Saka, ka acis esot dvēseles spogulis. Taču nereti piemirstas, ka nagi ir veselības spogulis. Ja nagus pietiekami nekopjam, varam iedzīvoties nepatīkamā kaitē – nagu sēnītē, un to diemžēl nevar uzskatīt tikai par kosmētisku defektu. Tā ir nopietna infekcioza kaite, un tas nekas, ka gadiem ilgi stāvoklis var būt nemainīgs, piemēram, neliels viena naga bojājums – kļūs tikai sliktāk, un bez palīdzības stāvoklis neuzlabosies.
Nagu sēnīte jeb onihomikoze ir sēnīšu izraisīta nagu infekcija, kas var skart vienu vai vairākus kāju un/vai roku nagus. Sēnīšu sugas, no kurām onihomikoze attīstās, ir dermatofīti, raugveida vai nedermatofītu pelējuma sēnītes. Tā parasti sākas ar kājas lielā pirksta nagu. Sēnīte izplatās ar sporām un labi vairojas siltā, mitrā vidē. Nagu sēnītes izplatību veicina publiskas, mitras vietas: smiltis pludmalēs, kā arī mitra vide sporta zālē, pirtī, baseinā, ģērbtuvēs un tur, kur tiek izmantoti kopējie apavi - slidotavās, boulinga klubos utt. Iemesls infekcijai var būt ilgstoša ciešu, slēgtu apavu nenovilkšana, staigāšana basām kājām un nagu traumas, kā arī slikti higiēnas ieradumi.
Iespēja saslimt ir katram, bet pastāv riska faktori, kas veicina saslimšanu - cukura diabēts, psoriāze, vielmaiņas traucējumi, perifēro asinsvadu slimības, imunitāti nomācošu medikamentu lietošana, vēnu problēmas, paaugstināts holesterīna līmenis, aptaukošanās, kāju svīšana intensīvāk nekā citiem. Sēnīte biežāk pielavās, pieaugot cilvēka vecumam. Nagu sēnītē var iedzīvoties, nagus knibinot un apgraužot vai ja nagi tikuši traumēti, veicot kādus fiziskus darbus. Saslimšanu veicina daži sporta veidi, piemēram, futbols, jo var traumēt nagus.
Onihomikozes sastopamības rādītāji Eiropā ir ļoti dažādi, proti, 0,5-24 % iedzīvotāju, tropiskākos un siltākos klimata apstākļos tā sastopama vairāk. Risks pacientiem ar cukura diabētu iegūt onihomikozi ir 1,9-2,8 reizes lielāks nekā vispārējā populācijā. Slimība nav dzīvībai bīstama, bet ir lipīga un, ja to laikus neārstē, var kļūt par hronisku. Ja slimību neatklāj laikus, ārstēšanas ilgums kļūst garāks un var attīstīties citas kaites, piemēram, dermatīts.
Izmainās slimības skartā naga izskats - tas kļūst dzeltenīgs, dzeltenīgi brūns vai pelēks, parādās balti plankumi vai svītras, nags zaudē spīdumu. Naga virsma kļūst ļoti cieta, bieza, raupja un nelīdzena. Nags sabiezē, drūp, zvīņojas, un tā augšana palēninās, ar laiku nags var pat sākt atdalīties no pirksta, āda ap to kļūst jutīga, sāpīga. Ar laiku bojājums var skart blakus esošos nagus. Smagākos gadījumos iekaisums pāriet arī uz tuvākajiem mīkstajiem audiem. Slimniekam uzvelkot ciešākus apavus, nagu sēnīte reizēm sagādā sāpes vai diskomfortu.
Nagu sēnīte nevar nodarīt būtisku kaitējumu vispārējai organisma veselībai, taču tā ir bīstamāka, ja ir blakusslimības, ja ir novājināta imunitāte vai tiek lietotas zāles, kas vājina imūnsistēmu. Protams, svarīgs ir vizuālais faktors - bojāti nagi izskatās neglīti, traucējot pašam cilvēkam un apkārtējiem. Tāpēc tiek valkāti slēgti apavi, savukārt tie ir labs līdzeklis infekcijas tālākai izplatīšanai.
Nagu sēnītes ārstēšana nepieciešama, lai infekcija netiktu izplatīta tālāk - uz citu pirkstu nagiem, cirkšņiem vai apkārtējā vidē. Ja infekcija ir sākuma stadijā, izvēlēties piemērotāko bezrecepšu preparātu var palīdzēt aptiekas farmaceiti - ziedi, krēmu, gelu vai šķīdumus. Lai nags ataugtu ātrāk, papildus var lietot vitamīnu kompleksu, kas paredzēts matiem, nagiem un ādai. Ārstēšanas laikā nagu nedrīkst pārklāt ar parasto nagu laku, jo tas kavēs ārstēšanu. Izņēmums - speciālās nagu lakas, kas darbojas kā zāles.
Ja infekcijas radītie simptomi ir izteiktāki, jādodas uz vizīti pie podologa vai dermatologa. Lai diagnozi noteiktu pareizi, pirms vizītes vismaz divas nedēļas nevajadzētu lietot pretsēnīšu preparātus (ne iekšķīgi, ne ārīgi), lai nenomaskētu infekcijas izpausmes. Nevajag pirms tam lakot nagus un nogriezt tik īsus, ka nav materiāla, ko sūtīt uz laboratoriju. Dermatologs novērtēs ādas/nagu stāvokli un noteiks nepieciešamās analīzes, kas apstiprinās vai noliegs sēnīšu infekcijas klātbūtni, kā arī precizēs sēnīšu sugu. Onihomikozes pazīmes var līdzināties virknei citu naga slimību, tāpēc laboratorisks apstiprinājums ir obligāta prasība, lai sāktu terapiju. Lai izvērtētu pacientam piemērotāko terapijas veidu, dermatologs ņems vērā vairākus faktorus: izraisošais mikroorganisms, bojājuma smaguma pakāpe, terapijas iespējamās blakusparādības, pacienta līdzestība, ārstēšanas izmaksas.
Atkarībā no analīžu rezultātiem dermatologs sastādīs individuālu ārstēšanās plānu. Pēc noteikta laika būs jādodas uz atkārtotām vizītēm, lai novērtētu ārstēšanas gaitu. Parasti ir trīs veidi, kā dermatologi ārstē sēnītes. Lokālie jeb ārējie pretsēnīšu līdzekļi (piemēroti ļoti agrīnā onihomikozes stadijā, kad, piemēram, bojāts ir tikai viens nags nelielā apjomā) var būt krēmu, aerosolu, ziežu, zīmuļu, laku veidā, un tos uzliek uz bojātās virsmas. Nākamais ir perorālie - iekšķīgi lietojamie medikamenti. Trešais veids ir slimā naga apstrāde ar lāzeru, un tam vajadzīgs dermatologa nosūtījums. Novērots, ka pret konkrētas sugas sēnītēm lāzers darbojas ļoti labi, bet cita suga uz to vispār nereaģē. Mūsdienās ķirurģisko terapiju - ar sēnīti bojātās naga plātnītes pilnīgu vai daļēju noņemšanu - izmanto reti. Ja nagu sēnīte ir vēl kādam ģimenē, terapiju ieteicams veikt vienlaikus, jo pastāv atkārtotas inficēšanās risks.
Ieteikums slimniekam - nofotografēt slimo nagu, kāds tas izskatās sākumā, tad pēc ārstēšanas uzsākšanas katru mēnesi salīdzināt bildes. Ārstēšanas process nav īss un vienkāršs, tas var ilgt pat gadu un ilgāk. Parasti ārstēšana roku pirkstu nagiem ilgst apmēram 6-8 mēnešus, kāju pirkstiem - no 10 līdz 12 mēnešiem. Kāju nagu sēnītes gadījumā var paiet pat 18 mēneši, kamēr infekcijas skartais nags pilnībā nomainās. Ja netiek ievēroti profilaktiskie pasākumi un saglabājas sēnītes veicinošie faktori, nagu infekcija atgriežas, sevišķi uz kāju nagiem. Sekmīgai terapijai katru dienu obligāta nagu, zeķu, apavu dezinfekcija. Papildus noteikti jāapmeklē podologs vai ārstnieciskas pedikīrs, kas palīdzēs atbrīvot nagu no bojātās daļas, veicinot veselā naga ataugšanu.
