Vērtību sistēmu cilvēkam veido jau no mazotnes. Ģimene, bērnudārzs, radinieki, līdzcilvēki, sistēma, politiskā iekārta un ģimenē valdošie reliģiskie uzskati. Vai pašvērtējums ir saistīts ar vērtību sistēmu? Un kā iespējams celt savu pašvērtību?
Katras paaudzes un kultūras cilvēki ir iemantojušas citādu skatu uz savu vietu ģimenē, sabiedrībā, partnerattiecībās un kultūrā kopumā. Ticības aspekti ir tie, kas dažkārt ļoti kardināli nosaka katra sabiedrības locekļa vietu ģimenē un veido viņa vērtību skalu. Vai personība var pilnvērtīgi eksistēt jebkurā ticībā, iekārtā un laikmetā? Vai sievietes lomu vīrieši mazina, jo baidās zaudēt varu? Kā var celt savu vērtību?
- Aizņemtība. Laikmeta izdomājums, lai novērstu domas un enerģiju no galvenā. Daudzu lietu, procesu un aspektu kopums liek pazaudēt kursu un sadrumstalo. Kur mūsu domas - tur mūsu enerģija. Tāpēc, darot kādu lietu, vērts tajā iedziļināties un pabeigt līdz galam. Iesāktas un nepabeigtas lietas atņem enerģiju un liek vilties savā spējā tikt ar visu galā. Aizņemtība rodas no svarīguma, ko cilvēki ar zemu pašvērtību sev izveido apkārt kā zīmogu, lai slēptos citu un paši savās acīs no dzīves īstenības. Aizņemtība viltīgi liek justies enerģiskam, bet ilgā laika posmā iztukšo un liek apjaust maldīgi noteiktās prioritātes.
- Kontrole ierobežo potenciālu. Kontrolējot procesus - darbā, mājās, dienas ritmā un dzīves ritējumā mēs uzliekam ierobežojumus tam, kas skaists un negaidīts varētu vērst visu daudz auglīgākā virzienā. Dievišķu piepildījumu dod nevis prāta izgudrots mērķis un apzināta tā sasniegšana, bet iespējas un notikumi, kas mūsu dzīvē nāk kā balva. Ir jāapdara uzdevumu minimums un tad jāļauj kosmiskam brīnumam ieplūst mūsos. Brīvais laiks ir nopelnīts pēc katra karmas mezgla atrisināšanās punkta. Brīvais laiks nav bezdarbība - tā ir karmas balva par pareizu dzīves ceļu. Kontrole nepieļauj brīvo laiku, tāpēc tas ir akls virziens. Brīvais laiks ir potenciāla slieksnis, kas atnes dzīvē jaunus pavērsienus un iespējas. Lai sapņi piepildītos, ir jāiet gulēt!
- Cilvēks maina savu nākotni, veicot darbības tagadnē. Aiziet gulēt ar apņemšanos no rītdienas sākt sportot un tad no rīta pamostoties nopriecāties, cik labi, ka apņemšanās bija no rītdienas, ir akla sevis maldināšana. Dzīvojot nost šodienu, mēs liekam pamatu rītdienai. Sakārtojot skapi šodien, mēs automātiski iegūstam vairāk vietas jau rītdien. Tāpat jebkas, kas attiecas uz vērtībām un pašnovērtējumu. Esot godīgiem šodien pret sevi un rīt, karmas likums - līdzīgs pie līdzīga - ļaus tev sastapt to, kas ir tava īstenība. Ja tā neatbilst tavam iecerēm - maini sevi šodien, lai rīt būtu cita perspektīva. Ķirurģiski mainot ķermeni, apziņa nemainās, tāpēc vienīgās jēgpilnās korekcijas ir apziņas līmenī. Mainot apziņu, mainās viss apkārt. Tāpēc jāizsver, kādā līmenī tiek koriģēta dzīve, un nedrīkst kļūt virspusēji.
- Ar ko tu baro savu ķermeni, ar to tu baro savu prātu. Mēs esam tas, ko mēs ēdam. Jebkura produkta smalkās vibrācijas rezonē ar mūsu apziņu un raisa noteiktas emocijas, situācijas, rakstura iezīmes un notikumus dzīvē. Nevardarbība pret dzīvniekiem nosaka arī nevardarbību pret sevi pašu. Vēlot piedzīvot dzīvi, kas nevis seku līmenī liek cīnīties ar problēmām un nedienām, bet cēloņu līmenī ļauj izvēlēties savu likteni un iziet ārpus karmas loka, svarīga ir jebkura izvēle, ko izdarām, liekot kumosus mutē un uzdzerot jebko virsū tam. Domas prātā veidojas nevis tikai no smadzenēm, bet no barības vielu vibrācijām, kas vienlaicīgi arī veido mūsu fiziskā ķermeņa stāju.
- Dzīvē allaž ir vairāk, nekā tu spēj izbaudīt, un tev ir vairāk, nekā tu spēj dot. Pašnovērtējums nosaka to, cik apzināts cilvēks ir pats pret savas dzīves īstenību. Mūsdienu cilvēks patērētāju laikmetā attiecību, priekšmetu un līdzcilvēku vērtību novērtē vien tad, kad tas ir zaudēts. Jo vērtību skala ir sašķobījusies. Un mūsdienās tik svarīga kā nekad vēl ir iekšējā ticība. Iekšējās ticības pamati ļauj dzīves līkločus izlavierēt ar baudu un tvert ar vieglumu pārmaiņas, kas transformējoši dod jaunu perspektīvu un horizontu. Tas allaž ir grūti - būt elastīgam, bet, tādam neesot, karma uzliek pārbaudījumus, lai caur tiem cilvēks varētu iemantot spēju liekties.
Vienkāršas, bet precīzas izmaiņas ticībā ļauj viest korekcijas dzīvē un attiecībās, veselībā un karmā. Interaktīvā realitāte nav vien digitalizācijas laikmets, tā ir mūsu apziņas transformācijas aktivitāte. Cilvēks ir realitātes arhitekts! Vērtību skala nosaka priekšnoteikumus katra cilvēka pašvērtībai. Pašvērtība ir kā broša, kas ļauj mirdzēt dabiskā spožumā un atklāj patieso spēku, enerģiju un kosmosa avotu. Maldinot sevi un citus, cilvēks dzīvo uz savas fiziskās enerģijas rēķina, kas nav bezizmēra resurss. Tam izsīkstot, cilvēks sāk slimot, ir novājināts, aizkaitināms, nemierīgs, nervozs, viņu vajā aizdomas, slikts miegs neļauj atpūsties, un pienāk kritiskais punkts, kas liek atvērt acis. Tas nav lemts visiem - atvērt acis savlaicīgi, tāpēc apzināties savas pašvērtības cenu ir karmisks uzdevums.
