fizioterapeitu «darbarīks». Ar ko tad nodarbojas fizioterapeits, un kad palīdzība noteikti būtu jāmeklē pie viņa? Konsultē Fizioterapijas kabineta VALE speciālisti.

Kas ir fizioterapeits

Laikā, kad arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta veselīgam dzīvesveidam, fiziskās aktivitātes ir viens no tā pamatakmeņiem. Tomēr ne viss ir tik vienkārši. Vingrošana, lai gan ir veselīga nodarbe, var dot pilnīgi pretēju efektu, ja vingrojumi nav konkrētajam cilvēkam piemēroti, jo, piemēram, senāk iegūta kāda trauma. Tajā pašā laikā noteikti vingrojumi spēj darīt brīnumus, un šī procesa labais burvis būs fizioterapeits, kurš pateiks, ko, kā un cik.   

Daži cilvēki kļūdaini mēdz domāt, ka fizioterapeits ir dakteris, kurš palīdz, izmantojot dažādus aparātus - ultraskaņu, magnētu terapiju, elektroterapiju, UVČ un tamlīdzīgi. Patiesībā tādu medicīnas jomu sauc par fizikālo terapiju. Fizioterapeits ir ārstniecības persona - funkcionālais speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību, kurš nodarbojas ar rehabilitāciju, profilaksi un izglītošanu. Fizioterapeits izvērtē cilvēka fizisko un funkcionālo stāvokli, analizē tā ietekmi uz cilvēka ikdienas aktivitātēm un saistību ar pašsajūtu. Pirmais izlaidums Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātē, kura sagatavo fizioterapeitus, bija 1997. gadā.

Fizioterapeiti regulāri papildina savas zināšanas - par aktuālo profesijā, jaunākajām tehnoloģijām un ārstēšanas metodēm. Lai varētu praktizēt patstāvīgi, viņiem jāiegūst sertifikāts un ik pēc pieciem gadiem jāveic resertifikācija. Parasti fizioterapeits specializējas kādā no darbības jomām - pediatrijā, neiroloģijā, traumatoloģijā, sporta fizioterapijā vai citā nozarē un arī vecuma grupā, ar kuru darbojas - zīdaiņi, bērni, pieaugušie vai seniori. Informācija par fizioterapeita darbavietu un to, vai speciālistam ir kvalifikāciju apliecinošs sertifikāts, pieejama Veselības inspekcijas mājaslapā.

Kādos gadījumos var palīdzēt fizioterapeits

  • Atveseļojoties pēc sirds operācijām, infarkta - kamēr slimnieks nedrīkst celties un aktīvi kustēties, fizioterapeits sākumā palīdz izvingrināt ķermeni; ja nepieciešams - no jauna māca sēdēt, stāvēt un staigāt, ierāda, kā pamazām pašam iekustināt ķermeni.
  • Pēc citām operācijām vai traumām, ja cilvēks jūt sāpes, diskomfortu, kustību ierobežojumus vai nespēj veikt ikdienas aktivitātes. Pēc traumas ir svarīgi atjaunot muskuļu spēku un apjomu. Tiklīdz drīkst kustināt ievainoto vietu, jāsāk vingrot. Stacionāros fizioterapeits ir viens no galvenajiem speciālistiem, kas palīdz pacientam rast motivāciju cīnīties par savu veselību un funkcionālajām spējām arī pēc smagām traumām un slimībām.
  • Ja ir kaulu, locītavu un muskuļu slimības, kustību traucējumi, samazināta slodzes izturība, piemēram, locītavu artroze, reimatoīdais poliartrīts, dažādas mugurkaula slimības.
  • Ja ir nervu sistēmas slimības un traumas.
  • Galvas un muguras smadzeņu bojājuma un to komplikāciju gadījumos, piemēram, galvas smadzeņu asinsrites traucējumu (insulta) sekas.
  • Ja ir elpošanas sistēmas slimības, piemēram, bronhiālā astma, hronisks bronhīts u.c.
  • Pēc diagnosticētas onkoloģiskas slimības - jau no diagnozes noteikšanas brīža ārstēšanas un atveseļošanās posma laikā. 
  • Mazināt psihiskās veselības traucējumus, piemēram, trauksmi, depresiju, veģetatīvo distoniju.
  • Grūtnieču un jauno māmiņu veselības veicināšana, kā arī harmoniskas mazuļu attīstības nodrošināšana. Piemēram, grūtnieces ar speciāliem vingrojumiem nostiprina dzemdībās nepieciešamo muskulatūru vai apgūst vingrojumus muguras veselībai.
  • Ja ir slimības, kas nopietni ietekmē un ierobežo ikdienas aktivitāšu un/vai darba pienākumu veikšanu (piemēram, multiplā skleroze, cukura diabēts, aptaukošanās).
  • Uzlabot un pielāgot darba vidi.
  • Veselības veicināšanas, stiprināšanas un slimību profilakses nolūkos, piemēram, stājas traucējumi bērniem un jauniešiem, vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošana. Fizioterapeita padoms nekaitētu tiem, kas plāno pievērsties skriešanai vai intensīviem sporta zāles apmeklējumiem, biroja darbiniekiem, kuri visu dienu pavada sēžot (lai iemācītos ieviest kustību pauzes).

Kā novērtē klienta stāvokli

Ja tā būs pirmreizējā vizīte (konsultācija) pie fizioterapeita, viss sāksies ar sarunu - speciālists noskaidros, kāpēc persona vēršas pēc palīdzības, kādas ir pašreizējās sūdzības un to attīstība pagātnē. Jautās par ikdienas dzīvi un aktivitātēm, vispārējo veselības stāvokli, iepriekšējām slimībām, traumām un citiem ar veselību saistītiem notikumiem, kuru sekas varētu vēl būt jūtamas. Noskaidros, kādu rezultātu cilvēks gaida no fizioterapijas procesa, un iegūs rakstisku piekrišanu tāda procesa uzsākšanai.

Sekos funkcionālā stāvokļa novērtēšana - veiks apskati un izmantos sūdzībām atbilstošus testus. Tad izvērtēs fizioterapijas nepieciešamību un rekomendēs cita veida ārstēšanu vai arī kopīgi ar klientu (ja nepieciešams, iesaistot viņa piederīgos) izvirzīs un vienosies par konkrētiem noteiktā laikā sasniedzamiem un izmērāmiem fizioterapijas mērķiem un terapijas plānu.

Funkcionālā stāvokļaizvērtēšanai fizioterapeits izmanto tādas metodes kā stājas un gaitas analīze, kustību apjoma un kvalitātes mērījumi un analīze, muskuļu funkciju (spēka, garuma, izturības) izvērtējums, līdzsvara un koordinācijas testi, motorās kontroles analīze, ķermeņa izjūtas un apzināšanās novērtējums, muskuļu un saišu saspringuma izvērtējums, sirds-asinsvadu sistēmas reakcijas uz slodzi, elpošanas funkciju novērtējums un analīze, kā arī dažādi speciālie testi.

Kas notiek ārstēšanas procesa laikā 

Fizioterapeits piemeklē pacientam piemērotākās fizioterapijas metodes dažādu funkciju un prasmju uzlabošanai, trenēšanai - spēka, izturības, lokanības, līdzsvara, koordinācijas, relaksācijas, elpošanas. Kā galvenās fizioterapeitiskās ārstēšanas metodes var minēt: terapeitiskie vingrinājumi (gan aktīvi, gan pasīvi; ar dažādu mērķi, piemēram, muskuļu un elpošanas funkciju uzlabošanai, ķermeņa izjūtas veicināšanai; ar un bez dažādiem rīkiem), līdzsvara un koordinācijas treniņš, relaksācijas tehnikas, pozicionēšana, mīksto audu tehnikas (rētaudu mobilizācija, saišu un cīpslu šķērmasāža u.c.), manuālās terapijas tehnikas (locītavu izkustināšana (mobilizācija) un iestiepums, pasīvas kustības), speciālas terapijas: Bobata terapijas, neirodinamiskās metodes, Voita terapija, pilates, joga, teipošana, slinga jeb saišu terapija un citas, palīgierīču lietošanas apmācība un treniņš u.c. 

Individuāli pielāgo terapijas procesu - nodarbību ilgumu, biežumu, formātu, atkārtotu novērtēšanu. Ja nepieciešams, rekomendē piesaistīt citus veselības aprūpes speciālistus. Pamatmetode fizioterapijā vienmēr būs kustības, taču fizioterapeitu tehnoloģiju klāstā ir arī fizikālās terapijas procedūras - aukstuma un siltuma terapija, elektroterapija, ultraskaņa u.c., masāžas tehnikas, manuālās terapijas elementi, stiepšana. Vingrojot klienti izmanto vingrošanas bumbas, līdzsvara virsmas, nūjas, paklājiņus, hanteles, vingrošanas gumijas u.c. Ja nepieciešams, dakteris palīdz izpildīt kustības un seko, lai tās būtu pareizas.

Ar noteiktiem vingrojumiem noteiktās pozās un tempā izdodas sasniegt ārstēšanā izvirzītos mērķus - mazināt sāpes, atjaunot locītavu kustības, muskuļu garumu, spēku, tonusu, ķermeņa un locītavu stabilitāti, uzlabot vielmaiņas procesus audos, novērst vai mazināt funkcionālos ierobežojumus, atjaunot zaudēto ķermeņa funkciju un nostiprināt ārstēšanas rezultātus. Svarīgs veiksmīgas fizioterapijas priekšnosacījums ir aktīva pacienta iesaistīšanās ārstēšanās procesā.  Procesam jāpieiet kompleksi: pareizi ieradumi, pareizs uzturs un kustības. Procesa noslēgumā veic atkārtotu novērtēšanu, analizē un izskaidro rezultātus. Ja nepieciešams, sniedz rekomendācijas tālākai terapijai, fiziskajām aktivitātēm. Apmāca un izglīto par mājās veicamajiem uzdevumiem, ergonomikas pamatprincipiem, vides pielāgošanu, sadarbojas ar pacienta tuviniekiem - aprūpētājiem, ja tādi ir.

Kā atzīst Fizioterapijas kabineta VALE  speciālisti - primārā veiksmīgas ārstēšanas pamatnostādne ir pacienta vēlme, ticība un izpratne par ārstēšanas procesu. Nav iespējams sasniegt veiksmīgu rezultātu, ja pacients to nevēlas, tāpēc vitāli svarīga ir tieši emocionālās saskaņas veidošana. Palīdzēt var vienmēr: uzlabot, atjaunot vai kompensēt. Bet pats svarīgākais - fizioterapija iemāca, kā pacients var palīdzēt sev pats un atgūt ticību saviem spēkiem un spējām.

Vakara Ziņas

«Katrā braucienā pārsteidzošākais ir cilvēki – gan tie, ar kuriem vienojošs ir ceļš, gan tie, ar kuriem šai ceļā ir lemts satikties. Tas ir neticami, cik spēcīgus, radošus un gaišus cilvēkus mēs sastopam ceļā un ikvienā vietā, kur nonākam,» saka mūziķis, dziesmu autors, Latvijas Radio 5 direktors un «Velomūzikas» idejas autors Kārlis Kazāks.

Svarīgākais