Laidu muižas sienu un grīdu gleznojumi mēroga ziņā ir pielīdzināmi Rundāles pils gleznojumiem, un tiem piešķirts vēsturiskā mantojuma statuss. Kāds liktenis gadsimtu gaitā ir piemeklējis Laidu muižu?
Ceļš no Rīgas uz Laidiem ilgst gandrīz divas stundas. Saulainā diena ir krietni iesilusi, taču joprojām diezgan dzestra, kad sasniedzu Laidu muižas pagalma loku. Mans ceļš šurp ved tāpēc, lai satiktu kādu radošu cilvēku grupu, kas uzņēmusies grūto un laikietilpīgo, bet cēlo pienākumu - apsaimniekot muižu un padarīt to par kultūras vietu vietējiem iedzīvotājiem un Laidu viesiem. Ir patīkami apjaust, ka joprojām eksistē ne tikai praktiski darījumi, bet arī nemateriālas vērtības - vērtības, kuras pastāv cauri laikam, kuru nozīme cilvēku dzīvē atstāj gaišas, neizdzēšamas pēdas. Kā gan visvieglāk, visspēcīgāk un visgaišāk iespiesties cilvēka prātā? Daudzi piekritīs, ka attiecības, kopīgi pasākumi, kopīga mūzikas, mākslas, literatūras radīšana un baudīšana, kopīga izglītošanās, kopīga vēstures mantojuma godāšana - tie rada brīžus, kurus vēlamies atcerēties. Tieši to var novērot šeit. Apciemojuma laikā izjūtu Laidu muižu kā vietu, kas ļauj piedzīvot radošu kopābūšanu, kas apvieno mūziķus, dizainerus, ilustratorus, fotogrāfus, saimniekus un uzņēmējus.
Gandrīz katrs no viņiem ir ne tikai radošais, bet arī saimnieks - spēj gan sagrābt lapas, gan gatavot ēst, gan kurināt krāsni, gan arī muižnieciskā lepnumā sēdēt uz terases un baudīt skaistā parka siluetu. Šo paradoksālo iespēju - mākslinieku apvienībai saimniekot vēsturiskā muižā - nesen radījuši procesi, kuriem ar mākslu nav nekā kopīga - Latvijas izglītības reformas, enerģētikas cenu krīzes un novadu reformas kontekstā - Laidu muižā, kas līdz 2022. gadam bija Laidu pamatskolas ēka, pēc izglītības iestādes slēgšanas mājvietu radis Laidu muižas kultūras un mākslas centrs. Bet nu par visu pēc kārtas.
Situācija, kad muižas telpās skolotāju un bērnu vietā rezidē mākslinieki, veidojusies vienkārši un sarežģīti vienlaikus. Latvijā tā šobrīd ir visai izplatīta aina - demogrāfisko rādītāju, novadu un izglītības reformu dēļ Latvijas lauku reģionos slēgts daudz skolu. Viedokļi par lauku skolu slēgšanu krasi atšķiras. Kā pagājušā gada 31. janvārī vēsta laikraksts «Neatkarīgā», Salas pamatskola, kurā mācās 60 skolēnu un strādā 17 skolotāju, Saeimas deputātes Janīnas Kursītes-Pakules uzskatā ir «labākā Latvijas mazā skola, kas ir izglītības, kultūras un sociālais centrs, tādēļ to nedrīkstētu slēgt». Šim viedoklim nepiekrīt Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns, jo viena skolēna uzturēšana tik mazā skolā esot pārāk dārga un nerentabla, tāpēc, saskaņā ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas veiktu pētījumu, to rekomendēts slēgt jau sen. Šādu gadījumu ir daudz: vien 2022. gadā līdzīgu likteni piedzīvoja arī Remtes, Pampāļu, Jaunlutriņu un Rubas skolas. Kopš1991. gada Latvijā skolu kopskaita kritums ir šāds:
* 1991. gadā Latvijā bija 990 skolu,
* 2021. gadā - jau vairs tikai 668 skolas, kā liecina Latvijas oficiālās statistikas portāla dati.
Līdzīgs scenārijs bija vērojams arī Laidos - skolēnu skaita samazinājums un augstās uzturēšanas izmaksas noveda pie skolas slēgšanas.
Lai izprastu muižas ēku kompleksa vērtību, ir jāieskatās tā vēsturē. Laidu muiža, kas šobrīd atzīta par Latvijas nozīmes arhitektūras pieminekli, atrodas Laidu pagastā Kuldīgas novadā - pašā Kurzemes viducī, apmēram 167 km no Rīgas. Tās pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā, taču precīzu ziņu par Laidu muižas rašanos Latvijas vēstures arhīvi neglabā. Šodien var redzēt, ka muižas kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, muižas pils un saimniecības ēkas, kas glīti kārtojas ap lielo pils pagalmu. Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis savā Latvijas simtgadei veltītajā grāmatu sējumā «Muižas Latvijā» zina teikt, ka 1562. gadā dāņu princis Magnuss fon Holšteins uzdāvināja zemi Magnusam Erdmanam fon Ganckovam, turpmāko gadsimtu gaitā tā ceļojusi pie Manteifeļu-Cēges dzimtas, pie Brinkeniemu dzimtas, Mirbahu dzimtas, Taubju un fon Bordēliusu dzimtas īpašumā. 1808. gadā Manteifelis muižu atguva savā īpašumā, lai dāvātu meitai Johannai fon Lambsdorfai, bet Alfrēds fon Bahs to nomāja līdz pat zemes reformai 1920. gadā. 1921. gadā muiža pārtapusi par skolu, īslaicīgi 2. pasaules kara laikā izmitinot vācu armijas hospitāli, taču saglabāja skolas statusu līdz pat 2022. gadam. Skolas darbības laikā Laidu muižas kompleksā notika ne tikai skolas mācību process, tā deva mājvietu arī lokālajam korim, deju kolektīviem, mazpulku un jaunsargu vienībām, Laidu Izglītības biedrībai, arī telpas ciema pasākumu, koncertu, teātru un interešu izglītības nodrošināšanai. Te būtu jāņem vērā, ka Laidu iedzīvotāji - visi kā viens - ir mācījušies, strādājuši vai citādā veidā bijuši saistīti ar Laidu muižas ēkām, jo tā bija nozīmīga izglītības un kultūras daļa. Neskatoties uz to, 2022. gada sākumā tika pieņemts lēmums par skolas slēgšanu, un īsu brīdi muižas nākotne bija neskaidra.
Slēgto skolu ēkas lielā daļā gadījumu tiek atstātas novārtā, tāpēc, ja telpām izdodas rast jēgpilnu izmantojumu, pašvaldības ir priecīgas - muižu apsaimniekošana diemžēl bieži tiek uzskatīta par nastu dārgās uzturēšanas dēļ. Šādās telpās mēdz ierīkot hosteļus, muzejus, pansionātus vai citas sabiedriski nozīmīgas iestādes. Piemēram, Īvandes muižu apsaimnieko uzņēmums, kas attīsta muižā dažādus tūrisma pakalpojumus, piedāvā muižas apskates, svinību un nakšņošanas iespējas.
Vēl viens scenārijs ir ēku izsolīšana, taču Latvijā ir vairāki gadījumi, kuros muižu kompleksu nodošana privātai pārvaldei ir bijusi kaitējoša - vēsturiskais piemineklis zaudēts gandrīz vai pilnībā. Pagājušā gada 21. oktobra LTV1 raidījumā «Kultūršoks» skaidrots, ka atšķirībā no Latvijas sakrālo būvju situācijas Latvijas pilīm un muižām valsts līmenī glābšanas plāna nav. Šī iemesla dēļ Kuldīgas pašvaldība biedrības «Give and Get» paspārnē radušās mākslinieku apvienības priekšlikumu padarīt muižu par kultūras centru uztvēra ar interesi. Pašvaldība un iedzīvotāji apzinājās, ka šim īpašumam nepieciešami tādi apsaimniekotāji, kuri ne tikai rūpēsies par muižas kompleksa uzturēšanu pie dzīvības, bet arī spēs novērtēt tā māksliniecisko lielumu. Tas ir svarīgi, lai izvairītos no, piemēram, Madlienas muižas un daudzu citu Latvijas muižu likteņa. Atsaucoties uz pagājušā gada 16. februārī portālā LSM publicēto, restauratoru vērtējumā Laidu muižas sienu un grīdu gleznojumi mēroga ziņā ir pielīdzināmi Rundāles pils gleznojumiem, un tiem piešķirts vēsturiskā mantojuma statuss. Šāds atzinums muižas apsaimniekotājos rada vēl jo lielāku vēlmi atjaunošanu veikt iespējami drīz, lai atrastie dārgumi būtu pieejami visiem. Situāciju komentē Kuldīgas novada izpilddirektores pienākumu izpildītāja Agnese Buka: «Mūsu novadā ir daudz muižu, tāpēc to apsaimniekošana un uzturēšana mums ir gana izaicinošs un grūts uzdevums. Kā daudziem novadiem, arī mūsu uzdevums ir apsaimniekot un, galvenais, risināt, kā attīstīt konkrēto vietu. Parasti muiža ir apdzīvotas vietas centrā, tā ir svarīga kultūrtelpa mūsu iedzīvotājiem, līdz ar to - dzīvība tur ir ļoti būtiska. Tādā ziņā mākslinieku apvienības piedāvājums bija ļoti piemērots, un mēs nolēmām to pieņemt.» Tāds ir īsais stāsts par to, kā Laidu muižā pagaidu mājas ieguva biedrības «Give and Get» biedrības paspārnē dzimušais radošais visums «Laidu muižas pils».
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumā teikts, ka daļa no Latvijas muižām, kurās reiz saimniekojušas skolas, nonāk labās rokās. Atverot muižas centrālās ieejas durvis, uzreiz ir skaidrs, ka Laidu muiža ir tieši šāds labais gadījums, kad apsaimniekošana uzticēta mākslu, vēstures, tradīciju un radošuma pārpilniem cilvēkiem. «Te ir suvenīru veikaliņš, pa labi - mākslinieku telpas, bet kreisi - publiskās telpas un izstāžu zāle,» stāsta viena no projekta dalībniecēm, Latvijā un citviet pasaulē zināmā scenogrāfe un dizainere Inga Bermaka, vides dizaina studijas «Kudatuda» vadītāja. Manu pirmo jautājumu, kāpēc muižas pils nosaukta par radošo visumu, Inga komentē: «Tāpēc, ka tāds ir mūsu galamērķis - radošs visums - nekādu pamācību, nekādu instrukciju. Radoša vide ir tāda, kas ļauj izpausties, radīt. Nav jābūt māksliniekam, lai kaut ko radītu, arī attiecības ir radošas! Radošums iemāca mobilizēties, lai atrastu izeju bezizejā, tāpēc tas ir svarīgi vienmēr un jo īpaši mūsdienās. Mēs vēlamies, lai Laidu iedzīvotāji un muižas viesi redzētu mūs kā vietu, kurā būt pašam.» Tūlīt pat tieku pie siltas kafijas krūzes stāsta par Laidu muižas aktualitātēm, kas norit dižciltīgā, laika zoba skartā apspriežu zālē. Muižā rezidē Latvijā un pasaulē novērtēti dažādu jomu mākslinieki un radošie darbinieki, viņu plāni attiecībā uz muižas nākotni ir ambiciozi un reāli vienlaikus. Turpina Inga Bermaka: «Lauku reģionos kultūras satura joprojām ir pārāk maz, turklāt nepietiek ar to, ka tiek radīta vieta kultūras patēriņam. Laidu muižas vide ir ideāla augsne, lai vietējie cilvēki un Laidu viesi paši kļūtu par daļu no šī mākslas. Mūsu visuma durvis vienmēr ir atvērtas, un esam priecīgi uzņemt viesus katru dienu, jo te māksla notiek visu laiku, arī tad, kad nenotiek plānveida pasākumi. Var nākt spēlēt šahu, lasīt, vērot māksliniekus darbībā, iepazīt muižu. Daudzas muižas Latvijā nav pieejamas apmeklētājiem, bet šī ir - vai tas jau nav ieguvums?» Vaicāta, kā var savienot dzīvi Rīgā un Laidos, māksliniece atzīst - lai darbi raitāk ritētu uz priekšu, dzīve šobrīd rit Laidos, klātienē. Lai tas varētu notikt, bērni, piemēram, mācās Vilgāles skolā. Draugos ar Laidu muižu aktivitātes veic visdažādākās mākslas un radošās studijas, ne tikai iepriekš pieminētā studija «Kudatuda», bet arī jau pieminētā biedrība «Give and Get», «Dirty Deal Audio», «Totaldobže», Kaņepes kultūras centrs, ISSP foto skola, Rīgas Cirka skola, Laikmetīgās mākslas centrs un citi. Šīs kopienas mērķis ir veicināt labvēlīgu klimatu un auglīgu augsni starptautiskai laikmetīgās kultūras un mākslas attīstībai un inovācijām Kuldīgas novadā. Gada laikā realizēti trīsdesmit divi pasākumi, tajā skaitā mūziķu rezidences, radošās darbnīcas, svētku svinēšanas, izstādes, kino seansi un pat cirka meistarklases. Tāpat Laidu iedzīvotājiem bija iespēja tikt iemūžinātiem retro fotogrāfijās, apmeklēt dažādus dzīvās mūzikas koncertus un pasākumus, lekcijas u.c.
Par Laidu muižā rezidējošiem māksliniekiem stāsta A. Buka: «Runājot par Laidiem - bija patīkami redzēt šo cilvēku izpratni un enerģiju. Mākslinieku grupa tikās ar pašvaldības vadītājiem un dažādiem speciālistiem, uzzinājām, ka konkrētās radošās komandas spēks ir tajā apstāklī, ka viņu vidū ir dažādi profesionāļi no dažādām nozarēm, ne tikai radošo industriju pārstāvji, režisori, horeogrāfi, bet arī eksportēt spējīgi uzņēmēji, arhitekti, spēcīgi projektu vadītāji. Viņi ir spējuši apvienot spēcīgu komandu, daudzpusīgus, izglītotus cilvēkus, kas spēj apvienoties un darīt. Mēs ticam un ceram, ka viņi spēj novērtēt muižas vēsturisko vērtību. Šī komanda spēja pierādīt, ka viņiem ir pieredze vēsturisku pieminekļu atjaunošanā, ko apliecina arī Latvijā zināmu speciālistu piesaiste atjaunošanas darbos. Esam saņēmuši darbu un aktivitāšu sarakstu, ko plānots izdarīt līdz šī gada beigām, ļoti ceram, ka Laidu un apkārtnes iedzīvotāji aktīvi iesaistīsies.»
Brīdī, kad grāmatu ilustratore Kristīne Martinova atnes siltu zāļu tēju ar medu, mūsu saruna ievirzās Laidu muižas nākotnes plānos. Kā stāsta dalībnieki, nākotnes plāni ir, turklāt lieli - pasākumi, mākslas darbnīcas, koncerti, izstādes un aktivitātes visa gada garumā ir tikai daļa no aktivitātēm, ko viņi vēlas ieviest dzīvē. Lielu uzsvaru liks arī uz vasaras nometnēm jauniešiem, kas sniegtu ne tikai izklaides, bet, līdzīgi kā skautiem un gaidām - arī praktiskas iemaņas dzīvei pilsētā un arī dabā. Kā svarīgu kritēriju darbā ar bērniem Laidu radošā visuma dalībnieki uzsver darbu pie vērtību pārskatīšanas. «Lai bērni no patērētājiem mācās kļūt par radītājiem! Ja vajag krūzi, lampu vai gleznu, tad lai pirmā doma ir radīt pašam, nevis doties uz veikalu! Dosim iespēju zīmēt, komponēt, veidot, domāt, dot savam radošumam mērķi. Arī mūsu pašu bērni piedalīsies, tāpēc bērnu pasākumos ieguldām sirdi un dvēseli,» stāsta Inga Bermaka. Parka teritorijā plānots iekārtot maģisko pastaigu parku, kafejnīcu ar vasaras terasi, kur norisināsies publiskie kultūras un mākslas pasākumi, plānota ar iedzīvotājiem un viesiem kopīga ēst gatavošana. Piekrišanu sadarbībai jau šobrīd ir devuši ievērojami Latvijas mākslas pasaules cilvēki. Vēl viens darbības virziens ir iesaiste starptautiskos mākslinieku rezidenču tīklojumos, iestrādes ir veiktas jau šogad - Laidu muižā viesojušies interesenti gan no Eiropas, gan arī no Meksikas, Čīles, Dienvidamerikas, Japānas, Taizemes.
Kādā veidā plānotais tiks realizēts, ir atkarīgs no Laidu iemītnieku entuziasma. Lai to izdarītu, ir jāveic ļoti daudz darbu, kuriem ar mākslu nav pilnīgi nekāda sakara, jo muižas uzturēšana ir ikdienas darbs, ko veic viņi paši. Šobrīd Laidu radošajai komandai ar Kuldīgas pašvaldību noslēgts līgums uz diviem gadiem, taču ir vienošanās, ka līgumu būs iespējams pagarināt, ja projekts attīstīsies tādā veidā, kā plānots. Kā jau parasti- viss atduras pret naudu, jo māksla, kas paredzēta visiem, nav peļņu nesošs projekts, peļņa arī nav Laidu radošā visuma mērķis. «Turklāt jāsaprot, ka atjaunot senas ēkas - tas ir dārgi, bet atjaunot arhitektūras pieminekli, ievērojot visas noteiktās prasības - vēl jo dārgāk. Diemžēl pašvaldībā tādu līdzekļu nav, jo runa ir par vairākiem simtiem tūkstošu,» stāsta Laidu iemītnieki. Kā noskaidroju Kuldīgas pašvaldībā, tā ir gatava finansiāli iesaistīsies ar atjaunošanu saistītos darbos Laidu muižā, piemēram, jau ir novērsti jumta defekti, taču pilnībā segt atjaunošanas darbus - tādu līdzekļu nav. Muižas iemītnieki un pašvaldība ir vienojušies par neatliekamo pienākumu sadalīšanu: avārijas brigādes nodrošināšanu, krāšņu tīrīšanu un apsekošanu, noteku tīrīšanu, rūpēm par ugunsdrošību un labiekārtošanas inventāra mehānismiem un apkurināšanu, taču nevar apstāties tikai pie neatliekamo darbu izdarīšanas, ir jādomā arī par kultūras centra nākotni, lai iecerētais darbs varētu virzīties uz priekšu.
Laidu muižas nākotnes vīzijā arhitekts Reinis Liepiņš, viens no radošā visuma dalībniekiem, ieskicē nepieciešamību projektam pieiet ar vislielāko rūpību. Arhitekts norāda: attīstības vīzijā jāfokusējas uz arhitektūras un dizaina vēstures un tagadnes mijiedarbības principiem, strukturējot procesu pa soļiem - ko un kā saglabāt. Tēmu loks ietvertu gan arhitektūras pieminekļa atjaunošanu, gan ainavu arhitektūras jautājumus, gan arī biznesa un uzņēmējdarbības perspektīvas Laidu muižā. Darbu saraksts ir ārkārtīgi garš, turklāt, kā norāda arhitekts, tos nevajadzētu atlikt. Gan pašvaldība, gan Laidu radošā visuma dalībnieki strādā, lai attīstība virzītos uz priekšu un tuvākajā nākotnē Laidu muižas komplekss būtu vieta, kur gūt veldzējumu ikvienam, taču šāds uzdevums prasa ļoti daudz līdzekļu. Kā risināt situāciju, kad jāglābj vēsturiskas nozīmes ēkas, bet tam netiek atvēlēti valsts līdzekļi, savā sociālo mediju profilā pagājušā gada oktobrī viedokli pauž Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes loceklis Jānis Lazdāns: «Ikviens no mums var palīdzēt muižu uzturēšanā, atjaunošanā un saglabāšanā. Atjauno, atdzīvini, ziedo un apmeklē pasākumus. Pretī tu dabūsi gandarījumu, sakārtotu vidi, saglabātu kultūras mantojumu, pieredzi un atmiņas, kuras vienmēr paliks ar tevi.»
Sirsnīgs atbalsts ir arī vietējie iedzīvotāji, piemēram, daloties ar saviem darba instrumentiem un laiku. Kā stāsta Laidu muižas iemītnieki, reiz kāds atsaucīgs Laidu kaimiņš muižas iedzīvotājiem atveda puscūku, tā teikt - ēdiet uz veselību, lai jums darbi labāk iet no rokas!
Izbaudījusi Laidu muižas viesmīlību, saprotu, ka drīzumā te atgriezīšos. Ceru, ka Laidu radošajam visumam izdosies raiti risināt saimnieciskos jautājumus, par radošajām es nemaz nešaubos. Esmu dzirdējusi, ka latviešu mākslinieks Laimonis Mieriņš interesi par zīmēšanu un glezniecību guvis savās bērnu dienu takās, kur noritēja viņa bērnības un pirmie skolas gadi - tieši Laidu muižas skolā. Kas zina, varbūt tieši tāpēc viņa darbos ir jaušams miers un vienlaikus kustība - vērtības, kas stāv pāri 21. gadsimta ekonomikas un politikas rāmjiem, bet sniedz tik daudz prieka un veldzējuma tiem, kuri tam ļaujas.
