Koši adatainais vaļasprieks
Ar saviem ziediem kaktusi priecē reti, un ziedēšanas laiciņš ir īss. Lai noskaidrotu, kas pamudināja izvēlēties tādu adatainu vaļasprieku, »Vakara Ziņas« iztaujāja trīs kaktusu audzētājas.
Interese par kaktusiem - jau no bērnības
Kurzemniecei Anitai Keišai jau no agras bērnības, cik vien sevi atceras, patikuši augi, lauki un meži. Arī kaktusus audzējusi kopš bērnības, turklāt jau mazai bijis savs puķu dārziņš. Pati stādījusi, pati ravējusi un rušinājusies pa dobēm, nevis kā citi bērni - pa smilšu kasti.
Arī Līga Ļubļina par telpaugiem, tajā skaitā kaktusiem, interesējas no bērnības. Pirms neatkarības atgūšanas, padomju laikā tos audzēja maz, pārsvarā tikai ehinopšus un mamilārijas. Kad kaktusus sāka ievest no ārzemēm, Līga uzsāka tos kolekcionēt. Vēlāk iestājusies Latvijas Kaktusu un citu sukulentu biedrībā, kas darbojās Latvijas Dabas muzejā. Piedalījusies biedrības rīkotajās izstādēs Dabas muzejā un LU botāniskajā dārzā. Šobrīd kaktusu kolekcija samazināta, palikuši paši mīļākie - apmēram 200 kaktusu un sukulentu.
Tāpat Sandrai Baužei no Ērgļim no agras jaunības paticis visu audzēt - istabas augus (bet ne kaktusus), dažādas puķes dārzā un dārzeņus. Aizraušanās ar kaktusiem aizsākusies 2012. gadā, kad internetā «Draugiem.lv» uzzinājusi, ka Latvijā audzē kaktusus un tie pat mēdz uzziedēt. Gribējusi pamēģināt audzēt, jo kaktusu ziedi ir tik ļoti skaisti. Lielveikalos «Depo» un «Mājai un dārzam» iegādājusies savus pirmos kaktusus, un ātri vien to skaits sasniedzis jau 200.
Kur mitinās kaktusi
Anitas kolekcija vasarā izvietota gan laukā, gan siltumnīcā, bet ziemo saimniecības ēkā vēsumā. Līgas kaktusi vasarā pēc salnām mitinās laukā, zem caurspīdīgas nojumes. No oktobra līdz aprīlim - uz gaišām, vēsām palodzēm.
Sandras kolekcija sākumā ziemoja uz palodzēm blokmājas dzīvoklī. Taču centrālās apkures ietekmē temperatūra dzīvoklī mēdz būt pārāk augsta, tāpēc kaktusi pavasarī slikti zied vai nezied nemaz. Vienā ziemā gadījies tā, ka ārā divas nedēļas pieturējās kailsals un mājā bijušas problēmas ar siltuma padevi, temperatūra dzīvokļos pa naktīm nokritās līdz +13 C. Nākamā gada pavasarī kaktusi burtiski uzsprāguši no ziediem, un tas Sandras aizraušanos ar kaktusiem tikai vēl vairāk pastiprinājis.
Pašlaik Sandras kolekcijā ir vairāk nekā 1000 kaktusu, un lielākā daļa ir no sēkliņām izaudzētie kaktusu bērni. Pa vasaru kaktusi dzīvo lauku īpašumā, polikarbonāta siltumnīcā uz galdiem. Uz siltumnīcu tiek vesti aprīļa vidū un, ja pa naktīm vēl ir salnas, apsildīti ar gāzes sildītāju. Oktobra vidū kolekcija ceļo uz daudzdzīvokļu mājas pagrabu, kuram ielikts liels logs, un izvietojas uz pagrabā ierīkotiem plauktiem. Ziemā tur temperatūra ir no plus pieciem līdz 10 grādiem, atkarībā no laika apstākļiem.
Kaktusu audzēšanas noslēpumi
Aprīlī Līga kaktusus modina ar rasināšanu, bet siltākās dienās sāk laistīt. Mēslo ar kaktusiem domātu mēslojumu nedaudz vājākā koncentrācijā nekā norādīts. Augsni gatavo paši, jo veikalos nopērkamie substrāti pārsvarā sastāv no kūdras, kas nav piemērota augsne sausummīļiem. Kaktusu augsnes pamatā ir rupja smilts un smalki akmentiņi. Daži pievieno arī mālu.
Sandra augsni gatavo, jaucot vienu daļu velēnzemes un kūdras un divas daļas no grants izsijātu smalku akmentiņu un smalka keramzīta. Vasarā karstā laikā kaktusus laista reizi nedēļā un divas reizes pa vasaru - ar kaktusiem domāto mēslojumu.
Kaktusu niknākie kaitēkļi ir bruņutis un ērcītes, pret šiem kaitēkļiem kolekcija jāapstrādā vismaz reizi gadā, parasti rudeņos. No dabiskajiem līdzekļiem Sandrai noder ķiploku ūdens - puskilogramu ķiploku sasmalcina, aplej ar 3 l ūdens, labi samaisa, pusstundu patur, tad nokāš un šķidrumu papildina līdz 10 litriem, izmaisa un ar šo šķidrumu kaktusus miglo pret ērcītēm. Bruņutīm vajadzēs ko spēcīgāku - «Actara» vai «Nīmazals».
Līga novērojusi, ka no kaitēkļiem izplatītākā ir tīklērce. Tā vairojas apkures periodā karstās, sausās telpās. Ar ievestiem augiem bieži ieceļo pūkainā bruņuts. Pret sēnīšu slimībām lieto kādu no fungicīdiem. Vasarā iznesti laukā, kaktusi pirmajās dienās mēdz apdegt saulē, tāpēc tie būtu jānoēno.
Kopumā var teikt, ka kaktusiem nav vajadzīga bieža uzmanība, tie ir ļoti izturīgi un pacietīgi, ja aizņemtības dēļ aplaistīsiet tos retāk, kaktusiem nekas traks nenotiks. Tas gan netraucē vasarās kaktusus aplūkot katru dienu, lai vērotu to skaistās adatas un ziedus. Kaktusi arī ziemā ik pa laikam jāapskata, lai pārliecinātos, vai uz tiem nav parādījušies kaitēkļi vai kādi bojājumi.
Skaistai un bagātīgai ziedēšanai svarīgs ziemas miegs
Līga uzsver, ka no oktobra līdz aprīlim kaktusus vispār nelaista. Ja kaktusus ziemā laista, tie sāk augt un gaismas trūkuma dēļ deformējas. Ziemā kaktusam ir miera periods un tam jāatpūšas. No pareiziem ziemošanas apstākļiem atkarīgs, cik bagātīga būs ziedēšana.
Sandra novērojusi, ka ideāli būtu nodrošināt ap +12 grādiem pēc Celsija un, ja ir zemāka temperatūra, tad kaktusus laistīt nevajag. Ja šādi apstākļi nav iespējami un kaktusi ziemo istabā uz palodzes, kur ir siltāks un sausāks gaiss, tad vienu reizi mēnesī pa ziemu var palaistīt, bet nav garantijas, ka kaktuss ziedēs.
Ziedēšanas prieks
Kaktusu ziedēšanas laiks ir no pavasara līdz vasaras vidum, vēlāk citi zied vēl atkārtoti, kamēr pietiek saules gaismas. Litopši zied septembrī. Katru rudeni to izstāde skatāma LU botāniskajā dārzā.
Anita atzīst, ka katrs kaktuss ir savā veidā smuks un reizēm viņa pat nezina tā nosaukumu - lai tikai labi aug un skaisti zied. Visvairāk viņai patīk kaktusus pavairot, padalīt, pārstādīt, iemainīt. Ja sanāk kaktusus retāk apciemot, var pat gadīties neredzēt to ziedēšanas mirkli. Sāpīgu piedzīvojumu sagādā brīdis, kad kāds adatainis krīt un Anita cenšas to satvert.
Sandrai patīk visi kaktusi, kuri ir viegli kopšanā un ir skaisti ar vai bez ziediem. Ar ļoti lieliem un skaistiem ziediem zied ehinopšu hibrīdi. Neparastākie kaktusi ir astrofīti jeb zvaigžņu kaktusi, jo tiem nav adatu un ir dažādas interesantas formas. Sandrai vismīļākie kaktusi kolekcijā ir rebūciju ģints kaktusi, jo neaug ļoti lieli, līdz ar to aizņem mazāk vietas, bet skaisti un bagātīgi zied.
Līgu saista kaktusu neparastie ērkšķi un skaistie ziedi. Īpatnēji, lieli un izliekti ērkšķi ir dažādiem ferokaktusiem. Ļoti skaisti ziedi ir dažādām lobīvijām un ehinopšu hibrīdiem. Sīkāki ziedi ir gimnokalīcijiem un pavisam nelieli - mamilārijām. Daži zied, tikai sasniedzot zināmu vecumu, pat 20 gadus. Vismīļākā ir lobivia jajoiana anemone, tā nav kaprīza, bet zieds turas tikai vienu dienu. Selenicerejs jeb Nakts karaliene zied lieliem, baltiem ziediem, kas atveras tikai naktī. Ļoti interesanti ir ariokarpi, tie nemaz neizskatās pēc kaktusiem.
Kliedējam mītu par kaktusu spēju mazināt iespējami kaitīgo datora starojumu
Kaktusu kolekcionāres uzskata, ka kaktusus nevar un nevajag izmantot, lai neitralizētu iespējamo datora starojumu. Kaktusam vajag gaišu un saulainu vietu, pie datora tam būs pārāk tumšs, kaktuss sāks izstīdzēt un izskatīsies pēc zaļa gurķa.
Kur meklēt domubiedrus
Latvijā sastopamo kaktusu šķirņu skaitu nosaukt ir grūti, taču lielākajās kolekcijās ir 3-4 tūkstoši eksemplāru. Daļu no tiem var aplūkot pavasara un rudens izstādēs, kuras rīko Latvijas Kaktusu un citu sukulentu biedrība. Biedrības sanāksmēs apgūst kaktusu audzēšanu no pašiem pamatiem, dalās pieredzē, rīko braucienus pie kolekcionāriem.
Latvijā kaktusu audzētāji ir apvienojušies «Facebook» grupā «Cactus Lovers! Kaktusi un Sukulenti». Rīgā darbojas Latvijas kaktusu un citu sukulentu draugu klubs (www.kaktusi-latvia.lv), audzētāji rīko izstādes un dažādus pasākumus.