Austriešu rakstniecei un pacifistei, Nobela Miera prēmijas laureātei Bertai fon Zutnerei – 180
Dzimusi Prāgā, kas tolaik bija Austrijas impērijas sastāvā. Viņas tēvs bija trūkumā nonācis Austrijas feldmaršalleitnants no Kinsku grāfu dzimtas. Tēvs nomira vēl pirms meitas piedzimšanas. Kopš bērnības Berta apguva vairākas valodas, interesējās par mūziku, daudz ceļoja. 1873. gadā viņa sāka strādāt par audzinātāju bagātā ģimenē. Pēc dažiem gadiem viņa saderinājās ar baronu Artūru fon Zutneru (1850-1902), kas piederēja šai ģimenei.
«Nost ar ieročiem!» - tā sauc Bertas fon Zutneres slavenāko romānu, kas guva plašu ievērību, un Zutnere kļuva par vienu no vadošajām pacifistu kustības pārstāvēm. Viņa nodibināja Austrijas pacifistu organizāciju, kļuva starptautiski pazīstama ar savu darbu žurnālā, kam bija dots tāds pats nosaukums kā viņas romānam.
Zutnere piedalījās daudzu starptautisku miera kongresu rīkošanā, devās turnejās ar lekcijām, kļuva par Karnegi miera fonda padomes locekli. 1913. gadā Starptautiskajā miera kongresā Hāgā viņu godināja kā miera kustības ģeneralisimusu.
Neraksturīgi tam laikam valdošajiem uzskatiem, Berta fon Zutnere ar savām lekcijām, daiļradi un miera kongresu rīkošanu attīstīja pacifisma ideju un iestājās pret nacionālo fanātismu, agresīvo militārismu, naidu un antisemītismu. Savās lekcijās viņa brīdināja par šaušalīgajām kara briesmām, kuru tādos apmēros pasaule vēl nebūs pieredzējusi.
BERTA UN NOBELS
1876. gadā viņa atsaucās uz Alfrēda Nobela sludinājumu, kurš meklēja sekretāri un savas Parīzes rezidences saimnieci. Berta gan tur pavadīja tikai nedēļu un tad devās atpakaļ uz Vīni, kur apprecējās ar Artūru fon Zutneru. Tomēr turpmākos 20 gadus, līdz pat Nobela nāvei 1896. gadā, Zutnere un Nobels uzturēja draudzīgas attiecības un sarakstījās, lai gan personīgi tikās tikai vēl pāris reizes. Viņus vienoja dedzīgi satikšanās mirkļi un ilgstoša sarakste, kur starp rindām nolasāma liela un patiesa, taču nerealizēta mīlestība abu starpā. Pastāv uzskats, ka Zutneres darbība miera atbalstam un vēstulēs paustie uzskati ir ietekmējuši dinamīta izgudrotāju Nobelu testamentā novēlēt savus līdzekļus ne tikai Nobela prēmijām zinātnē un literatūrā, bet arī nodibināt Nobela miera prēmiju. Nav brīnums, ka Berta fon Zutnere bija pirmā sieviete pasaulē, kura 1905. gadā saņēma šo Nobela Miera prēmiju.
Zutnere nomira no vēža 1914. gada 21. jūnijā, neilgi pirms Pirmā pasaules kara, par kuru viņa bija centusies brīdināt.
Zutneres piemiņa godināta, viņu attēlojot uz Austrijas 1000 šiliņu banknotēm, bet mūsdienās viņas portrets ir uz Austrijas divu eiro monētām.
Laikā, kad mūs satrauc nemiera pilnie notikumi pasaulē, austriešu rakstnieces idejas un uzskati izskan ļoti mūsdienīgi.
