Dažreiz pēc sarežģīta darbiņa pabeigšanas tā vien gribas sevi apbalvot ar iecienītākās kūciņas gabaliņu vai ko citu tikpat grēcīgi saldu vai treknu, neveselīgu un kalorijām bagātu, un tas ir saprotami. Problēmas varētu rasties, ja tā palutināt sevi vēlies gan grūtā darba procesā, lai uzmundrinātu; gan stresa pārņemtam domājot par kādu gaidāmu vai jau esošu problēmu; gan, ja, pavadot vakaru pie TV, roka tā vien stiepjas pēc kā garšīga un vari visu vakaru ēst, ēst un atkal ēst.
Rīšanas kaiti jeb atkarību no ēšanas sauc par kompulsīvo pārēšanos, un tā ir viens no ēšanas traucējumu veidiem. Protams, nevar teikt, ka vienmēr kāre pēc saldumiem un neveselīgas pārtikas ir saucama par kompulsīvo pārēšanos.
Kompulsīvu pārēšanos raksturo atkārtotas pārmērīgas ēšanas epizodes - ievērojami lielāka, nekā citi līdzīgos apstākļos to darītu, pārtikas apjoma nekontrolējama uzņemšana (parasti vienatnē) īsā laika periodā - pat ja neesi izsalcis. Ēšanai neseko atbrīvošanās no ēdiena ar vemšanas vai caurejas līdzekļu palīdzību.
Uzvedības un emocionālā stāvokļa brīdinājuma zīmes, kas var norādīt uz slimību:
Jāatzīst, ka kompulsīvā pārēšanās ir līdz galam neizpētīta slimība un visi tās cēloņi nav zināmi. Aplūkosim biežāk nosauktos.
Psiholoģiskie faktori: stresu izraisoši notikumi, depresija, trauksme, vientulība, zems pašvērtējums, neapmierinātība ar dzīvi, garlaicība, dzīvesprieka trūkums, grūtības paust savas jūtas utt. Nekontrolēta pārēšanās kalpo kā psiholoģiskās kompensācijas mehānisms, un ledusskapis kļūst par «mājas psihoterapeitu». Tā Anna sāka pievērsties kūciņām, uzzinājusi, ka vīrs viņu krāpj. Dažu nedēļu laikā Anna bija pieņēmusies svarā par vairākiem kilogramiem, pati saprata, ka tas viņas pievilcību vīra acīs nevairos, taču… apstāties vairs nespēja. Kā pirmajā vakarā pēc vīra nodevības uzsāka sevi mierināt ar kafiju un eklēru, tā turpināja.
Ilona darbā centās pabeigt jauno projektu. Viņa satraucās, saldas kafijas krūzes sekoja viena otrai, pēc tam hotdogi, jo paņemt īstu pusdienas pārtraukumu nebija laika. Pēc atlaišanas no darba Gastons apēda hotdogu un izdzēra pudeli alus. Tas nomierināja, un viņš jutās možāks. Blakus, asti vicinot, grozījās viņa taksis. Trīs reizes dienā vedot suni pastaigā, Gastons piestāja arī pie nu jau iecienītās ēstuves...
Slimība var palēnām attīstīties no bērnības pieredzes. Lai sevi nomierinātu, zīdainis meklē krūti - ēdienu. Arī vēlāk, ja bērns sajūtas slikti vai lai viņu apbalvotu, tiek piedāvāts kaut kas garšīgs. Zemapziņā paslēptā saikne starp «kaut kas garšīgs» un «man paliks labāk» ir tik spēcīga, ka no tās gandrīz neiespējami atteikties. Bērnībā piedzīvota fiziska, seksuāla trauma vai emocionālā vardarbība arī var provocēt negausīgo ēšanu. Pie vainas var būt pat prasība vienmēr izēst tukšu šķīvīti.
Bioloģiskie faktori. Pētījumi rāda, ka negausīgajiem ēdājiem vērojamas izmaiņas smadzenēs - tās kļūdaini saņem un nosūta signālus par izsalkumu un sātu. Papildus vērojams arī smadzeņu ķīmiskais disbalanss, piemēram, pazemināts serotonīna daudzums. Ģenētiskie faktori - ēšanas traucējumi var būt iedzimti no vecākiem. Daži medikamenti, piemēram, antidepresanti, var palielināt apetīti un izraisīt pārēšanos. Cilvēki ar kompulsīvu pārēšanos bieži vien cieš arī no citām psihiskām slimībām, piemēram, depresijas, dažādām fobijām, trauksmes.
Pie pārēšanās var novest stingras diētas vai uztura ierobežojumi. Ēšanas traucējumu var veicināt mazkustīgs dzīvesveids un fizisko aktivitāšu trūkums. Reklāmas un cita veida sabiedrības spiediens par iedomāto skaistuma ideālu bieži rada negatīvu attieksmi pret savu ķermeni.
Tiek pētīta pārtikas ietekme uz slimības attīstību. Pārtika, kas satur daudz cukura, sāls, tauku, aromatizatoru un garšas pastiprinātāju (tādi produkti ir «fast food», pusfabrikāti, konditorejas izstrādājumi), kairina noteiktus smadzeņu centrus, un veidojas nosacījuma reflekss - nepārtraukti meklēt ēdienu. Ēdiens (smarža, izskats, garša) ir stimuls, seko vēlme apēst jeb reakcija, ēdot rodas patika jeb reakcijas nostiprināšana, un ātri vien izveidojas paradums.
Kāds, kurš ar šo kaiti nav saskāries, varētu uzskatīt - kas gan tur īpašs - pārēšanās. Vai nepietiek ar gribasspēku, lai tiktu no tās vaļā? Cits aspekts - lai uzveiktu atkarību no alkohola, no tā lietošanas atsakās pilnībā. No ēšanas pavisam atteikties nevar. Kā «nenorauties», nepārtraukti esot tik tuvu kārdinājumam?
Lielākā daļa negausīgo ēdāju sāk ko darīt tikai tad, kad saskaras ar visspilgtākajām traucējuma sekām - lieko svaru. Teorētiski ar kaiti var cīnīties pats cilvēks. Bet tikai tad, ja izdarīs pareizos secinājumus un mēģinās izprast situāciju. Nevis no pozīcijas «man jānotievē», bet gan - «kāpēc man ir liekais svars?». Vispirms jāsaprot, kas ir par iemeslu rīšanai, jānovērš ēšanas traucējumi un tad var ķerties klāt svara zaudēšanai. Pārēšanās ir tikai simptoms, un, lai tiktu vaļā no simptoma, jāatrod cēlonis, kurš bieži vien nav apzināts.
Ko darīt? Sāc rakstīt pārtikas dienasgrāmatu, kurā pieraksti visu, ko dienas laikā apēd. Pēc tam analizē piezīmes, lai saprastu, kādos apstākļos notika pārēšanās. Turpat pieraksti savas tā mirkļa emocijas un fizisko stāvokli. Tas palīdzēs tikt galā ar emocionālajām problēmām un saskatīt stresa cēloni. Dienasgrāmatas rakstīšana disciplinē un ļauj just, ka tu kontrolē situāciju. Pie nevēlamiem produktiem varētu pierakstīt cenu, saskaitīt aprīto naudā un padomāt, ko citu vērtīgāku varēji iegādāties. Jāņem gan vērā, ka kompulsīvo traucējumu gadījumā ēšana ir svarīgāka par jebkurām citām materiālām lietām.
Ja pārēšanās notiek aiz garlaicības, atrodi patīkamu nodarbi, kas iepriecina, iedvesmo un vairo enerģiju. Nevar būt, ka tev nav neviena hobija, radošas nodarbes vai aizraujošas grāmatas. Varbūt labāk piezvani draudzenei, nevis pasūti picu.
Mēģini atrast laiku arī fiziskai slodzei, kaut vai nelielai pastaigai, trenažieriem vai skrējienam parkā. Tā uzlabos garastāvokli, mazinās stresu, paātrinās vielmaiņu un palīdzēs zaudēt svaru. Ja tie būs ļoti intensīvi treniņi (vairāk nekā stundu), tad gan var rasties pastiprināta kāre pēc saldumiem.
Tā vietā, lai mētātos no vienas diētas pie otras, uzzini, kā ēst veselīgi un daudzveidīgi. Ja uzturs būs sabalansēts, tu nepieņemsies svarā. Parūpējies, lai tev vienmēr būtu pieejams mazkaloriju ēdiens, ko droši vari ēst lielos daudzumos, piemēram, dārzeņi. Kalorijām bagāti produkti jāaizvieto ar produktiem, kuri satur mazāk kaloriju, piemēram, tortes vietā - zefīru vai marmelādi. Gadās, ka traucēts slāpju un izsalkuma regulācijas mehānisms, tādēļ vajadzētu vispirms padzerties ūdeni, ja pēc minūtēm 20-30 tomēr izsalkums nepāriet, var ēst.
Dažreiz pirmais solis atkarības no ēdiena pārvarēšanā ir aprunāties ar tuviem cilvēkiem. Tu jutīsies kā atbrīvojies no smagas nastas un nejutīsies viens uzsāktajā varonīgajā ceļā.
Fiziskā bada tests. Ja jūti nepārvaramu vēlmi kaut ko apēst, pajautā sev, vai vēlies ābolu (griķi, brokoļi, kefīrs - jebkurš veselīgs, bet ne iecienītākais produkts)? Ja piekrīti, tad patiešām esi izsalcis. Ja jūti, ka izsalkumu varētu remdēt tikai eklērs, tad, visticamāk, tevi vada emocijas un ēdiens nepalīdzēs atrisināt problēmu.
Ielaistos gadījumos var palīdzēt tikai kompleksa ārstēšana. Terapijas mērķis būs novērst pārēšanās epizodes un izveidot veselīgus ēšanas paradumus. Vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai veiktu vispārējo veselības pārbaudi, jo parasti cilvēkiem ar kompulsīvo pārēšanos ir liekais svars, kas rada veselības traucējumus - paaugstinātu holesterīna un cukura līmenis asinīs, izmaiņas aknu rādītājos utt., sievietēm vajadzētu apmeklēt ginekologu, jo liekais svars var radīt ginekoloģiska rakstura problēmas. Ģimenes ārsts izvērtēs veselības stāvokli un ieteiks pareizu ārstēšanu, ja tāda nepieciešama.
Jāpārbauda, vai pārmērīgo apetīti neizraisa kāda slimība. Pastiprināta ēstgriba var būt hormonālu traucējumu gadījumā, piemēram, vairogdziedzera slimības - hipertireozes gadījumā, vai arī cits iemesls - parazīti. Pastiprināta ēstgriba ir arī viens no diabēta simptomiem. Hroma trūkums organismā var radīt pastiprinātu kāri pēc saldumiem. Jābūt pilnvērtīgam miegam. Ēstgriba palielinās, ja cilvēks nav izgulējies. Organisms enerģijas trūkumu kompensē ar ēdienu. Ja cilvēks ēd uzturvielām nabadzīgu uzturu, arī tas varētu izraisīt pastiprinātu ēstgribu.
Tālākā ārstēšanas procesā uztura speciālists vai ārsts dietologs ieteiks, kā vislabāk sakārtot ēšanas paradumus, izskaidros, kādus produktus izvēlēties, kuri vismazāk kaitīgi veselībai, izveidos noteiktu ēšanas režīmu. Psihoterapeits noskaidros atkarības rašanās cēloņus, palīdzēs destruktīvos domāšanas modeļus aizvietot ar konstruktīviem, iemācīs jaunas stresa pārvarēšanas stratēģijas un impulsu kontroli. Psihiatrs palīdzēs ar zālēm, ja cilvēkam ir depresija, bezmiegs, liels stress. Svarīgs solis dziedināšanas procesā var būt pievienošanās atbalsta grupai.
Dziņa pārēsties var saglabāties visu dzīvi tāpat kā alkoholiķim, kurš nelieto - vēlme iedzert. Visu dzīvi būs ar sevi daudz jāstrādā. Jāsporto visu dzīvi. Jāpieskata sevi visu dzīvi, lai atkal neiekristu vecajos destruktīvajos rīcības modeļos.
Tests
Ja atbildēji ar «jā» uz 3-4 apgalvojumiem, tev var attīstīties kompulsīvā pārēšanās, un iespējams, nepieciešama speciālista palīdzība.
Ja ir vairāk nekā 4 apstiprinošas atbildes, tad tev ir atkarība no ēdiena un noteikti jādodas pēc padoma pie speciālistiem.
