Pazīstamais dziedātājs un skaistās balss īpašnieks Žoržs Siksna aktīvi koncertē joprojām, taču, skatoties savu fotoalbumu un meklējot mīļāko fotogrāfiju, viņš atzīst – tādu kopīgu muzicēšanu ar komponistiem, kādu viņš piedzīvojis septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, sadarbojoties ar Aleksandru Kublinski un Uldi Stabulnieku, tagad gan vairs neesot.
«Šī fotogrāfija, kurā esmu redzams kopā ar abiem izcilajiem komponistiem, varētu būt tapusi apmēram astoņdesmito gadu sākumā, bet kurā no daudzajiem kultūras namiem, kuros tolaik uzstājāmies, gan vairs nepateikšu,» dziedātājs saka. «Viņi abi gan nu jau ir aizsaulē, taču gan Uldi, gan Aleksandru joprojām atceros kā brīnišķīgus kolēģus un izcilus komponistus. Un vēl atceros, ka koncertos Uldis parasti pats dziedāja savas dziesmas; es tiku dziedājis, šķiet, vienu viņa dziesmu, kuras nosaukumu arī īsti vairs neatminos.» Dziedātājs stāsta, ka tolaik līdzi uz koncertiem braukuši arī daudzi brīnišķīgi aktieri: «Koncerti, protams, jau mums notiek arī tagad, taču man pietrūkst tās burvīgās aktieru kompānijas! Bija gan Oļģerts Dunkers, gan Edmunds Freibergs un daudzi citi. Tagad viss ir daudz citādāk - nav ne tādu kompāniju, ne tādas bohēmas.» To stāstot, dziedātājs aizklīst atmiņu stāstos, kā savulaik kopā gan ar abiem komponistiem, gan citās mākslinieku kompānijās viņi braukājuši pa kultūras namiem un koncertējuši kādreiz tik populārajos bērnības svētkos. «Aleksandrs savam dēlam bija sarakstījis dziesmu «Rotaļu kuģis», kuru es tajos pasākumos mēdzu dziedāt.» Vēl mākslinieks atminas, ka savulaik viņi braukuši uzstāties uz bagātajiem kolhoziem: «Bauskas pusē bija kolhozs «Uzvara», kas aicināja uz saviem pasākumiem. Viņiem bija vairākas ražotnes, un tā nu no Rīgas uz turieni braucām četri kolektīvi. Iekāpām autobusā, un katru brigādi aizveda uz savu pasākumu, bet pēc tam visus savāca un veda mājās,» viņš smejas un piebilst - laikam jau pašreiz Latvijā ir maz tādu firmu, kuras varētu atļauties uzaicināt četras koncertbrigādes, lai gan vērienīgi pasākumi mēdzot notikt joprojām.
Žoržs Siksna arī atgādina, ka savulaik abi viņa pieminētie komponisti dzīvojuši slavenajā mākslinieku mājā Āgenskalnā, netālu no Zasulauka stacijas. «Viņi bija labi draugi, un, kad ciemojos pie Aleksandra, ciemos mēdza iegriezties arī Uldis. Katrs no viņiem bija ar savu raksturu: Aleksandrs tāds straujāks, Uldis - ļoti mierīgs. Abi bija lieliski pianisti, tā ka, manuprāt, tai mājai tolaik bija laimējies, ka tur dzīvoja tik muzikāli un lustīgi cilvēki. Vispār jau tur katrā kāpņutelpā vienubrīd dzīvoja pa kādam mūziķim, tā ka māja labā nozīmē bija trokšņaina. Tāpat Uldis un Aleksandrs bieži viens pie otra gāja ciemos un atrādīja jaunos skaņdarbus. Man kā jaunam puikam bija ļoti patīkami to dzirdēt, un bija arī daudz ko mācīties no abiem grandiem…»
Pašreiz dziedātāja repertuārā gan neesot neviena skaņdarba no abu komponistu veikuma. «Taču, ja tā labi padomāju, tad savā jubilejas koncertā tomēr dziedāju Aleksandra Kublinska dziesmu «Vasaras vakarā» ar Imanta Auziņa tekstu,» dziedātājs ar prieku piebilst.