«Kad dzirdu kādu sūdzamies, cik Latvijā ir grūti, cik slikta mums valdība, cik slikti klājas un cik šausmīga te ir dzīve, tādiem runātājiem vienmēr gribu parādīt šo bildi,» saka slavenais puķu selekcionārs Jānis Rukšāns par savu izvēlēto mīļāko fotogrāfiju, piebilstot: «Lai viņi paskatās, kur un kam patiešām ir smaga dzīve!»
Fotogrāfija, kurā iemūžināta veca sieviņa ejam pa kalnu ceļu un plecos stiepjam pamatīgu baļķi, tapusi pirms dažiem gadiem kādā Ziemeļturcijas kalnu pārejā. «Toreiz biju uz turieni devies meklēt dažus retus kalnu augus. Un, braucot lejā no pārejas, pēkšņi ieraudzīju šo kundzi, kura nesa milzīgu baļķi uz muguras. Lai gan biju mašīnai pie stūres, momentā bremzēju, taisīju vaļā logu un ķēru pēc kameras, un tā tapa šīs pāris fotogrāfijas, jo kameras slēdzi paguvu nospiest tikai divreiz. Es pat nezinu, vai šī kundze ievēroja, ka viņu fotografēju, jo viņa lēnām gāja augšā, savukārt mums bija jābrauc tālāk. Tiešām apstājāmies tikai uz brīdi, un kolēģis man sniedza kameru. Ko kundze darīja tālāk, nezinu. Pieļauju, ka baļķi viņa stiepa, lai izmantotu to vai nu mājas celtniecībai, vai remontam, bet mēs tiešām to nejautājām. Un vēl mūs fascinēja, ka viņa gāja nevis lejā, bet gan pret kalnu…»
Selekcionārs smejot stāsta, ka ar visai kolorīto un izteiksmīgo fotogrāfiju viņš jau toreiz dalījies ar saviem kolēģiem. Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai viņš pats grūtos brīžos sameklē šo bildi, Jānis Rukšāns atklāj, ka diezgan bieži esot to izmantojis, sūtot paziņām un draugiem Ziemassvētku apsveikumus, tekstā pierakstot: «Novēlu, lai jums dzīve ir vieglāka nekā šai kundzei Turcijas kalnos!» Selekcionārs gan piebilst, ka parasti draugiem mēdzot sūtīt drukātas un ar roku rakstītas kartītes, taču tie, kam viņš apsveikumus sūta e-pastā, gan saņemot šo fotogrāfiju. «Kā Latvijā uztver šo manu apsveikumu, es nezinu, jo tādas informācijas man nav. Bet tiešām vēlreiz gribu uzsvērt - ja apskatāmies šo fotogrāfiju, tad vajadzētu saprast, ka salīdzinājumā ar citām zemēm mēs tiešām dzīvojam pat ļoti labi! Jo man liekas, ka cilvēkiem ik pa reizei vajag atgādināt šādas lietas. Visi tikai čīkst un sūdzas, bet, kad vajag atrast darbinieku vai palīgu, tas nav iespējams… Visi tikai atmet ar roku un saka, ka neesot vērts strādāt, jo var tak aiziet uz pagastu un tāpat dabūt pabalstu,» selekcionārs rezumē.
«Vispār neesmu bijis ekspedīcijās uz Turciju vairākus gadus, jo bija jau arī kaut kas jāpadara paša dārzā, lai gan pirms tam uz turieni braucu katru gadu,» stāsta Jānis Rukšāns un atklāj, ka nākamgad plānojot doties ekspedīcijā uz Irānu, savukārt šā gada plānā esot Grieķijas kalni. Taujāts, cik droši pašreiz ir doties uz Irānu, ņemot vērā pasaulē notiekošo, selekcionārs atteic - ja nesāksies kādi nemieri un problēmas saistībā ar karu Izraēlā, «uz Irānu doties ir drošāk nekā uz jebkuru citu Tuvo Austrumu valsti. Teiksim tā, kur ir asiņainas diktatūras, tur dumpinieku un teroristu ir daudz, daudz mazāk, lai gan varbūt mums liekas citādi. Manā uztverē Irāna ir viena no drošākajām valstīm. Pēc pirmā brauciena 2008. gadā nozvērējos, ka vairs nemūžam uz turieni nebraukšu, taču nu jau tur esmu bijis piecas reizes.»
