Vasarā, ejot garām skolas laukumā novietotajiem trenažieriem, nodomāju, ka derētu aiziet pie fizioterapeita, lai iesaka, kādu vingrojumu kompleksu uz tiem varētu izpildīt. Taču, meklējot informāciju internetā, izbrīnīta atklāju, ka trenažieri nemaz nav fizioterapeitu «darbarīks». Ar ko tad nodarbojas fizioterapeits, un kad palīdzība noteikti būtu jāmeklē pie viņa? Konsultē Fizioterapijas kabineta VALE speciālisti.
Laikā, kad arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta veselīgam dzīvesveidam, fiziskās aktivitātes ir viens no tā pamatakmeņiem. Tomēr ne viss ir tik vienkārši. Vingrošana, lai gan ir veselīga nodarbe, var dot pilnīgi pretēju efektu, ja vingrojumi nav konkrētajam cilvēkam piemēroti, jo, piemēram, senāk iegūta kāda trauma. Tajā pašā laikā noteikti vingrojumi spēj darīt brīnumus, un šī procesa labais burvis būs fizioterapeits, kurš pateiks, ko, kā un cik.
Daži cilvēki kļūdaini mēdz domāt, ka fizioterapeits ir dakteris, kurš palīdz, izmantojot dažādus aparātus - ultraskaņu, magnētu terapiju, elektroterapiju, UVČ un tamlīdzīgi. Patiesībā tādu medicīnas jomu sauc par fizikālo terapiju. Fizioterapeits ir ārstniecības persona - funkcionālais speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību, kurš nodarbojas ar rehabilitāciju, profilaksi un izglītošanu. Fizioterapeits izvērtē cilvēka fizisko un funkcionālo stāvokli, analizē tā ietekmi uz cilvēka ikdienas aktivitātēm un saistību ar pašsajūtu. Pirmais izlaidums Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātē, kura sagatavo fizioterapeitus, bija 1997. gadā.
Fizioterapeiti regulāri papildina savas zināšanas - par aktuālo profesijā, jaunākajām tehnoloģijām un ārstēšanas metodēm. Lai varētu praktizēt patstāvīgi, viņiem jāiegūst sertifikāts un ik pēc pieciem gadiem jāveic resertifikācija. Parasti fizioterapeits specializējas kādā no darbības jomām - pediatrijā, neiroloģijā, traumatoloģijā, sporta fizioterapijā vai citā nozarē un arī vecuma grupā, ar kuru darbojas - zīdaiņi, bērni, pieaugušie vai seniori. Informācija par fizioterapeita darbavietu un to, vai speciālistam ir kvalifikāciju apliecinošs sertifikāts, pieejama Veselības inspekcijas mājaslapā.
Ja tā būs pirmreizējā vizīte (konsultācija) pie fizioterapeita, viss sāksies ar sarunu - speciālists noskaidros, kāpēc persona vēršas pēc palīdzības, kādas ir pašreizējās sūdzības un to attīstība pagātnē. Jautās par ikdienas dzīvi un aktivitātēm, vispārējo veselības stāvokli, iepriekšējām slimībām, traumām un citiem ar veselību saistītiem notikumiem, kuru sekas varētu vēl būt jūtamas. Noskaidros, kādu rezultātu cilvēks gaida no fizioterapijas procesa, un iegūs rakstisku piekrišanu tāda procesa uzsākšanai.
Sekos funkcionālā stāvokļa novērtēšana - veiks apskati un izmantos sūdzībām atbilstošus testus. Tad izvērtēs fizioterapijas nepieciešamību un rekomendēs cita veida ārstēšanu vai arī kopīgi ar klientu (ja nepieciešams, iesaistot viņa piederīgos) izvirzīs un vienosies par konkrētiem noteiktā laikā sasniedzamiem un izmērāmiem fizioterapijas mērķiem un terapijas plānu.
Funkcionālā stāvokļa izvērtēšanai fizioterapeits izmanto tādas metodes kā stājas un gaitas analīze, kustību apjoma un kvalitātes mērījumi un analīze, muskuļu funkciju (spēka, garuma, izturības) izvērtējums, līdzsvara un koordinācijas testi, motorās kontroles analīze, ķermeņa izjūtas un apzināšanās novērtējums, muskuļu un saišu saspringuma izvērtējums, sirds-asinsvadu sistēmas reakcijas uz slodzi, elpošanas funkciju novērtējums un analīze, kā arī dažādi speciālie testi.
Fizioterapeits piemeklē pacientam piemērotākās fizioterapijas metodes dažādu funkciju un prasmju uzlabošanai, trenēšanai - spēka, izturības, lokanības, līdzsvara, koordinācijas, relaksācijas, elpošanas. Kā galvenās fizioterapeitiskās ārstēšanas metodes var minēt: terapeitiskie vingrinājumi (gan aktīvi, gan pasīvi; ar dažādu mērķi, piemēram, muskuļu un elpošanas funkciju uzlabošanai, ķermeņa izjūtas veicināšanai; ar un bez dažādiem rīkiem), līdzsvara un koordinācijas treniņš, relaksācijas tehnikas, pozicionēšana, mīksto audu tehnikas (rētaudu mobilizācija, saišu un cīpslu šķērmasāža u.c.), manuālās terapijas tehnikas (locītavu izkustināšana (mobilizācija) un iestiepums, pasīvas kustības), speciālas terapijas: Bobata terapijas, neirodinamiskās metodes, Voita terapija, pilates, joga, teipošana, slinga jeb saišu terapija un citas, palīgierīču lietošanas apmācība un treniņš u.c.
Individuāli pielāgo terapijas procesu - nodarbību ilgumu, biežumu, formātu, atkārtotu novērtēšanu. Ja nepieciešams, rekomendē piesaistīt citus veselības aprūpes speciālistus. Pamatmetode fizioterapijā vienmēr būs kustības, taču fizioterapeitu tehnoloģiju klāstā ir arī fizikālās terapijas procedūras - aukstuma un siltuma terapija, elektroterapija, ultraskaņa u.c., masāžas tehnikas, manuālās terapijas elementi, stiepšana. Vingrojot klienti izmanto vingrošanas bumbas, līdzsvara virsmas, nūjas, paklājiņus, hanteles, vingrošanas gumijas u.c. Ja nepieciešams, dakteris palīdz izpildīt kustības un seko, lai tās būtu pareizas.
Ar noteiktiem vingrojumiem noteiktās pozās un tempā izdodas sasniegt ārstēšanā izvirzītos mērķus - mazināt sāpes, atjaunot locītavu kustības, muskuļu garumu, spēku, tonusu, ķermeņa un locītavu stabilitāti, uzlabot vielmaiņas procesus audos, novērst vai mazināt funkcionālos ierobežojumus, atjaunot zaudēto ķermeņa funkciju un nostiprināt ārstēšanas rezultātus. Svarīgs veiksmīgas fizioterapijas priekšnosacījums ir aktīva pacienta iesaistīšanās ārstēšanās procesā. Procesam jāpieiet kompleksi: pareizi ieradumi, pareizs uzturs un kustības. Procesa noslēgumā veic atkārtotu novērtēšanu, analizē un izskaidro rezultātus. Ja nepieciešams, sniedz rekomendācijas tālākai terapijai, fiziskajām aktivitātēm. Apmāca un izglīto par mājās veicamajiem uzdevumiem, ergonomikas pamatprincipiem, vides pielāgošanu, sadarbojas ar pacienta tuviniekiem - aprūpētājiem, ja tādi ir.
Kā atzīst Fizioterapijas kabineta VALE speciālisti - primārā veiksmīgas ārstēšanas pamatnostādne ir pacienta vēlme, ticība un izpratne par ārstēšanas procesu. Nav iespējams sasniegt veiksmīgu rezultātu, ja pacients to nevēlas, tāpēc vitāli svarīga ir tieši emocionālās saskaņas veidošana. Palīdzēt var vienmēr: uzlabot, atjaunot vai kompensēt. Bet pats svarīgākais - fizioterapija iemāca, kā pacients var palīdzēt sev pats un atgūt ticību saviem spēkiem un spējām.
